Nēringa — tūristu zeme

Ieraudzīt vairāk nekā tūkstoš putnu vienā teritorijā, apmeklēt muzeju, kurā dzīvo astoņi delfīni, vairāki pingvīni un jūras lauvas, pastaigāties pa baltām smiltīm, lai sajustu sevi kā tuksnesī, nav jābrauc uz tālām zemēm. Šo visu var apskatīties un gūt gandarījumu vienā no Latvijas kaimiņvalstīm — Lietuvā.

Ne katra ģimene, kas dzīvo Latvijā, var atļauties aizbraukt ceļojumā uz Kipru vai kādu citu ekskluzīvu vietu. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nevar izbraukt ārpus Latvijas, aplūkot skaistas vietas un izbaudīt ko dzīvē vēl nebijušu — par ceļojumu jāmaksā samērā liela nauda. Bet kāpēc jābrauc uz tālām zemēm, ja skaistums atrodas tepat, vienā no Baltijas valstīm — Lietuvā!? Kā aizbraukt līdz Klaipēdai, zinās visi, kas to vēlēsies. Klaipēda ir džeza pilsēta. Katru gadu tur notiek džeza festivāls, kur sanāk simtiem cilvēku. Daudz cilvēku atbrauc arī no ārzemēm. Šogad Klaipēdā notika desmitais džeza festivāls. Divas stundas pirms koncerta Klaipēdas pilī ir džeza festivāla atklāšana — karoga pacelšana, kurā piedalās arī pilsētas mērs — Rimants Taraškevičs. Viena no gaidītākajiem džeza izpildītājiem ir grupa ''Billy Cobham Culture Mix'' (ASV — Eiropa). R. Taraškevičš saka: — Džezs ir Klaipēdas tradīcija, tā ir mūzika sirdij un dvēselei.
No Rīgas līdz Klaipēdai ir apmēram 300 kilometru. Nonākot Klaipēdā, jāsameklē prāmis. Tas desmit minūšu laikā šķērso Kuršu līci, ko paši lietuvieši gan šauruma, gan garuma dēļ mēdz lepni dēvēt par Kuršu jūru. Prāmis uz klāja esošos cilvēkus pa velti nogādā līdz Nēringai gan kājāmgājējus, gan velosipēdistus, gan arī mehāniskā transportlīdzekļa braucējus. Dienā tas kursē ik pēc 20 minūtēm. Jāpiebilst, ka iebraucot Nēringā, visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem jāmaksā ekoloģiskais nodoklis, bet tie nav nekādi lielie izdevumi, jo, piemēram, ekoloģiskais nodoklis vieglajam auto neatkarīgi no pasažieru skaita ir 20 liti (apmēram četri lati, ņemot vērā, ka viens lits ir apmēram 0,19 santīmu).
Bieži vien cilvēki teic, ka iebraucot Nēringā, dvēseli apņem neliels, bet patīkams satraukums, jo tādas skaistas dabas ainavas nekur tik tuvu Latvijai nevar aplūkot. Šajā pusē, pēc savas iniciatīvas, cilvēki var aplūkot pasakaini skaistas vietas — Kuršu kāpas, Lietuvas jūras muzeju, Jodkrantes Raganu kalnu. Pie Nidas var izbaudīt jūras skaistumu un skatīt pilsētu no jūras puses, braucot ar jahtu, var arī aplūkot pilsētu, braucot ar riteni, tos gandrīz uz katra stūra var iznomāt (maksa par stundas braucienu — Ls 1,50). Apdzīvotās vietās gar jūru stiepjas velosipēdu un gājēju celiņš, kas nakts stundās ir apgaismots. Vasaras sezonas laikā Nēringa ir gatava uzņemt desmit tūkstošus cilvēku dienā, iekārtojot tos atpūtas un viesu namos, privātmājās, izīrējot istabas vai pat mājas. Viesnīcās gultas vietas maksā apmēram no 20 litiem (tas ir aptuveni četri lati) līdz 1200 litiem par apartamentiem (apmēram 228 latu). Ja cilvēkiem ir nepieciešama kāda informācija vai palīdzība, viņi var vērsties Nidas kultūras un informācijas centrā ''Agila''. Ceļotājiem izstāstīs, kur par samērā nelielu summu var pārnakšņot, gan arī to, kur var apskatīties skaistas vietas. Apmēram divus kilometrus no Nidas atrodas kempings, kur ceļotāji var izbaudīt dzīvošanu teltīs vai izīrēt istabiņu ar visām ērtībām. Ja kāds ir aizmirsis telti mājās, par to var neraizēties, jo kempings saviem apmeklētājiem iznomā teltis, guļammaisus, riteņus, kā arī visdažādākās sporta lietas. Blakus kempingam atrodas tenisa laukums, tur cilvēki var labi pavadīt laiku.

