Laiskas brīvdienas Sāmsalā bija tieši tas, kas svētku nedēļas nogalē bija vajadzīgs! Apēduši krēmīgo sarkanā velveta kūku un par Latvijas 104. dzimšanas dienu saskandinājuši dzirkstošā vīna glāzes, agrā 19. novembra sestdienas rītā mēs, "Impro" atpūtnieki, devāmies "svinēt" tālāk pie kaimiņiem.
Pēc aptuveni četrām autobusā nosnaustām stundām, 30 uz prāmja pavadītām un vēl 30 pa Muhu salu nobrauktām minūtēm esi sveicināta, mīļā Sāmsala. "Mīļā" tā patiešām gribās teikt, lai gan esam tikai nupat iepazinušies.
Mūsu brīvdienu galapunkts ir SPA atpūtas komplekss, tomēr nelaižam garām iespēju arī šo to apskatīt. Piestājam pie Kāli meteorīta krātera, par ko jau gadu desmitiem klīst dažādi nostāsti un leģendas. Runā, ka Kāli meteorīta krāteris ir meteorīta trieciena rezultātā izveidojies zemes virsmas padziļinājums, kas pēc lieluma ieņem 44. vietu Eiropā. Iespaidīga vietiņa!
Protams, mūsu plānā arī simboliskā Kuresāres bīskapa pils. No tās jumta terases redzamas vairākas promenādes tuvumā izkārtojušās viesnīciņas, tostarp arī mūsējā. Pēc izzinošās tūres pa pili, cits cita pēdās cauri sasnigušajām kupenām brienam uz turieni.
Viens un divi! Mēteļus ātri vien nomaina balti halātiņi, bet smagās ceļasomas itin viegli kokteiļi. Septiņas dažādu temperatūru, aromātu, mitrumu saunas, karstas burbuļvannas, džakuzi, peldbaseins un dažādas masāžas. Pareizi jau tie sāremieši saka: "Laiks te apstājas!". Mēs baudām nesteidzību, mieru, karstos un ne tik karstos ūdeņus, čalojam, plunčājamies un uzlādējamies! Pēc aptuveni sešām stundām relaksa, ir pienācis laiks doties pie miera, bet no rīta mājup. Kā? Jau?
Atverot acis un mirkli vēlāk arī viesnīcas numuriņa aizkarus, ieraugām īstu ziemas pasaku kupenā pazudis arī "Impro" autobuss. Vai mēs maz tiksim mājās? Vai tomēr būsim "spiesti" palikt te?
Ēdam kraukšķīgus šokolādes kruasānus, malkojam smaržīgu jasmīnziedu tēju, metam kautrīgus acu skatienus uz SPA zonu, kura jau tūliņ, tūliņ atkal būs vaļā, un domās spriežam. Taču sniega šķūrētāju vadītāji jau ir izsprieduši braukā jau teju desmito riņķi ap viesnīcu un cītīgi tīra. Neviens nepaliks!
Cauri sniegputenim traucamies uz kādu skaistu vietu, kuru daudzi no mums redz pirmoreiz, bet citi pirmoreiz tik sniegotu. Esam pie Pangas klintīm. Sniegputenis ir apgrūtinājis redzamību un milzonīgās kupenas ir padarījušas nedaudz bīstamu pastaigu taku gar klinšu malu, taču šo to izdodas iekapsulēt atmiņām.
Pēc pavisam neilga brīža viesojamies Anglas vējdzirnavu kompleksā, kur viesmīlīgā saimniece mūs cienā ar nupat ceptu rupjmaizi. Tai virsū varam uzzieķēt paštaisītu sviestu ar ķiplokiem, klāt iedzert nomierinošu zāļu tējiņu. Vēl te var nopirkt no dolomīta veidotus traukus un citus vietējo amatnieku veikumus.
Pastaiga pa Koguvas etnogrāfisko ciemu izpaliek, jo vienbalsīgi nolemjam, ka nevēlamies riskēt iebuksēt kādā neiztīrīta ceļa posma kupenā. Autobusa stumšana no sniega kalniem šoreiz nav mūsu brīvdienu plānos, tāpēc laižam mājās!
Teksts/foto: Sintija Dzerkale