KOPENHĀGENA

1.Pilsētas atrašanās vieta. Kopenhāgena atrodas lielākās Dānijas teritorijā ietilpstošās salas Zēlandes (Sjælland) austrumos, Ēresuna (Øresund) jūras šauruma piekrastē. Kopenhāgena jau kopš 14. gadsimta ir oficiālā Dānijas galvaspilsēta, kā arī valsts politiskās, ekonomiskās, izglītības un kultūras dzīves centrs. Kopenhāgena tiek dēvēta par Mazās Nāriņas pilsētu. Šī pasaulslavenā 19. gadsimta dāņu rakstnieka Hansa Kristiāna Andersena literāras pasakas varone, kuras skulptūra redzama Kopenhāgenas krastmalā, ir arī pilsētas simbols. Kopenhāgena arī tiek pamatoti dēvēta par “Ziemeļu Venēciju”un salīdzināta ar Amsterdamu, jo pilsētas teritorijā ietilpst daudzi kanāli, salas un arī Zēlandes salas robotās krasta līnijas veidoti līči.  

2. Platība.88 kvadrātkilometri.

3. Iedzīvotāju skaits. Kopenhāgenā dzīvo aptuveni 520 000 iedzīvotāju, bet pilsētas teritorijā kopā ar aglomerāciju – 1,9 miljoni iedzīvotāju.

4. Pilsētas senākais nosaukums. Pirmais pilsētas nosaukums ir bijis Havn (tulkojumā: osta). Tagadējais nosaukums København tulkojumā nozīmē “tirgotāju osta”. Kopenhāgena veidojās par apdzīvotu vietu un vēlāk izauga par lielpilsētu galvenokārt tāpēc, ka ģeogrāfiski šī teritorija bija izdevīga ostas dibināšanai un attīstībai. Par Kopenhāgenas dibināšanas gadu uzskata 1167., kad bīskaps Absalons paplašināja un nocietināja līdz tam nelielo zvejnieku pilsētiņu, padarot to par plašu un konkurētspējīgu tirdzniecības ostu un tādejādi arī liekot pamatu tālākai Kopenhāgenas izaugsmei.

5.Klimats.Kopenhāgenā ir mērens piejūras klimats, bieži vien ir stipri vējains; jārēķinās ar to, ka var būt nokrišņi: ziemā - sniega un slapja sniega, vasarā - lietus veidā. Labākais gada laiks, kad apmeklēt Kopenhāgenu, ir no maija līdz septembrim, tad parasti ir patīkami silts. Visvairāk saulainu dienu mēdz būt vēlā pavasarī. Vissiltākais gada mēnesis ir jūlijs, bet tad nereti līst lietus. Ziemas mēnešos (janvārī, februārī, decembrī) Kopenhāgenā vidējā gaisa temperatūra ap 0°C; var būt arī sals. Vasaras mēnešos (jūnijā, jūlijā, augustā) ir silts, gaisa temperatūra sasniedz + 20°C,25°C. Diennakts laikā dienas un nakts gaisa temperatūra atšķiras par dažiem grādiem, krasas gaisa temperatūras svārstības nav vērojamas. Visumā klimats Kopenhāgenā daudz neatšķiras no Latvijas klimata.

Vidējā temperatūra pa mēnešiem (ºC)

 6.Transports.

• Attālums no lidostas līdz centram aptuveni 15 km (dažādos avotos tiek norādīts atšķirīgs attālums, atkarībā no tā, vai domāts attālums līdz Centrālajai stacijai, Kongens Nytorv laukumam vai Rātslaukumam u.c.).

• Transports no lidostas līdz centram. Københavns Lufthavn, dēvēta arī par Kastrup Københavns Lufthavn (Kopenhāgenas starptautiskā lidosta) atrodas Kopenhāgenas dienvidaustrumu daļā, Amagēras (Amager) salā, Ēresuna piekrastē, Kastrupas (Kastrup) rajonā. Kopenhāgenas lidosta gan teritorijas, gan noslogojuma ziņā ir viena no lielākajam Eiropā, tā nodrošina gan aviosatiksmi ar Dāniju, gan arī tranzītlidojumus, bet atšķirībā no daudzām citām pasaules lidostām, Kopenhāgenas lidosta atrodas praktiski pilsētas teritorijā.

Ar metro. Lidostu ar pilsētas centru savieno ērta satiksme. 2007. gadā ir izbūvēta jauna metro līnija no lidostas cauri pilsētai uz Lergravsparken. Jaunā metro līnija paredz to, ka nokļūt no lidostas līdz pilsētas centram – Kongens Nytorv laukumam – iespējams 13 minūtēs.

Ar vilcienu. No lidostas uz pilsētas centra rajonu var braukt arī ar piepilsētas vilcienu, piemēram, līdz stacijai Nørreport.

• Ieteicamākie transporta līdzekļi pilsētā. Kopenhāgenā ir ērta metro, autobusu, kā arī vilcienu satiksme.

Kopenhāgenas centrālā daļa ir sadalīta septiņās transporta zonās, bet tā dēvētā Lielā Kopenhāgena, kurā ietilpst arī piepilsētas – 95 transporta zonās. Transporta sistēmas mezgla punkts ir Kopenhāgenas centrālā stacija, kas atrodas pilsētas centrālajā daļā, netālu no Tivoli parka. Krāsaina transporta zonu karte, kā arī transporta shēma ir ieraugāma uz informatīvajiem transparentiem autobusu pieturās, kā arī metro un dzelzceļa stacijās. Autobusa pieturas tiek apzīmētas ar “BUS”, metro – ar “M”. Kopenhāgenas transporta sistēma ir vienota, tas nozīmē, ka vienādas braukšanas biļetes ir derīgas gan autobusos, gan metro, gan pilsētas vilcienos, un var pārkāpt no viena transporta veida citā ar to pašu biļeti. Biļetes var nopirkt biļešu kasēs, biļešu automātos un pie autobusu vadītajiem. Uzsākot braucienu, biļete parasti ir jāreģistrē. Kopenhāgenā ir daudzi dažādi transporta biļešu veidi, tā piemēram: Billet – lētākais variants, paredzēts braucienam divās transporta zonās Kopenhāgenas centrālajā daļā (biļetes braucienam tikai vienā zonā vispār netiek pārdotas); Klipperkort – biļete 10 braucieniem divās zonās Kopenhāgenas centrālajā daļā; un daudzi citi biļešu veidi. Izvēloties biļeti, jāņem vērā gan attālums, kas jānobrauc - zonu skaits, gan nepieciešamo braucienu skaits, gan laiks (stundās). Ceļotājiem, kuri vēlas detalizēti iepazīt Kopenhāgenas un apkārtnes apskates objektus, izdevīgi būtu iegādāties CPH CARD. Tās iegāde ļauj apmeklēt vairāk nekā 60 muzejus un atraktivitātes visā Lielās Kopenhāgenas teritorijā, kā arī braukt transportā – autobusā, vilcienā, metro. 24 stundu CPH CARD pieaugušajam maksā 199 DKK; 72 stundu – 429 DKK (informācija par CPH CARD :www.cphcard.com). Sabiedriskais transports Kopenhāgenā sāk kursēt no 5 rītā (no 6 rītā svētdienās) līdz aptuveni 23. Kustības intervāls, piemēram, metro ir 3-6 minūtes.