Ieraudzīt jūras pasauli

Lietuvas jūras muzejs ir Klaipēdas dāvana Lietuvas iedzīvotājiem un tās ciemiņiem. Muzeju atvēra 1979. gadā 28. jūlijā. Delfinārijs muzejā tika uzcelts 1994. gadā. Pirmos delfīnus atveda no Krimas apgabala. Baseinā dzīvo astoņi delfīni, un pašam vecākajam ir pāri 30 gadiem. Nākamgad muzejam paliks 25 gadi. To apmeklē tūkstošiem cilvēku, kuri vēlas iepazīties ar pārsteidzošu jūras pasauli. Muzejā dzīvo delfīni, jūras lauvas, roņi, dažādu ekskluzīvu sugu zivis, jūras zvaigznes, kā arī pingvīni, kas muzejā atrodas un vairojas jau 20 gadus. Vērot zivs uzvedību un dzīvesveidu dabā nav tik vienkārši, bet jūras muzeja akvārijā atrodas pašas interesantākās no 50 saldūdens un Baltijas jūras zivju sugu. Muzeja apmeklētājus delfīni un jūras lauvas iepriecina ar aizraujošu šovu, sasmīdina ar jocīgām skaņām un darbībām. Katram ir iespēja nofotografēties ar delfīnu un jūras lauvu, kas fotografējoties rāda mēli, māj ar ķepu un dod bučas.
Katru pavasari bērni no visas Lietuvas izvēlas vārdus muzejā piedzimušajiem pingvīniem, roņiem un delfīniem.
Jūras faunu eksponāti apbur apmeklētājus un liek iejusties noslēpumaino jūru dziļumos. Kādu dzīvnieku daudzveidību daba tur ir izveidojusi, cik daudz tur ir krāsu un formu! Muzejs piedāvā vislielāko jūras gliemežvāku kolekciju Eiropā, tā tikusi krāta no1975. gada. Labu noskaņojumu gūt un pasmieties par aizraujošiem dzīvniekiem var ne tikai muzeja telpās. Pastaigājoties pa muzeja teritoriju, cilvēki var aplūkot roņus, kas atrodas ārā — pie muzeja telpas un savā nodabā nepārtraukti rosās.

Raganu un velnu valstībā

Sievasmātes kāpa Jodkrantē (būtiski — melnais krasts) ceļiniekus gaida Raganu kalns — cilvēku roku darīts brīnums. Priedēm apaugusī kāpā ir izvietota 71 Lietuvas mākslinieka izveidota koka figūra — lielākoties raganu un velnu, vieni mīļi un jancīgi, otri briesmīgi. Parku sāka veidot 1979. gadā.
No 1999. līdz 2002. gadam Raganu kalns tika papildināts ar jaunām skulptūrām, bet vecās skulptūras tika restaurētas.
Savas kājas ceļinieki var atpūtināt meža ķēniņa tronī, pasēdēt mīlnieku soliņā vai arī nošļūkt pa velna mēli. Pastaigājoties pa Raganu kalnu, cilvēkus apņem putnu čivināšana un nelielas vēja šalkas, kas izraisa prieku un labsajūtu.
Starp Jodkranti un Nidu pat no autoceļa Kuršu līča pusē var redzēt gārņu un jūras kraukļu ligzdošanas vietas. Par savām mājām putni ir izvēlējušies priedes. Tā kā šie putni tiek aizsargāti, tie savas dienas šeit tūristiem par prieku var vadīt mierīgi.
Stāvot Nidas krastmalā, skatienam paveras Kuršu līcis, ko no abām pusēm ieskauj zemes strēles. Vietējiem ļaudīm ir ticējums, ka šādā veidā Dievs ar rokām ir apskāvis līci, lai pasargātu to no ļaunā. Strēles laika gaitā apauga ar ozolu, liepu un priežu mežiem. Taču 16. gadsimtā, kad poļi ar zviedriem karoja septiņu gadu karu, lielākā daļa mežu tika izcirsta. Neraugoties uz brāzmaino vēju, kas ir saliecis priedes, klejojošajām kāpām, zem kurām ir pazuduši apmēram14 ciemu, Kuršu kāpa ir izdzīvojusi un sava vienreizīguma dēļ ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Tā saglabāja dabas pirmatnīgo skaistumu un tagad priecē tūristus. Kāpa ir šaura zemes strēle — drīzāk pussala, kas ar sauszemi ir savienota pie Kaļiņingradas, ko pirms 5000 gadu izveidoja jūras viļņi un straume, smiltis un vējš. Tā ir 98 kilometrus gara. Kādreiz Lielā Kuršu kāpa bija 68 metrus augsta, bet tagad vairs tikai 52 metrus. Vienreiz nošļūcot no kāpas, līdzi nonāk trīs tonnas smilšu, un kāpa pamazām zūd. Tāpēc šādas izklaides ir aizliegtas. Taču kāpas joprojām pievilina ar savu skaistumu un vienreizīgumu. Lielākajā Kuršu kāpas daļā atpūtnieki var baudīt dabu, staigāt pa mežu, vasaras vidū lasīt zemenes. Nidas augstākajā pusē ir smilšu pulkstenis, kurš kādreiz rādījis laiku līdz 15 minūšu precizitātei, taču 1998. gadā niknais jūras vējš norāva spicei galu, un pagaidām pulkstenis netiek atjaunots. Vietējie iedzīvotāji teic, ka dabas stihija nevēlējās šo pulksteni, tāpēc norāva tam galotni.
Nidā ir sava dzintara galerija, kas ir unikāla ar saviem retajiem dzintara veidiem — sarkano un zilo. Gan Lietuvas iedzīvotāji, gan arī ieceļotāji muzejā var nopirkt kādu no dzintara suvenīriem.

