Lankesteru dārzu lietusmeža zona
Kostarikas galvaspilsētā San Hosē atrodas trešais labākais Zelta muzejs Latīņamerikā, pēc muzejiem Bogotā, Kolumbijā un Limā, Peru.
Te izstādīti bija neskaitāmi vietējo iezemiešu zelta izstrādājumi, kam laimējies paglābties no alkatīgo spāņu rokas...tie kas nonāca spāņu rokās tika pārkausēti par zelta klučiem.
Šādās kapenēs kopā ar zelta izstrādājumiem tika glabātie indiāņu augstākās sociālās kārta pārstāvji.
San Hosē katedrāle, Kostarikas galvaspilsētā
Par San Hosē skaistāko ēku uzskata foto redzamo Nacionālo teātri, kas bija aristokrātijas galvenā un prestižākā izklaides vieta. Lai atrastu līdzekļus tā celtniecībai, 19. gs beigās tika ieviests Kafijas nodoklis, lai pa kafijas baronu naudu varētu uzcelt šo ēku ar ļoti grezno interjeru un teātra zāli.
Tā kā Kostarikā biju ap Ziemassvētku periodu, tad pilsētu ielās varēja vērot Kostarikas versiju par svētku rotājumiem. Protams no dabīgām eglītēm te nebija ne smakas un vispār 25-30 grādos, galīgi prāts nenesās uz Ziemassvētkiem
Nākošais vulkāns kas bija ceļojuma ēdienkartē bija Poas vulkāns, kas pateicoties tirkīzzilajam krātera ezeram, burbuļojošajām dubļu vannām un garaiņiem, kas nāk no pazemes dzīlēm, tiek dēvēts par skaistāko Kostarikas vulkānu.
Diemžēl tas pateicoties savam augstumam, ļoti bieži ir paslēpies mākoņos un šis bija tieši šāds gadījums. Šis skats no galvenā skatu punkta, gāja man secen, tāpēc aizņēmos šo bildi aizņēmos internetā, lai dotu priekšstatu.
Kafija un banāni ilgu laika posmu bija Kostarikas galvenais valūtas ieguve veids. Bet nu Kostarika, kļūst ar vien modernāka un lauksaimniecības zemes, sāk nodot rūpniecībai, kā rezultātā ir samazinājušies kafijas plantāciju platības un kafija vairs nav galvenā eksportprece. Bet Kostarika īpaši kvalificējusies uz augstākās šķiras kafiju, ražojot tikai labāko, tādējādi saglabājot savu labu slavu, ka viena no pasaules TOP kafijas zemēm, neskatoties uz savu mazo valsts izmēru
Te apmeklēju vienu no ekskluzīvākajām kafijas ražotnēm pasaulē - Doha Coffee Estate