• Dodoties uz Kopenhāgenu, ieteicams iepazīties ar plašāku informāciju: par metro satiksmi: tālr. + 45 70 151615; www.m.dk, par vilcienu satiksmi: S-tog: tālr. + 45 70 131415; www.dsb.dk.Kopējā Kopenhāgenas transporta informācijas (HUR), birojs atrodas: Gammel Køge Landevej 3, 2500 Valby; tālr. + 45 36 131415.

• Ja plānots apceļot arī Kopenhāgenas apkārtni, var izmantot autonomas uzņēmumu pakalpojumus, ko piedāvā:
  AVIS atrodas: Sjællandsbroen 1 2450 Copenhagen SV; tālr. + 45 33 268000; www.avis.dk;
  EUROCAR atrodas: Gl Kongevej 13, Copenhagen; tālr. + 45 70 116699; www.europcar.dk;
  HERTZ atrodas: Vester Farimagsgade 1 1606 Copenhagen V, tālr. + 45 33 179000; www.hertzdk.dk.

7. Naktsmītnes. Kopenhāgenā ir liels skaits dažāda līmeņa naktsmītņu, sākot no elitārām viesnīcām pilsētas centrā līdz jauniešu viesnīcām, piemēram, studentu pilsētiņas rajonā. Informāciju par naktsmītnēm var atrast Kopenhāgenas oficiālajā mājaslapā angļu valodā: www.copenhagen.com,kur ir speciāla sadaļa www.copenhagen.com/hotels/make-reservations kā arī: www.ctw.dk. un www.hotels-copenhagen.com.

 8. Apskates objekti, ieejas maksas.

Kultūrvēsture
Svētku dienas Dānijā

Dānijas oficiālajās svētku dienās muzeji un apskates objekti var būt slēgti, tāpēc nav ieteicams plānot to apmeklējumu sekojošās dienās:
1.janvārī - Jaunais gads;
Lieldienu brīvdienās (sākot no piektdienas līdz pirmdienai);
1. maijā – Darba svētkos;
5. jūnijā – Konstitūcijas dienā;
25., 26. decembrī - Ziemassvētkos.

 Ievērojamākās vietas

Kopenhāgenas centrs. Par Kopenhāgenas centru tradicionāli uzskata pilsētas rajonu, kas atrodas starp elitāro laukumu Kongens Nytorv un slaveno Tivoli parku. Šajā pilsētas daļā atrodas arī Kopenhāgenas Rātsnams un Rātslaukums. Kopenhāgenas centrālo rajonu ir ērti izstaigāt kājām, jo no laukuma Kongens Nytorvlīdz Rātslaukumam praktiski taisnā līnijā ved gājēju ielas, kuras dēvē vienotā nosaukumā – Strøget (tulkojumā: līnija, svītra). 

 Kongens Nytorv, Kopenhāgenas lielākais laukums tika izveidots 17. gadsimta nogalē. Tā nosaukums – Kongens Nytorv – tulkojumā: Karaļa jaunais laukums. Laukuma centrā atrodas piemineklis karalim Kristiānam V, kura valdīšanas laikā (1670-1699) Kongens Nytorv ir ticis izbūvēts. Piemineklis pirmo reiz laukumā novietots jau 17. gadsimta nogalē, bet mūsdienās redzamais ir 20. gadsimta pēc vēsturiskā parauga atjaunotais variants. Piemineklī Kristiāns V, atbilstoši 17. gadsimta stilam, attēlots kā varonīgs karavadonis, sēžam zirga mugurā, ar zobenu pie sāniem. Mūsdienās Kongens Nytorv apbūvē dominē 19. gadsimta neoklasicisms. Spilgts tā piemērs ir 1872. gadā būvētā Det Kongelige Teater (tulk.:Karaliskā teātra) ēka. Pie teātra ēkas redzamas divas skulptūras. Dramaturgs Ludvigs Holbergs (Ludwig Holberg), kurš sniedzis ievērojamu ieguldījumu dāņu teātra attīstībā, un Dānijas kultūras “Zelta laikmeta” (19. gs. pirmās puse) dzejnieks Ādams Ēlenšlēgers (Adam Oehlenschlåger). Kongens Nytorv lokveida apbūvē labi pamanāma irHotel d´Angleterre ēka – viena no Dānijas vecākajām, elegantākajām un prestižākajām viesnīcām, kurā mēdz uzturēties starptautiskā mērogā pazīstamas, prominentas personas.

 Šarlotenborgas pils (Charlottenborg Slot) – baroka stila pils. Uzcelta 17. gadsimta 70/80 gados kā Dānijas karaļa Kristiāna V sievas, karalienes Šarlotes Amālijas rezidence un tika nosaukta viņas vārdā. 18. gadsimta vidū, Eiropas Apgaismības laikmetā, pilī sāka darboties Karaliskā tēlotājas mākslas akadēmija. Mūsdienās Šarlotenborgas pilī tiek rīkotas dāņu un arī starptautiska mēroga mākslas darbu izstādes.
Atrodas: Nyhavn  2; www.charlottenborg-art.dk 
Atvērta: visu gadu, pirmd., otrd., ceturtd.-svētd.: 10-17, trešd.: 10-19. Ieejas maksa ~30 DKK.

 Nytorv laukums vēsturiski izveidojies no diviem atsevišķiem laukumiem: pa labi no Strøget  - Gammeltorv (tulk.: Vecais laukums), bet pa kreisi – Nytorv (tulk.: Jaunais laukums). Gammeltorv  viduslaikos ir bijis pilsētas tirgus laukums. Nytorv laukumā atrodas renesanses stila skulpturāla strūklaka – sieviete ar bērniem – žēlsirdības un altruisma simbols. Savukārt laukuma apbūvē labi pamanāma ir kolonām rotāta, respektabla neoklasicisma stila ēka. Tā būvēta 19. gadsimta sākumā, ēkas arhitekts ir Kristiāns Frederiks Hansens (Christian Frederik Hansen), viens no zināmākajiem Dānijas “Zelta laikmeta” arhitektūras pārstāvjiem, kurš projektēja daudzas Kopenhāgenas ēkas laikā, kad pilsēta bija jāatjauno pēc 1795. gada postošā ugunsgrēka un Lielbritānijas armijas artilērijas uzbrukuma 1807. gadā. Respektablajai neoklasicisma ēkai ir bijusi nozīmīga loma pilsētas dzīvē. Tajā ir darbojusies Kopenhāgenas pašpārvaldes institūcija jeb Rāte līdz 20. gadsimta sākumam, kad tā pārcēlās uz jauno Rātsnamu. Ēka izmantota arī kā tiesas nams. Ēkas kompleksa vizuālajā veidolā ir ietverta frāze no Dānijā pirmā rakstītā tiesību avota - Jitlandes kodeksa – un ko latviskot varētu aptuveni kā: “valsts pamatā ir jābūt likumam jeb valsts ir jābūvē ar likumiem”.