Katru gadu delfīniem iemāca jaunu šova programmu, vai arī papildina to ar citiem trikiem. Dažreiz delfīni paši izgudro ko jaunu un izrādes laikā to rāda.

Jūras lauva Bocmanas māk izpildīt daudz interesantu kustību un triku, kas cilvēkiem izraisa smieklus.

Gūt neaizmirstamu iespaidu par pasakaino pilsētu Nidu var no jūras puses,
braucot ar jahtu.

Svetlana Leitāne

26. jūnijs

Impro Ceļojumi - Nēringa — tūristu zeme

Nēringa — tūristu zeme

Ieraudzīt vairāk nekā tūkstoš putnu vienā teritorijā, apmeklēt muzeju, kurā dzīvo astoņi delfīni, vairāki pingvīni un jūras lauvas, pastaigāties pa baltām smiltīm, lai sajustu sevi kā tuksnesī, nav jābrauc uz tālām zemēm. Šo visu var apskatīties un gūt gandarījumu vienā no Latvijas kaimiņvalstīm — Lietuvā.

Ne katra ģimene, kas dzīvo Latvijā, var atļauties aizbraukt ceļojumā uz Kipru vai kādu citu ekskluzīvu vietu. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nevar izbraukt ārpus Latvijas, aplūkot skaistas vietas un izbaudīt ko dzīvē vēl nebijušu — par ceļojumu jāmaksā samērā liela nauda. Bet kāpēc jābrauc uz tālām zemēm, ja skaistums atrodas tepat, vienā no Baltijas valstīm — Lietuvā!? Kā aizbraukt līdz Klaipēdai, zinās visi, kas to vēlēsies. Klaipēda ir džeza pilsēta. Katru gadu tur notiek džeza festivāls, kur sanāk simtiem cilvēku. Daudz cilvēku atbrauc arī no ārzemēm. Šogad Klaipēdā notika desmitais džeza festivāls. Divas stundas pirms koncerta Klaipēdas pilī ir džeza festivāla atklāšana — karoga pacelšana, kurā piedalās arī pilsētas mērs — Rimants Taraškevičs. Viena no gaidītākajiem džeza izpildītājiem ir grupa ''Billy Cobham Culture Mix'' (ASV — Eiropa). R. Taraškevičš saka: — Džezs ir Klaipēdas tradīcija, tā ir mūzika sirdij un dvēselei.
No Rīgas līdz Klaipēdai ir apmēram 300 kilometru. Nonākot Klaipēdā, jāsameklē prāmis. Tas desmit minūšu laikā šķērso Kuršu līci, ko paši lietuvieši gan šauruma, gan garuma dēļ mēdz lepni dēvēt par Kuršu jūru. Prāmis uz klāja esošos cilvēkus pa velti nogādā līdz Nēringai gan kājāmgājējus, gan velosipēdistus, gan arī mehāniskā transportlīdzekļa braucējus. Dienā tas kursē ik pēc 20 minūtēm. Jāpiebilst, ka iebraucot Nēringā, visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem jāmaksā ekoloģiskais nodoklis, bet tie nav nekādi lielie izdevumi, jo, piemēram, ekoloģiskais nodoklis vieglajam auto neatkarīgi no pasažieru skaita ir 20 liti (apmēram četri lati, ņemot vērā, ka viens lits ir apmēram 0,19 santīmu).
