Par Arābijas Petru dēvētā un tuksneša klintīs kaltā Hegras mauzoleju pilsēta, protams, ir Alulas ielejas spožākais dārgakmens, bet nebūt ne vienīgais, jo Māte Daba parūpējusies par to, lai šeit būtu ar ko ceļotājus nodarbināt vēl uz pāris dienām.
Ne tikai Hegra, bet arī Alulas oāze, kas izvietojusies kanjonu labirintu ieskautā, gleznainā ielejā pašā klinšu tuksneša vidū, pati par sevi ir ceļojuma un atsevišķa stāsta vērta. To, ka šis ceļojums, tēlaini izsakoties, ir kā izbrauciens citā galaktikā jau rakstīju pirmās Marsa virsmu atgādinošās ainavas bija pašā sākumā Jibal Hisma klinšu tuksnesī, bet Alulas ielejā ekskursija pa Sarkano planētu turpinās. Jāatzīst, ka Alula ir kā noburta brīnumu zeme, šeit nepieciešama tikai kripatiņa fantāzijas, lai daudzu tūkstošu gadus veidotajās klintīs saskatītu visdažādākās lietas un tēlus. Daba Alulas ielejā izpaudusies kā liela tēlniece un ar vēja un lietus palīdzību izveidojusi iespaidīgas interesantu formu klintis un arkas.
Par vienu no Alulas atpazīstamākajām vizītkartēm ir kļuvusi Elephant Rock jeb Ziloņa klints, kas nudien atgādina, milzīgu pārakmeņojušos Dambo. Vietējie šeit vienā klints pusē izveidojuši atpūtas zonu un kafejnīcu ar smiltīs ieraktiem galdiņiem, lai klints apskati varētu apvienot ar relaksējošu pauzi, baudot saulrietu un kādu bezalkoholisko dzērienu, līdz vakara stundā tiek iededzinātas lāpas, laternas un prožektori uz vareno klinti.
Parasti neesmu atbalstītājs dabas vietu savienošanai ar civilizācijas labumiem, bet pie Ziloņa klints, tas ir tik ļoti gaumīgi izveidots, ka šoreiz pieveru acis uz to. Pārējās divas lielās klinšu arkas Alulas apkārtnē palikušas ieputinātas tuksneša smiltīs, kā tās stāvējušas jau tūkstošiem gadu, bez kādām civilizācijas pazīmēm tuvākā apkārtnē. Ja pirmajai no tām Rainbow Rock (Varavīksnes klints) vārds iedots ļoti atbilstošs, jo tā nudien atgādina akmenī sastingušu varavīksni, tad otrajai arkai, kuru sauc par Kraukļa klinti nosaukums galīgi neatbilst tā drīzāk raisa asociācijas ar milzīgu kosmisko krabi vai zirnekli ar divām lielām kājām-arkām. Bet ar to brīnumi vēl nebeidzas, jo Alulas ielejā un apkārtnes tuksnesī var atrast pāris prāva izmēra akmens sēnes, Face Rock ar izteiktu sejas formu, King Kong Rock milzu gorillas veidolā, Vessel Rock klinti ar gandrīz perfektu pudeles jeb boulinga ķegļa silueta caurumu pa vidu un visbeidzot tādu dīvainu apvidu kā Al Gharameel, kur plašā smilšu līdzenumā nokaisīts lauks ar daudziem vulkāniskas izcelsmes klinšu stabiem. Daudzos no stabiem var saskatīt arī dažādus tēlus, vajag tikai ļauties fantāzijas lidojumam, bet īpaši fotogēniski ir trīs stabi kopā, kas izskatās kā akmenī sastinguši citplanētieši vai trīs brāļi tievais ar lielo galvu, apaļīgais ar alus vēderu un būdīgais ar mugursomu.
Turpinot kosmosa tēmu ja reiz tuksnesī ir citplanētieši, tad kaut kur jābūt arī to kuģim, nekādu problēmu turpat Al Ulas ielejā 2019. gada nogalē tika uzcelta ļoti neparasta, no spoguļiem būvēta un marsiešu lidojošam objektam līdzīgā Maraya koncertzāle. Jau no distances Maraya piesaista uzmanību, kad starp klintīm būvētā spoguļu celtne saulē mirguļo līdzīgi kā mirāža tuksnesī un liek neticībā berzēt acis. Bet, piebraucot tuvāk, top skaidrs, ka mirāža šoreiz ir īsta un arābi tiešām klinšu tuksneša vidū uzbliezuši pasaulē lielāko spoguļu ēku, kas jau iegrāmatota Ginesa rekordu grāmatā.
Alulas apkārtnē vietējie iemācījušies dabā harmoniski izvietot cilvēku veidotos objektus un tam vēl viens apstiprinājums ir Shalal Cafe. Lai nokļūtu Shalal brīvdabas kafejnīcā, jāmēro kādi pāris simts metri ar kājām caur šauru kanjonu, kura galā ir plašāks stāvu klinšu ieskauts smilšu pleķītis, kur koku ēnā var baudīt kafiju vai maltīti. Pats galvenais tikai pārlieku neaizrauties ar uzkodām, lai nesanāk kā Vinijam Pūkam, ciemojoties pie Truša alā, jo atpakaļ civilizācijā var nonākt tikai ejot caur to pašu šauro kanjonu.
Un kur gan vēl labāk noslēgt dienu un Alulas apskati kā Harrat panorāmas laukumā. Stāvs, līkumains ceļš šeit ved kalna galā uz skatu platformu no kuras atklājas apbrīnojamā Alulas ieleja un tās klinšu ainavas no putna lidojuma, uzliekot treknu punktu uz I. Stāvot kalna galā un tverot saulrieta mirkli, jāatzīst, ka Petru varenībā neviena senpilsēta galaktikā nepārspēs, ne velti Zemes iedzīvotāji to atzina par vienu no 7. jaunajiem pasaules brīnumiem, bet tas kur Hegra un Alula pārspēj izdaudzināto Jordānijas klinšu pilsētu ir apkārtnes dabas ainavas, jo šeit, Alulas ielejas apkārtnē, tās ir vēl krāšņākas, vēl neparastākas.
Turpinājums sekos
Ceļojuma piedāvājums:https://www.impro.lv/SaūdaArābija
Teksts/foto: Impro ceļojumi vēstnieks eksotiskajās zemēs Jānis Kreicbergs