 Universitātes jeb Latīņu kvartāls. Kopenhāgenā universitāte (KU), vecākā augstskola Dānijā, ir dibināta jau 1479. gada 1. jūnijā karaļa Kristiāna I valdīšanas laikā (1448-1481). KU tika veidota pēc vācu universitāšu parauga un toreiz tajā bija četras fakultātes: tiesību zinātņu, medicīnas, teoloģijas un filozofijas. Kvartāls, kurā universitāte atradās, ieguva Latīņu kvartāla nosaukumu, jo, kā zināms, tālaika akadēmisko zinātņu valoda bija latīņu, un šī valoda ilgu laiku universitātē tika plaši lietota.

 Universitāte – nams, kas tradicionāli tiek atzīts par KU simbolu jau kopš 1836. gada, ir būvēts 19. gadsimta neoklasicisma stilā. Mūsdienās šajā namā atrodas universitātes administrācija, tiesību zinātņu fakultāte un teoloģijas fakultāte, kā arī sociālo zinātņu fakultāte. Pie ēkas novietotas vairāku ievērojamu, ar universitāti saistītu personu skulptūras. Kopumā KU fakultātes un struktūrvienības izvietojušās četros kompleksos dažādās pilsētas vietās – šeit, Latīņu kvartālā atrodas t.s. Centra komplekss, kā arī ir Frederikberg komplekss, Nørre komplekss un Søndre komplekss.
Atrodas: Vor Frue Plads. www.ku.dk

 Kopenhāgenas Doma baznīca (Katedrāle) Vor Frue Kirke (nosaukums tiek tulkots arī kā: Svētās Dievmātes baznīca). Jau 12. gadsimtā, kad sākās Kopenhāgenas izaugsme, šajā vietā tika uzbūvēta pilsētas Doma baznīca, bet tā nodega ugunsgrēkā 18. gadsimtā. Nodegušās baznīcas vietā tika uzbūvēta jauna, bet tās mūžs nebija ilgs – baznīca tika sagrauta 1807. gadā, kad Lielbritānijas armijas artilērijas uzbrukuma rezultātā Kopenhāgena cieta ievērojamus zaudējumus. Tagadējo Vor Frue Kirke uzbūvēja 1820. gadā pēc Kristiāna Frederika Hansena (Christian Frederik Hansen) projekta (tā paša arhitekta, kurš projektēja arī Nytorv esošo tiesas namu). Baznīca ir Dānijas “Zelta laikmeta” arhitektūras spilgts paraugs: klasicisma stila celtnes vizuālajā veidolā dominē kolonnas un tēlniecības mākslas darbi. Vor Frue Kirke ir vērts aplūkot ne tikai no ārpuses, bet arī apskatīt interjeru, jo tur ir redzamas izcilas slavenā dāņu 18./19. gs. mijas tēlnieka Bertela Torvaldsena (Bertel Thorvaldsen) skulptūras – Kristus figūra uz galvenā altāra un 12 apustuļu figūras, kas izvietotas baznīcas centrālās daļas abās pusēs. Mūsdienās šī ir luterāņu baznīca, tāpat kā lielākā daļa dievnamu Dānijā, jo jau kopš Eiropas Reformācijas laikmeta, 1536. gada, luterānisms ir valdošā valsts reliģija. Tiek stāstīts, ka svētdienas dievkalpojumus šajā baznīcā mēdz apmeklēt Dānijas karaliene Margrēte II.
Atrodas: Nørregade 8. www.koebenhavnsdomkirke.dk.

 Rātsnams tika atklāts 1905. gadā. No sarkaniem ķieģeļiem būvētās Rātsnama ēkas arhitektūrā vērojams gan Vidusjūras valstu reprezentatīvo ēku stila krāšņums, gan Ziemeļeiropas valstu administratīvo ēku arhitektūras vēsturiskās iezīmes. Rātsnama ēkai piemīt apbrīnojami gleznaina pievilcība un tā apbrīnojami harmoniski iekļaujas pilsētvidē.Uz Rātsnama jumta plīvo Dānijas valsts karogs Danneborg. Tiek uzskatīts, ka Dānijas karogs ir vecākais valsts simbola statusā esošais karogs Eiropā un, iespējams, arī pasaulē. Tas pirmo reiz esot pacelts 1219. gada 15. jūnijā. Tāpēc 15. jūnijs Dānijā ir nodēvēts par Valdemāra dienu.Rātsnama fasādi rotā Kopenhāgenas ģerbonis – trīs pils torņi, kas paceļas virs jūras viļņiem. Fasādē redzama arī, par Kopenhāgenas dibinātāju uzskatītā, bīskapa Absalonazeltītā statuja. Rātsnama torņa augstums ir 105 m, tornī ir iespējams arī uzkāpt: jāpieveic 298 pakāpieni, bet ir vērts pūlēties, jo no torņa paveras brīnišķīga Kopenhāgenas panorāma. Rātsnama centrālajā zālē ir ieraugāmas četru slavenu dāņu skulptūras, tie ir: pasaku rakstnieks Hanss Kristiāns Andersens (Hans Christian Andersen), tēlnieks Bertels Torvaldsens (Bertel Thorvaldsen), zinātnieks, kvantu teorijas izstrādātājs un Nobela prēmijas ieguvējs Nīlss Bors (Niels Henrik David Bohr) un Rātsnama ēkas arhitekts Martins Nirops (Martin Nyrop). 
Atvērts: no 8-17. Ieeja brīva. Ir apskates ekskursijas vietēja gida pavadībā, arī angļu valodā ~ 30 DKK.
www.copenhagencity.dk

Rātslaukums irotrais lielākais laukums Kopenhāgenā pēc Kongens Nytorv. Mazliet vairāk nekā simts gadu laikā Rātslaukums ir kļuvis par dažādu pilsētas pasākumu norises vietu jeb, poētiski sakot, pilsētas sirdi. Vasarā Rātslaukums ir pilsētas viesu tikšanās vieta, bet 31. decembrī tur kopā sanāk Kopenhāgenas iedzīvotāji, kuri vēlas kopīgi pilsētas centrā sagaidīt Jauno gadu. Rātslaukumā atrodas pūķaskulptūra – strūklaka. Turpat netālu no skulptūras ir ieraugāmas divu vikingu taurētāju bronzas  figūras. Mazliet tālāk atrodas H.K. Andersena piemineklis.

 Amalienborgas pils (Amalienborg Slot)tika uzbūvēta pēc Dānijas karaļa Frederika V (valdīja: 1746-1766) pavēles. Vienlaikus ar pili tiek uzbūvēts arī jauns Kopenhāgenas rajons, kas par godu karalim Frederikam tiek nosaukts par Frederiksstaden (tulk. Frederika pilsēta). Domājams, ka nosaukums Amalienborg Slotpilij piešķirts par godu kādai no Dānijas karalienēm, iespējams, karaļa Frederika III sievai Sofijai Amālijai; savukārt par Šarloti Amāliju sauca Kristiāna V sievu. Amalienborg Slotkompleksu veido četras pilis, kuru arhitektūrā manāmas 18.gs. rokoko stila iezīmes. Atbilstoši rokoko stilam, pils kompleksa sienas ir bagātīgi dekorētas. Kompleksa vidū atrodas piemineklis Frederikam V, protams, piemineklī karalis attēlots zirga mugurā. Par Dānijas monarhu rezidenci Amalienborgas pils kļuva 1794. gadā, pēc tam, kad ugunsgrēks izpostīja Kristiānsborgas pili, un savu karaliskās rezidences statusu ir saglabājusi arī mūsdienās. Tad, kad Dānijā patlaban valdošā karaliene Margrēte II (pilnā vārdā Margrethe II, Aleksandrine Torhildur Ingrid) ir pilī, tad virs pils plīvo karogs. 
Atrodas: Christian VII Mansion; www.ses.dk/amalienborg
Pils atvērta apmeklētājiem no jūlija līdz septembrim. Ekskursijas gida pavadībā angļu valodā sestdienās un svētdienās 13 un 14.30. Ieejas maksa ~75 DKK.       