Bieži vien cilvēki teic, ka iebraucot Nēringā, dvēseli apņem neliels, bet patīkams satraukums, jo tādas skaistas dabas ainavas nekur tik tuvu Latvijai nevar aplūkot. Šajā pusē, pēc savas iniciatīvas, cilvēki var aplūkot pasakaini skaistas vietas — Kuršu kāpas, Lietuvas jūras muzeju, Jodkrantes Raganu kalnu. Pie Nidas var izbaudīt jūras skaistumu un skatīt pilsētu no jūras puses, braucot ar jahtu, var arī aplūkot pilsētu, braucot ar riteni, tos gandrīz uz katra stūra var iznomāt (maksa par stundas braucienu — Ls 1,50). Apdzīvotās vietās gar jūru stiepjas velosipēdu un gājēju celiņš, kas nakts stundās ir apgaismots. Vasaras sezonas laikā Nēringa ir gatava uzņemt desmit tūkstošus cilvēku dienā, iekārtojot tos atpūtas un viesu namos, privātmājās, izīrējot istabas vai pat mājas. Viesnīcās gultas vietas maksā apmēram no 20 litiem (tas ir aptuveni četri lati) līdz 1200 litiem par apartamentiem (apmēram 228 latu). Ja cilvēkiem ir nepieciešama kāda informācija vai palīdzība, viņi var vērsties Nidas kultūras un informācijas centrā ''Agila''. Ceļotājiem izstāstīs, kur par samērā nelielu summu var pārnakšņot, gan arī to, kur var apskatīties skaistas vietas. Apmēram divus kilometrus no Nidas atrodas kempings, kur ceļotāji var izbaudīt dzīvošanu teltīs vai izīrēt istabiņu ar visām ērtībām. Ja kāds ir aizmirsis telti mājās, par to var neraizēties, jo kempings saviem apmeklētājiem iznomā teltis, guļammaisus, riteņus, kā arī visdažādākās sporta lietas. Blakus kempingam atrodas tenisa laukums, tur cilvēki var labi pavadīt laiku.

Ieraudzīt jūras pasauli

Lietuvas jūras muzejs ir Klaipēdas dāvana Lietuvas iedzīvotājiem un tās ciemiņiem. Muzeju atvēra 1979. gadā 28. jūlijā. Delfinārijs muzejā tika uzcelts 1994. gadā. Pirmos delfīnus atveda no Krimas apgabala. Baseinā dzīvo astoņi delfīni, un pašam vecākajam ir pāri 30 gadiem. Nākamgad muzejam paliks 25 gadi. To apmeklē tūkstošiem cilvēku, kuri vēlas iepazīties ar pārsteidzošu jūras pasauli. Muzejā dzīvo delfīni, jūras lauvas, roņi, dažādu ekskluzīvu sugu zivis, jūras zvaigznes, kā arī pingvīni, kas muzejā atrodas un vairojas jau 20 gadus. Vērot zivs uzvedību un dzīvesveidu dabā nav tik vienkārši, bet jūras muzeja akvārijā atrodas pašas interesantākās no 50 saldūdens un Baltijas jūras zivju sugu. Muzeja apmeklētājus delfīni un jūras lauvas iepriecina ar aizraujošu šovu, sasmīdina ar jocīgām skaņām un darbībām. Katram ir iespēja nofotografēties ar delfīnu un jūras lauvu, kas fotografējoties rāda mēli, māj ar ķepu un dod bučas.
Katru pavasari bērni no visas Lietuvas izvēlas vārdus muzejā piedzimušajiem pingvīniem, roņiem un delfīniem.
Jūras faunu eksponāti apbur apmeklētājus un liek iejusties noslēpumaino jūru dziļumos. Kādu dzīvnieku daudzveidību daba tur ir izveidojusi, cik daudz tur ir krāsu un formu! Muzejs piedāvā vislielāko jūras gliemežvāku kolekciju Eiropā, tā tikusi krāta no1975. gada. Labu noskaņojumu gūt un pasmieties par aizraujošiem dzīvniekiem var ne tikai muzeja telpās. Pastaigājoties pa muzeja teritoriju, cilvēki var aplūkot roņus, kas atrodas ārā — pie muzeja telpas un savā nodabā nepārtraukti rosās.

