Piektais gadalaiks Sooma nacionālajā parkā

  • IMPRO grupa 24 ceļotāju sastāvā devās braucienā pa Lemmjogi („Iecienīto upi”), iepazīstot šī interesantā Igaunijas rajona īpatnības.

    Foto: Instruktāža pirms laivošanas: upe esot interesanta, brīžam mazliet neloģiska – tad jau redzēšot.

  • Visi gatavībā - airi tiek pat vismazākajiem.
  • Tikko sākam nest laivas pie ūdens, kā sāk snigt sniedziņš, bet tas drīz pāriet.
  • Kāpjam laivās – gan tie, kam pirmā reize, gan tie, kuri ir pieredzējuši ūdenstūristi.
  • Rāma un mierīga upīte lēnām plūst cari mežam.
  • Regulārie pali ir izskalojuši un atseguši koku saknes.
  • Zaļo sūnu augstums parāda regulāro ūdens līmeni.
  • Pusapplūdušajā mežā brīžam grūti saskatīt kura ir upes galvenā straume, un meandras līkumu līkumiem liek to izbraukāt.
  • Tālāk laivojiens turpinās cauri niedrājam.
  • Niedres ir tālu pāri galvai un straume dažreiz sadalās vairākā.
  • Diez kas būs aiz stūra?
  • Brīžam niedrājā ir spocīgi koki.
  • Pa ceļam redzējām kādas 4-5 bebru mājās – pašā krastā.
  • Bebra kokzāģētava.
  • Niedrājs beidzas – atkal parādās koki.
  • Pretēji no rīta piedzīvotajam sniegam uzspīd spoža saulīte.
  • Debesīs mākoņu spēles ar atspulgiem ūdenī.
  • Piepeši – atkal sāk birt vieglas, sausas sniegpārslas, kuras izgaist, sasniegušas ūdens virsmu.
  • Lieldienas: pūpoli, saule un sniegs!
  • Esam sasnieguši pusdienas, nē t.i. es gribēju teikt – tiltu. Pie kura mūs gaida zupa.
  • Saimnieki mums ir ne tikai uzvārījuši zupu, bet arī cienā ar mājās ceptu maizi, un katram arī tiek krāsota Lieldienu ola.
  • Tikko esam atsākuši laivot, kā atkal no gaisa sāk birt siegs. Domājams, ka šogad pēdējais.
  • Saknes kā baisi taustekļi no šausmu filmām…
  • Ceriņkrūms mežā – nē, laikam gan parastā zalktene.
  • Tiklīdz atgriežas saule, tā viss atkal kļūst krāsains un īpaši koši izceļas asni upes krastos.
  • Ceļojuma nobeigums jau ir pa „normālu upi” ar jauku saulīti.