Marmorkirken jeb Frederikskirken. Nosaukums Marmora baznīca šai sakrālajai celtnei piešķirts, jo tās veidolā plaši izmantots Skandināvijas marmors. Savukārt par Frederika baznīcu tā nodēvēta nevis par godu kādam baznīcas svētajam, bet gan karalim Frederikam V (1746-1766). Baznīca ir būvēta izsmalcinātā baroka stilā (18.-19. gs.). Arhitekts Nikolajs Eigtveds (Nicolai Eigtved) Kopenhāgenā esot vēlējies uzbūvēt Romas Sv. Pētera bazilikai vizuāli līdzvērtīgu sakrālo celtni un Marmora baznīcas kupols ir viens no lielākajiem Eiropā. Uzkāpjot vairāk nekā 250 pakāpienus, no torņa var ieraudzīt brīnišķīgu Kopenhāgenas ostas un Amalienborgas pils rajona panorāmu.
Atrodas: Frederiksgade 4;  www.marmorkirken.dk
Atvērta: katru dienu 10-17. Dievkalpojums svētdien 10.30
Iespēja uzkāpt tornī: no 15. jūnija līdz 31. augustam katru dienu;
no 1. septembra līdz 14. jūnijam tikai sestdienās, svētdienās. Maksa ~25 DKK

 Rozenborgas pils (Rosenborg Slot)ir viena no romantiskākajām un skaistākajām ēkām Kopenhāgenā. Pils uzbūvēta pēc karaļa Kristiāna IV (1588-1648) pavēles laika periodā no 1606. līdz 1623. gadam. Renesanses stila pils bija karaliskās ģimenes vasaras rezidence līdz 18. gadsimta sākumam. Jau 19. gadsimta sākumā Rosenborg Slot darbu sāka muzejs un arī mūsdienās apmeklētājiem ir iespējams iepazīties ar pils telpām un interjeru – baroka stila Marmora zāli, iespaidīgo Lielo jeb Troņa zāli, Spoguļu zāli un daudzām citām telpām, kurās saglabāts 17.-18. gadsimta noformējums, mākslas darbi un mēbeles. Apskatāma ir arī karalisko dārgumu glabātuve, kurā atrodas, piemēram, gandrīz 3 kg smags karaļa kronis – valdnieka varas simbols no Absolūtās monarhijas laika. 
Atrodas: Øster Voldgade 4 A;  www.rosenborgslot.dk
Atvērta: Aprīlī: otrd.-svētd. 11-16; maijā, sept., okt.: pirmd.- svētd. 10-16; jūn.-aug. pirmd.-svētd. 10-17. Ieejas maksa  ~65 DKK.

 Kristiānsborgas pilī (Christiansborg Slot)tiek rīkotas karaliskās oficiālās pieņemšanas. Kristiānsborgas pils kompleksā atrodas arī Folketing (Dānijas parlamenta) mītne. Mūsdienās redzamā pils tika uzbūvēta 20. gadsimta sākumā, bet vieta, kurā tā atrodas, ir saistīta ar nozīmīgiem faktiem Kopenhāgenas vēsturē. Šajā vietā atradušies ne vien Kopenhāgenas dibinātāja bīskapa Absalona 12. gs. būvētie nocietinājumi, bet arī Kristiāna IV (1588-1648) būvētā Kristiānsborgas pils, kas savulaik bija Dānijas karaļu rezidence un viena no iespaidīgākajām pilīm Eiropā. 1794. gadā pili izpostīja ugunsgrēks un par karalisko rezidenci kļuva Amalieborgas pils. Kristiānsborgas pili praktiski no jauna uzbūvēja 19. gs. sākumā, bet pils atkal nodega 1884. gadā. Par mūsdienās apskatāmās, praktiski jau trešās Kristiānsborgas pils dzimšanas gadu uzskata 1928. Pilij ir ģeometriski precīzs, četrstūra plānojums un nosacīti vienkāršs (salīdzinot ar Amalieborgas un Rozenborgas pilīm) arhitektūras stils. Bet pils torni, kas ir vairāk nekā 100 m augsts, uzskata par vienu no iespaidīgākajiem torņiem Kopenhāgenā. Pilī ir gan Troņa zāle, gan arī Torņa zāle, bet, nokāpjot pils pagrabos, var aplūkot mūrus, kas saglabājušies no bīskapa Absalona būvētajiem Kopenhāgenas nocietinājumiem.
Atrodas: Christiansborg Slotplads; www.ses.rk/cristiansborg.
Atvērta: Apskate tikai pils gida pavadībā. Angļu val.: no 1. maija līdz 30. septembrim katru dienu 11, 13 un 15; no 1. oktobra līdz 30. aprīlim otrd.- svētd. 15. Ieejas maksa ~60 DKK.

 To ir vērts redzēt

Mazā Nāriņa – Kopenhāgenas simbols.Uz piekrastes akmens sēdošā bronzas figūra ir Hansa Kristiāna Andersena tāda paša nosaukuma – “Mazā Nāriņa” (Den Lille Havfrue – dāņu val.) – pasakas galvenā varone.Šī pasaka ir viens vispopulārākajiem rakstnieka darbiem, tā tulkota daudzās valodās, arī latviešu, piedzīvojusi daudzus izdevumus un arī daudzkārt iestudēta teātros. Piemineklispiekrastētika novietots 1913. gadā. Pieminekļa autors ir skulptors Edvards Eriksens (Edvard Eriksen). 
Atrodas: Langelinie

 Livgarden – karaliskās gvardes goda sardzes – maiņa,kas notiek katru dienu pl.12 laukumā pie Amalienborgas pils, ir vērienīgs, muzikāls, teatralizēts uzvedums. Karaliskās gvardes godasardze pie pils atrodas 24 stundas diennaktī; raksturīgs dāņu gvardu formastērpa elements ir cepures no lāčādas.

 Rundetårn  (nosaukums tiek tulkots gan kā Gredzena  tornis, gan arī burtiski: Apļveida tornis) ir 35 m augsts tornis, kura diametrs ir 15 m. Tornis uzbūvēts 1642. gadā pēc karaļa Kristiāna IV (1588-1648) pavēles kā observatorija, saistībā ar netālu esošo universitāti. Observatorija joprojām pastāv un tajā tiek piedāvāta arī pasākumu programma apmeklētājiem. Tāpat tornī notiek arī izstādes un koncerti. Torņa iekšienē augšup ved visai interesants, 250 m garš riņķveida serpentīns.
Atrodas: Købmagergade 52; www.rundetaarn.dk
Atvērts: no jūnija līdz augustam: pirmd.-sestd. 10 –20, svētd. 12.-17; no maija līdz septembrim: pirmd.-sestd. 10 –17, svētd. 12.-17.