Raganu un velnu valstībā

Sievasmātes kāpa Jodkrantē (būtiski — melnais krasts) ceļiniekus gaida Raganu kalns — cilvēku roku darīts brīnums. Priedēm apaugusī kāpā ir izvietota 71 Lietuvas mākslinieka izveidota koka figūra — lielākoties raganu un velnu, vieni mīļi un jancīgi, otri briesmīgi. Parku sāka veidot 1979. gadā.
No 1999. līdz 2002. gadam Raganu kalns tika papildināts ar jaunām skulptūrām, bet vecās skulptūras tika restaurētas.
Savas kājas ceļinieki var atpūtināt meža ķēniņa tronī, pasēdēt mīlnieku soliņā vai arī nošļūkt pa velna mēli. Pastaigājoties pa Raganu kalnu, cilvēkus apņem putnu čivināšana un nelielas vēja šalkas, kas izraisa prieku un labsajūtu.
Starp Jodkranti un Nidu pat no autoceļa Kuršu līča pusē var redzēt gārņu un jūras kraukļu ligzdošanas vietas. Par savām mājām putni ir izvēlējušies priedes. Tā kā šie putni tiek aizsargāti, tie savas dienas šeit tūristiem par prieku var vadīt mierīgi.
Stāvot Nidas krastmalā, skatienam paveras Kuršu līcis, ko no abām pusēm ieskauj zemes strēles. Vietējiem ļaudīm ir ticējums, ka šādā veidā Dievs ar rokām ir apskāvis līci, lai pasargātu to no ļaunā. Strēles laika gaitā apauga ar ozolu, liepu un priežu mežiem. Taču 16. gadsimtā, kad poļi ar zviedriem karoja septiņu gadu karu, lielākā daļa mežu tika izcirsta. Neraugoties uz brāzmaino vēju, kas ir saliecis priedes, klejojošajām kāpām, zem kurām ir pazuduši apmēram14 ciemu, Kuršu kāpa ir izdzīvojusi un sava vienreizīguma dēļ ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Tā saglabāja dabas pirmatnīgo skaistumu un tagad priecē tūristus. Kāpa ir šaura zemes strēle — drīzāk pussala, kas ar sauszemi ir savienota pie Kaļiņingradas, ko pirms 5000 gadu izveidoja jūras viļņi un straume, smiltis un vējš. Tā ir 98 kilometrus gara. Kādreiz Lielā Kuršu kāpa bija 68 metrus augsta, bet tagad vairs tikai 52 metrus. Vienreiz nošļūcot no kāpas, līdzi nonāk trīs tonnas smilšu, un kāpa pamazām zūd. Tāpēc šādas izklaides ir aizliegtas. Taču kāpas joprojām pievilina ar savu skaistumu un vienreizīgumu. Lielākajā Kuršu kāpas daļā atpūtnieki var baudīt dabu, staigāt pa mežu, vasaras vidū lasīt zemenes. Nidas augstākajā pusē ir smilšu pulkstenis, kurš kādreiz rādījis laiku līdz 15 minūšu precizitātei, taču 1998. gadā niknais jūras vējš norāva spicei galu, un pagaidām pulkstenis netiek atjaunots. Vietējie iedzīvotāji teic, ka dabas stihija nevēlējās šo pulksteni, tāpēc norāva tam galotni.
Nidā ir sava dzintara galerija, kas ir unikāla ar saviem retajiem dzintara veidiem — sarkano un zilo. Gan Lietuvas iedzīvotāji, gan arī ieceļotāji muzejā var nopirkt kādu no dzintara suvenīriem.

Katru gadu delfīniem iemāca jaunu šova programmu, vai arī papildina to ar citiem trikiem. Dažreiz delfīni paši izgudro ko jaunu un izrādes laikā to rāda.

Jūras lauva Bocmanas māk izpildīt daudz interesantu kustību un triku, kas cilvēkiem izraisa smieklus.

Gūt neaizmirstamu iespaidu par pasakaino pilsētu Nidu var no jūras puses,
braucot ar jahtu.

Svetlana Leitāne

26. jūnijs

46971