Saūda Arābija 1: ielūkošanās kaimiņzemē Jordānijā

Nolaižoties Jordānijas galvaspilsētas Ammānas lidostā, esmu nokļuvis solīti tuvāk izpētes brauciena lielajam mērķim – Saūda Arābijai. Pa ceļam uz Saūda Arābiju plānots trešo reizi paviesoties kaimiņzemē Jordānijā, kur iecerēts izstaigāt pāris jaunas dabas takas. Saūda Arābija un Jordānija vispār harmoniski saplūst kopā kā “cimds ar rociņu” – abām ir radnieciskas saites gan dabas, gan vēstures, gan kultūras ziņā. Piemēram, Jordānijas visslavenākā apskates vieta ir Petras klinšu pilsēta, un arī Saūda Arābijas galvenais lepnums ir nabatiešu civilizācijas klintīs cirstā kapeņu pilsēta Hegra, kuru mēdz dēvēt par “Arābijas Petru”. Tomēr Jordānijas Petra šoreiz izpaliks, tā jau iepriekš krustu šķērsu izstaigāta, šajā izpētes ceļojumā esmu ieradies Jordānijā citas, jaunas vietas, pētīt.

Ņemot vērā ceļotāju lielo sajūsmu par Wadi Mujib piedzīvojuma kanjonu, esmu noskatījis pāris citas aizas Nāves jūras apkārtnē, ar ko bagātināt jauno “Impro ceļojumi”  programmu. Pirmā no tām, Wadi Numeira, pāris posmos ir pat līdzīga Wadi Mujib ar ļoti stāvām un augstām, viļņainu formu un sārtos toņos iekrāsojušām klinšu sienām, bet kopumā Numeiras aiza ir ainaviski daudzveidīgāka. Viena no aizas fotogēniskākajām vietām ir jau pašā takas sākumā – ar milzīgu akmeni, kas iesprūdis starp klinšu sienām un kā damokla zobens virs galvas gaida savu upuri nākošo tūkstošs gadu laikā. Ņemot vērā, ka arī Jordānijā ir ziema un temperatūra laukā kādi +17 grādi, tad priecē fakts, ka, atšķirībā no ļoti slapjā Wadi Mujib, Wadi Numeirā nav jāpeld, bet kanjonu var izstaigāt tik mazliet saslapinot pēdas seklajā strautiņā, kas plūst cauri aizai. To gan nevar teikt par otru kanjonu, kuru devos izstaigāt – Wadi bin Hammad – šeit noteikti sanāks saslapināties, brienot pa krāčainu upīti, kas ir vietām līdz celim dziļa, bet tas pat bija patīkami, jo kalnu strautā regulāri ieplūst karstie avoti, padarot ūdeni komfortabli siltu.


Wadi Bin Hammad aiza vispār bija negaidīts pārsteigums un bildes vienkārši nespēj to pilnvērtīgi attēlot. Tā ir kā tropu oāze, paslēpusies sausajos, tuksnesīgajos Jordānijas kalnos – pilna ar zaļumiem un palmām uz klinšu sienām, atgādinot tādus kā gaisā iekārtus dārzus. Wadi Bin Hammad kanjons nav ar tik dziļām un iespaidīgām klinšu sienām kā Mujib un Numeiras aizās, bet to ar uzviju kompensē tropiskie dārzi, vairāki nelieli ūdenskritumi, pārkārušies akmens tilti, kas veido alu tuneļus un zaļojošas stalaktītiem klātas klinšu sienas, pār kuram krīt ūdens piles, kuras manās asociācijās atgādina mazus Staburagus. Pasakaina vieta, kur valda pavisam cita pasaule.

Braukājot starp abām aizām, sanāk šķērsot Kerakas pilsētu un te noteikti jāpietur ne tikai pārlaist nakti, bet arī izstaigāt vareno Kerakas cietoksni, kas slejas kalna galā. Kerakas citadele ir viens no lielākajiem, labāk saglabājušiem un arī slavenākajiem krustnešu cietokšņiem Svētajās zemēs Vidusjūras reģiona Austrumdaļā, ko slavenu padarīja Saladina armijas smagās kaujas ar Reinolda armiju. Antiohas princis Reinolds jeb pilnajā vārdā Renauld de Chatillion bija Kerakas apvidus pārvaldnieks un labā roka Jeruzalemes karalim Baldvinam IV, tas regulāri aplaupīja kamieļu karavānas, tādējādi nokaitinot Saladinu. 1183. un 1184. gadā dižais saracēņu karavadonis divas reizes aplenca cietoksni, bet nespēja to ieņemt, jo Baldvins no Jeruzalemes atsūtīja palīgā papildspēkus. Tomēr trīs lietas labas lietas un ar trešo piegājienu saracēņi ieņēma labi nocietināto pili, turklāt ar maziem zaudējumiem, jo Kerakas aizstāvjiem vienkārši beidzās munīcija.

Jau iepriekšējā “Impro” izpētes braucienā Brazīlijā izlēkājos par tā saucamajām “troļļu mēlēm” un izrādās arī Jordānijā ir viena tāda, pagaidām vēl maz zināma, vieta ar klinti, kas pārkārusies pār dziļu ieleju un būtu ikkatra “Instagram” blogera sapnis. “Instagrameru” armija šo Thieban Rock klints skatu vietu vēl nav atklājuši, tā ka pagaidām te var pozēt, cik ilgi grib, pilnīgā vientulībā noraugoties pār plašo ieleju, ko vietējie mēdz dēvēt par Jordānijas Grand Canyon.

 
Visbeidzot, kur gan vēl noslēgt Jordānijas apceļošanu, ja ne pie slavenās Nāves jūras. Pasaulē vissāļākā ūdenstilpne un viszemākā vieta vairāk asociējas ar Izraēlu, bet patiesībā Jordānijai ir tikpat gara Nāves jūras krasta līnija, kur var gan iemūžināt fotogrāfijās ezera dabas skatus ar sāls kristāliem, gan nopeldēties ar avīzi rokās.

Turpinājums sekos..
Teksts/foto: Impro vēstnieks eksotiskajās zemēs Jānis Kreicbergs