 Nyhanv (tulk. Jaunā osta) ir viena no pievilcīgākajām un kolorītākajām Kopenhāgenas ieliņām, tajā ir sarindojušies veclaicīgi nami spilgtām fasādēm, turklāt daudzos namos iekārtotas suvenīru tirgotavas un  kafejnīcas.  Nyhanv  kanālu Inderhavnen izraka  17. gadsimta septiņdesmitajos gados, lai veicinātu Kopenhāgenas ekonomisko attīstību un preču kuģi varētu piebraukt pēc iespējas tuvāk pilsētas centram un tirgotāju kvartāliem. Mūsdienās preču kuģu vietā kanāla viļņos ir redzami pilsētas apskates ekskursiju kuģīši un plašas laivas.

Brauciens ar atklātu, laivas tipa ekskursiju kuģīti jeb DFDS kanālu tūre ilgst 50 minūtes.Brauciena laikā skan stāstījums dāņu un angļu valodās. Braucot ar kuģīti, ir iespējams ieraudzīt gan vecpilsētu, gan modernas pilsētas iedzīvotāju mājas, gan Kopenhāgenas mūsdienu arhitektūras lepnumu – bibliotēku, kuras fasādes ģeometriskie risinājumi un būvniecībā izmantotais materiāls ļāvuši šo ēku iesaukt par ”Melno dimantu”, gan visu iespējamo veidu laivas, jahtas un kuģīšus, gan atraktīvas jaunuzbūvētas laivu piestātnes, arī slaveno pilsētas simbolu, skulptūru “Mazā Nāriņa”.
Maršruta sākums un biļešu kases atrodas: Nyhanv, kanāla pašā galā .
Biļešu cenas: pieaugušajiem no 60 DKK, bērniem no 25 DKK.
www.canaltours.com

 Muzejs Hansa Kristiāna Andersena brīnišķīgā pasaule, kura patiešām saistoši un interesanti  veidotā ekspozīcija vēsta par slavenā dāņu pasaku rakstnieka Hansa Kristiāna Andersena (1805-1875) dzīvi un daiļradi, aplūkojami manuskriptu oriģināli un senlietas no rakstnieka dzīves laika, kā arī sastopami dažādu pasaku kolorītie personāži.
Atrodas: Rådhuspladsen 57.
Atvērts. 1.09.-14.06. Pirmd., otrd., trešd., ceturtd., svētd. 10-18; piektd., sestd. 10-22. 15.06.-31.08. Visas dienas 10-22. Ieejas maksa pieaugušajiem ~66 DKK, bērniem ~33 DKK.

 Ny Carlsberg Glyptotek ir plašs senās, kā arī 19.-20. gadsimta mākslas muzeja komplekss, kuru veido trīs dažādos laika periodos būvētas ēkas. Kolekcijas pamatā ir Karla Jakobsena, Ny Carlsberg (tulk.: Jaunā Carlsberg) alus darītavas izveidotāja un īpašnieka, dāvinājums. Muzejā ieraugāmas gan ēģiptiešu mūmijas, gan grieķu dievi un dievietes, gan Romas imperatori, gan arī apskatāma Dānijas “Zelta laikmeta”un franču 19.-20. gadsimta māksla. Muzejā atrodas arī tādi pasaulslaveni mākslas darbi kā Rodēna “Skūpsts” un Degā “Mazā dejotāja” u.c.
Atrodas: Dantes Plads 7. www.glyptotek.dk
Atvērts: Otrd.-svētd. 10-16. Ieejas maksa ~50 DKK; svētd. – par brīvu.

 Hēfiones skulptūra – strūklaka. 2008. gadā aprit 100 gadi, kopš izveidota šī strūklaka (autors: Anderss Bungārds (Anders Bungaard)). Hēfione ir nozīmīga dieviete skandināvu pirmskristietības mitoloģijā. Skulptūrā viņa attēlota ar četriem arklā iejūgtiem vēršiem. Leģenda par Zēlandes salas, kurā atrodas Kopenhāgena, izcelšanos vēsta, ka zviedru karalis apsolījis Hēfionei tik daudz zemes, cik viņa ir varēs apart vienā naktī. Tad mērķtiecīga Hēfione ir pārvērtusi savus četrus dēlus par vēršiem, iejūgusi arklā un tā aparusi ievērojami lielu zviedru karaļa zemju teritoriju. Saskaņā ar vienošanos Hēfione savu zemi ņēmusi līdzi, pārvedusi pāri jūrai un tā radusies Zēlandes sala.
Atrodas: Amaliegade galā, līdzās Sankt Albans Kirke
 

Carlsberg alus darītava un Carlsberg Apmeklētāju centrs, kuriespējams iepazīties ar alus darītavas darbību un alus darīšanas tradīcijām, kā arī dažādām alus šķirnēm.
Atrodas: Gammel Carlsbergvej 11. www.visitcarlsberg.dk
Atvērts: Otrd. –svētd. 10-16 (ieeja līdz 15). Ieejas maksa ~40 DKK.

 Carlsberg muzejs, kura ekspozīcija ataino Carlsberg alus darītavas vēsturi. Alus darītava ir dibināta 1847. gadā. Tās dibinātājs ir Jakobs Kristiāns, kurš nāca no alus brūvēšanas meistaru dzimtas un, nodibinājis pats savu alus darītavu, tās nosaukumā iekļāva sava dēla vārdu – Carlsberg (burtiski: Kārļa kalns). Uzņēmuma moto jau no tā izveidošanas pirmsākumiem ir bijis: “strādāt dzimtenes labā un būt par paraugu citiem uzņēmumiem”. Uzņēmējdarbība attīstījās veiksmīgi, iegūstot arī starptautisku atpazīstamību. 1882. gadā Karls nodibināja pats savu alus darītavu, ko nosauca par Ny Carlsberg. Carlsberg īpašnieku dzimta ir ievērojama arī ar ieguldījumiem Kopenhāgenas pilsētas kultūrvidē. Piemēram, Ny Carlsberg Glyptotek kolekcijas pamatā ir Karla Jakobsena, dāvinājums. Karls Jakobsens tiek minēts arī kā Kopenhāgenas slavenākā simbola Mazā Nāriņa finansētājs.
Atrodas: Valby Langgade 1. www.carlsberg.com
Atvērts: Pirmd.-piektd. 10-15. Ieeja brīva.

