Pār Rīgu klājas naksnīgais pārklājs, un Vecrīgas šaurajās ielās iedegas laternas, kā mazas, spožas laumiņas rādīdamas gājējiem ceļu un aicinādamas tām sekot. Pamazām un nemanot esam aizvilināti uz Daugavas otru krastu, kur, vērojot Rīgas panorāmu, rodas sirreālas sajūtas un apjausma, ka daļiņa jūsu sirds jau pieder Rīgai.