 Kristiānhanvnas (Christianshanv) rajona baznīca Vor Frelsers Kirke (tiek tulkots kā: Mūsu Pestītāja baznīca), kouzskata par Absolūtās monarhijas laika arhitektūras spilgtu piemēru. Baznīca ir būvēta baroka stilā no sarkanajiem ķieģeļiem un smilšakmens. Tajā ir saglabājies baroka stila interjers, bagātīgi rotāts dažādām skulptūrām. Baznīcas pamatakmens ir likts 1682. gada 19. oktobrī un 1696. gada 19. aprīlī karalis Kristiāns V (1670-1699) baznīcu svinīgi pasludināja par pabeigtu. Kopenhāgenas viesiem īpaši interesants var būt baznīcas ļoti iespaidīgais tornis, kurā, baznīcai esot atvērtai, ir iespējams uzkāpt. Torņa būvniecības arhitektoniskais risinājums ir visai neparasts – kāpņu, kas sākas pie baznīcas ieejas un ved augšup tornī, turpinājums iziet laukā uz baznīcas jumts un gluži kā savdabīgs, zelta krāsas margām rotāts skatu balkons lokveidā vairākas reizes aptver torņa smaili. Pašā augšā aptuveni no 90 m augstuma paveras plaša Kopenhāgenas un apkārtnes panorāma. Skaidrā laikā austrumu pusē esot samanāma arī Dānijas kaimiņvalsts Zviedrijas piekraste.   
Atrodas: Sankt Annægade 29.
Atvērta: Baznīca un tornis slēgti rekonstrukcijai līdz 2008. gada rudenim.

 Brīvdomīgā pilsēta pilsētā Kristiānija (Christiania) ir unikālā Kopenhāgenas daļa, alternatīvā pilsēta pilsētā . Tā dibināta 1971. gada 13. novembrī, kad grupa brīvdomātāju ieņēma pamestas armijas kazarmas un izveidoja savu rajonu ar pašu noteikumiem un dzīves stilu. Alternatīvajai “pilsētai pilsētā” mūsdienās ir sava autonomā pārvalde, infrastruktūra un esot pat skola. Tagad šajā hipiju laika liecībā dzīvo aptuveni 1 tūkstotis iedzīvotāju. Katru gadu Kristiāniju apskata vairāk nekā 500 000 apmeklētāju. Pa Kristiānijas vārtiem ieejot, vienā mirklī sanāk nokļūt aiz Eiropas Savienības robežām, to atgādina arī uzraksts. (Dānija iestājās Eiropas Savienībā jau 1973. gadā). Kristiānijā iespējams ieraudzīt nesatricināmā apmierinātībā iegrimušus muzikantus un dziedātājus, raibu amatniecības izstrādājumu tirdziņu, visdažādākā lieluma un krāsu suņus, spilgtus grafiti zīmējumus uz visām pieejamajām sienāmun daudzveidīgu kartona kārbu pielietojumu visiem dzīves gadījumiem.
Atrodas: Cristianhanv. www.christiania.org
Ieeja bez maksas, aizliegts fotografēt.

 Citas vietas

Nacionālais muzejs (Nationalmuseet)ir akadēmisks vēsturiskas ievirzes muzejs, kura tematiska ekspozīcija sniedz atbildi uz jautājumu “Kas ir dāņi?” Muzejs detalizēti iepazīstina ar Dānijas vēsturi, kultūras vēsturi un mākslu. Apmeklējot muzeju ir iespējams gūt plašu priekšstatu gan par inuītu kultūru, gan vikingu laiku, gan daudziem citiem Dānijas vēstures aspektiem. 
Atrodas: Ny Vestergade 10. www.natmus.dk.
Atvērts: Otrd.-svētd. 10-17. Ieeja brīva.

 Torvaldsena muzejs (Thordvaldsensmuseet)ir veltīts pasaulslavenā dāņu skulptora Bertela Torvaldsena (1770-1844) daiļradei. Daudzas skulptūras saistītas ar reliģiskām un mitoloģiskām tēmām. Šis muzejs ir ievērojams arī ar to, ka ir vecākais mākslas muzejs Dānijā un tika atklāts jau 1848. gadā.
Atrodas: Bertel Thorvaldsens Plads 2. www.thorvaldsensmuseum.dk
Atvērts: Otrd.-svētd. 10-17. Ieejas maksa ~20 DKK.

 Izklaide nopietnā

Jaunā Kopenhāgenas opera piedāvā galvenokārt operas žanra iestudējumus (iepriekš operas žanra izrādes bija skatāmas Det Kongelige Teater ēkā).Operas centrālajā zālē ir ap 1 400 skatītāju vietas. Jauno Kopenhāgenas operas ēku, kas tika atklāta 2005. gadā, ir vērts aplūkot arī no ārpuses, jo tā ir dāņu modernās arhitektūras brīnums (arhitekts Henings Larsens (Henning Larsen). Ēkas fasādē ir apvienoti dažādi ģeometriskie elementi – gan pusloka līnijas, gan asi leņķi – un plaši izmantoti stikla materiāli. Skats uz operas namu it īpaši iespaidīgs ir diennakts tumšajā laikā, kad to mēdz izgaismot.
Atrodas: Ekvipagemestervej 10.  www.operahus.dk  

Det Kongelige Teaterskatāmas dažādas izrādes, bet īpašu ievērību pelna tajā rādītie baleta uzvedumi.
Atrodas: Kongens Nytorv laukumā, Tordenskjoldsgade 7.
www.kgl-teater.dk

• Par teātra izrāžu, koncertu un dažādu pasākumu biļešu iegādi var interesēties: www.billetlugen.dk un www.billetnet.dk

 Izklaide nenopietnā

Tivoli parks, kas dibināts jau1843. gadā, piedāvā ļoti plašas izklaides  iespējas visu vecumu apmeklētājiem. Ļoti populāras ir Tivoli parka atrakcijas, kas ir plašā izvēlē – gan  rāmākas, gan nervu kutinošākas, - tā sakot, visām gaumēm. Piemēram, atrodoties vēl patālu no parka, jau var pamanīt vienu no vispopulārākajām atrakcijām – Zelta torni, kas ļauj izbaudīt lidojumu lejup no 63 m augstuma.  Parka teritorijā atrodas arī koncertzāle, kur vasarās izskan daudzveidīga koncertu programma.
Atrodas: Vesterbrogade 3; www.tivoligardens.com, www.tivoli.dk.

Atvērts: no aprīļa vidus līdz septembra otrajai pusei, katru dienu no 11-23, var būt arī ilgāk. Tikai ieejas maksa parka teritorijā pieaugušajam ~ 75 DKK, bērniem ~35 DKK. Par izklaidēm un atrakcijām jāmaksā atsevišķi.

Ginesa pasaules rekordu muzejs iepazīstina ar vairāk nekā 500 Ginesa pasaules rekordiem, kas sasniegti visdažādākajās jomās un  ir iekārtots visai atraktīvi, tajā redzamas  rekordistu figūras, piemēram, garākais cilvēks pasaulē u.c., turklāt tās iedzīvinātas atbilstošā interjerā.  Muzejā arī ir skatāmas filmas par rekordu sasniegšanu.
Atrodas: Østergade 16.www.guiness.dk, www.topattractions.dk
Atvērts: Ziemas sezonā: katru dienu 10-18; vasaras sezonā: katru dienu 10-22. Ieejas maksa pieaugušajiem ~83 DKK, bērniem ~43 DKK.

 Klubi. Kopenhāgenā ir attīstīta un daudzveidīga klubu kultūra, pilsētā ir atrodami gan eleganti klubi, kas piedāvā dzīvās mūzikas programmu klausīšanos, gan visai demokrātiskas, skaļas izklaides vietas.Daudzos klubos ir noteikts dress-code – tas nozīmē to, ka  klubus nevar  apmeklēt džinsa apģērbā un sporta apavos. Lielākajā daļā klubu ir arī vecuma ierobežojums: no 23 gadu vecuma dāmām un no 25 gadu vecuma kungiem. Piektdienās lielāko daļu klubu var apmeklēt no 20 gadu vecuma. Daudzi klubi ir saistīti ar noteiktu mūzikas stilu, piemēram: Copenhagen JazzHouse (Atrodas: Niels Hemmingsensgade 10; tālr. + 45 33 15 26 00) un Hardrock Café (Atrodas: Vesterbrogade 3, DK-1630 Copenhagen V; tālr. + 45 33 12 43 33). Populāri klubi ir arī: Discotek IN (Atrodas:Nørregade 1, 1165 København K; tālr. + 4533 11 74 78), RUST (Atrodas: Guldbergsade 8, 2200 Kbh. N;tālr.+ 45 35245200), Stereo Baren (Atrodas:Linnésgade 16 a,1391 Køpenhavn K;tālr.+ 45331 361 13)un Zero Nightclub & Lounge (Atrodas:Gothersgade 10B; tālr. + 45 33 13 51 35.)

 9.      Kur paēst

Kopumā Kopenhāgenā ir vairāk nekā 2000 restorānu, kas piedāvā gan dāņu, gan citu tautu tradicionālos ēdienus, gan kosmopolītisku virtuvi.Galvenās ēdienreizes, ko piedāvā pilsētas restorāni, kafejnīcas un krogi, ir: frokost – pusdienas un aftensmad – vakariņas. Ceļotājiem, kuri vēlas pabrokastot pilsētā ļoti agri no rīta, noderēs maiznīcas jeb tā dēvētās beķerejas, kur tiek piedāvāti svaigi cepti maizes izstrādājumi, kā arī kafija un tēja. Arī lielākā daļa ātro uzkodu ēstuvju jeb bistro piedāvā brokastis sākot no 8-9 rītā. Restorāni tradicionāli sāk darbu ap 10-11, bet krogi ap pusdienlaiku. Restorāni parasti ir atvērti līdz 22, bāri un krogi – ilgāk.

Daudzas kafejnīcas, restorāni, bāri un ātro uzkodu ēstuves ir izvietojušās gājēju ielā Strøget, kas savieno Kongens Nytorv un Rātslaukumu. Strøget, kas praktiski ietver vairākas Kopenhāgenas ieliņas, virzienā no Kongens Nytorv tās ir: Østergade, Amagertorv, Vimmelskaftet, Frederiksberggade, atrodamas ēšanas iespējas dažādām gaumēm un par dažādam cenām.

Labs restorāns – pusdienošanas vieta ir SAMOS (atrodas: Skindergade 29). Tur tiek piedāvāts dienas “zviedru galds” – sākot no 39 DKK, un vakara “zviedru galds” - sākot no 79 DKK.

Vasarā jauka uzkodu baudīšanas vieta ir Nytorv laukuma brīvdabas kafejnīcas, cenas brīvdabas kafejnīcās ir visnotaļ pieejamas.

Intelektuāli bohēmisku noskaņu var izjust Nikolaja baznīcā iekārtotā kultūras centra kafejnīcā (atrodas: Nikolaj Plads). 

Eleganti, daudzveidīgi restorāni tādās eksotiskās mītnēs kā ķīniešu pagoda, mauru arhitektūras stila pils  un burinieks  meklējami Tivoli parkā.

 Dāņu nacionālos ēdienus var nobaudīt:

Axelborg bodega (Axeltorv 1; www.axelborgbodega.dk )
Domhuskælderen – restorāns atrodas skaistā vietā, pilsētas centrā, (Nytorv 5)
Nyhavns færgekro - restorāns gleznainajā Nyhanv ieliņā; tur pusdienojot var arī izbaudīt skaistu skatu uz kuģiem un laivām. (Atrodas: Nyhavn 5. www.nyhavnsfærgekro.dk )
Nytorv restorant&cafe– eleganta un ļoti populāra pusdienošanas vieta (Atrodas:Nytorv 15. www.nytorv.dk ).
Frøken Nielsen (atrodas:Gammel Kongevej 27 www.frøken-nielsen.aok.dk)
Restaurant Biblioteket– restorāns, kurā paēšanu var apvienot ar akadēmiski intelektuālas noskaņas baudīšanu. (atrodas:Toldbodgade www.restaurantbiblioteket.dk )
Pilegården (atrodas: Pilestræde 44. www.pilegaarden.dk )
Københavner Caféen– klasiska, gaumīga kafejnīca (atrodas: Badstuestræde 10. www.kobenhavnercafeen.dk )

Demokrātiskas un lētas ātro uzkodu ēstuves var meklēt centrālās stacijas kompleksā un tā apkārtnē.

Ēdienkartē der pievērst uzmanību ēdieniem, kas apzīmēti ar dagensret - tas nozīmē - dienas piedāvājumu. Nacionālo ēdienu vidū ir zivju ēdieni, dāņu sviestmaizes un saldie konditorijas izstrādājumi. Populāri dāņu virtuves gaļas ēdieni ir: Flæskesteg – cūkgaļa ar kāpostiem un mērci; Skipperlabsskovs - marinētas liellopa gaļas ēdiens ar kartupeļiem; Steg Flæsk - cūkgaļa ar kartupeļiem un krējuma mērci u.c. Dāņu nacionālie zivju ēdieni&jūras veltes ir: Rǿget Fisk – slavenais dāņu nacionālais ēdiens, kūpinātas zivis; Marineredesild - marinētas siļķes etiķī ar garšvielām; Rejecocktail – garneļu kokteilis u.c. Ir vērts nogaršot tradicionālās dāņu sviestmaizes, piemēram: Stjerneskud – sviestmaize ar ceptu zivi, dekorēta ar citrona šķēli un dillēm; Pariserbǿf - rupjmaize ar liellopu gaļu un olu, dekorēta ar sīpolu un garšaugiem; Smǿrrebrǿdsmad - rupjmaize ar ceptu gaļu, sīpoliem, salātu lapām un mārrutkiem. Dāņu virtuvi raksturo plaša saldo ēdienu izvēle, turklāt šie saldie ēdieni tiek atzīti par ļoti garšīgiem. Viens no plaši piedāvātajiem saldajiem ir Gulerodskage - burkānu kūka ar valriekstiem un putukrējumu, kā arī  Æbleskiver  - mīklas virtuļi ar upeņu ievārījumu un Risalamande - rīsu sacepums ar mandelēm un ķiršiem. Ziemassvētku laikā daudzviet Kopenhāgenā tirgo Brune kager  - piparkūkas ar riekstiem

Kopenhāgenas iedzīvotāji ir aizrautīgi kafijas dzērāji, tāpēc gan Kopenhāgenas centrā, gan citos rajonos ir daudz dažādu kafejnīcu. Kafiju pasniedz pusdienu noslēgumā elegantos restorānos un dzer arī ātrās ēdināšanas bistro. Aukstajos ziemas mēnešos populārs dzēriens ir arī zāļu tējas.Tāpat kā latviešiem, arī dāņiem jau vēsturiski nacionālais alkoholiskais dzēriens ir alus. Populārāko alus šķirņu vidū ir: Carlsberg Pilsner, Carlsberg Elephant, Carlsberg Porter u.c Dāņu nacionālie stiprie alkoholiskie dzērieni ir akvavit  (skandināvu degvīns) un zāļu uzlējums Gammel Dansk.

Pusdienas lētākā ēšanas vietā maksā vidēji 60-150 dāņu kronas, restorānos – vairāk. Lielākajā daļā restorānu, kafejnīcu un bistro pieņem norēķinu kartes, bet var gadīties izņēmumi.

 10. Iepirkšanās

Populārākā veikalu iela ir Strøget, kurā atrodas ļoti daudzi dažādi veikali, un tajos ir ļoti plašs, daudzveidīgs preču piedāvājums. Kongens Nytorv tuvumā izvietojušies dārgāki, ekskluzīvāki tirdzniecības centri, savukārt tuvāk Rātslaukumam – demokrātiskāki un lētāki veikali. Strøget  veikalos  var atrast  starptautiskus zīmolus, tādus kā  Prada, Max Mara,  Benetton, Diesel, bet  netrūkst arī suvenīru veikaliņu, kuros var nopirkt ar Kopenhāgenas panorāmu rotātus T-kreklus, krūzītes, alus kausus un šķīvjus, kā arī Mazās Nāriņas un vikingu skulptūriņas dažādos lielumos utml.

Par Kopenhāgenas modes ielutiek dēvēta Kronprinsensgade, tur veikalos atrodamas dažādas oriģinālas dizaineru darinātas lietas. Kongens Nytorv laukumā atrodas  Magasin du Nord, viens no visā Ziemeļvalstu reģionā ievērojamākajiem, elitārākajiem un tradīcijām bagātākajiem (dibināts jau 19. gadsimtā) tirdzniecības centriem.  Kongens Nytorv laukuma tuvumā atrodamass arī trīs ielas - Adelgade, Grønnegade un Ny Østergade, kas ir slavenas ar nelieliem ekskluzīvajiem veikaliņiem, kuros var meklēt ne tikai elegantus apģērbus un apavus, bet arī dāņu stila suvenīrus.Daudzas kolorītas senlietu tirgotavas, grāmatu un rotaslietu veikaliņus var atrast Latīņu kvartālā.

Ko vērts pirkt:

1) dāņu dizains ir pasaulslavens, tāpēc vērts iegādāties dāņu dizaineru veidotus interjera elementus, sadzīves priekšmetus, rotaslietas, aksesuārus u.c.;
2) visu veidu suvenīrus, kas attēlo Kopenhāgenas simbolu - Mazo Nāriņu;
3) sudrablietas (it īpaši vēsturiskā vikingu stila sudrablietas) ko piedāvā specializētie rotaslietu veikaliņi;
4) visu veidu suvenīrus, kas saistīti ar Ziemeļvalstu, arī Dānijas identitāti raksturojošo vikingu kultūru;
5) adījumus;
6) no ēdamajiem suvenīriem: Dānijā ražotos sierus, dāņu cepumus un Dānijā ražoto šokolādi;
7) no dzeramajiem suvenīriem: Dānijā ražotu kafiju, Carlsberg alu, zāļu uzlējumu Gammel Dansk  un skandināvu degvīnu akvavit.

 Padomi

Nauda: finansu norēķina līdzeklis Dānijā ir dāņu kronas un sīknauda – ēras. Valūtas maiņu var veikt bankās, banku valūtas maiņas automātos, lidostā, kā arī daudzās viesnīcās. Valūtas maiņa: dāņu kronas pret eiro ir plašāk pieejama nekā, piemēram, dāņu kronas pret latiem. Daudzviet tiek pieņemtas norēķinu kartes, bet nevar paļauties uz to, ka visur varēs samaksāt ar norēķinu karti. 

11. Apkārtne

Tilts pār Ēresunu, kas  savieno Dāniju un Zviedriju un ļauj ceļu Kopenhāgena-Malme veikt vidēji 30 minūtēs, un ir viena no ievērojamākajām būvēm Eiropā. Grandiozais mūsdienu industriālās arhitektūras un būvtehnoloģisko risinājumu varenības paraugs tika atklāts 2000. gadā. Atklāšanas ceremonija notika visaugstākajā līmenī, piedaloties Dānijas karalienei Margrētei II un Zviedrijas karalim Kārlim XIV Gustavam. Tilts ietver divlīmeņu struktūru, t.i. gan autoceļu, gan dzelzceļu. Tilta konstrukciju veido arī tunelis un mākslīgā sala, kas nodēvēta par Pepparholmen. Braucot pāri Ēresuna tiltampaveras patiešām gleznaina ainava – gan uz Ēresuna ūdeņiem, gan salu, gan vēja ģeneratoriem, gan – braucot no Zviedrijas puses – Kopenhāgenas panorāmu.
www.oeresundsbroen.com
Tilta šķērsošana transportam – maksas.

 Tā dēvētais Zelta ceļš no Kopenhāgenas ved uz ziemeļiem Helsingēras virzienā. Braucot pa šo ceļu var nokļūt:

Jægersborg Dyrehave - vietā, kur 17. gadsimtā tika izveidots karaliskais medību parks (Jægersborg–tulkojumā: Medību pils). Parkā vēl mūsdienās saglabājušies vairāk nekā 600 gadus veci ozoli, Svētavots un 18. gadsimta pirmajā pusē būvētā karaļa Kristiāna VI (1730-1746) medību pils. 

Bakken, kur atrodas, iespējams, pasaulē vecākais atrakciju parks, tas dibināts 1583. gadā un, protams, daudzkārt modernizētā variantā, darbojas arī mūsdienās. www.bakken.dk

Rungsted  ir slavenās dāņu rakstnieces Karenas Bliksenas (1885-1962) kādreizēja dzīvesvieta. Karena Bliksena (Karen Blixen) ir daudzu īso stāstu un arī romānu autore. Viņas populārākais darbs ir angļu valodā sarakstītais Out of Africa ar dānisko nosaukumu Den Afrikanske Farm (latviešu valodā „No Āfrikas dziļumiem”);  šī darba atpazīstamību palielināja pēc tā motīviem uzņemtā, Oskariem apbalvotā filma ar Merilu Strīpu un Robertu Redfordu galvenajās lomās. Rungsted atrodas K. Bliksenas māja-muzejs. www.karen-blixen.dk

 Modernās mākslas muzejs Louisiana irplašs, arhitektoniski interesants modernās mākslas muzeja komplekss, kurā ietilpst Vestfløj, Nordfløj, Østfløj, Sydfløj – četri mākslas darbu izstādīšanai veltīti ēkas spārni, kā arī koncertzāle, kafejnīca, mākslas un dizaina priekšmetu veikaliņš, skulptūru parks. Muzeja Louisiana eksponāti ir izcili starptautiskā mērogā (muzejā var aplūkot Endija Vorhola, Henrija Mūra un daudzu citu slavenu mākslinieku darbus), un tie sniedz daudzveidīgu priekšstatu par mūsu laiku mākslu šī jēdziena plašākajā izpratnē.
Atrodas: Gl. Strandvej 13, uz ziemeļiem no Kopenhāgenas . www.lousiana.dk
Atvērts: katru dienu no 10-17, ceturtdien 10-22. Ieejas maksa pieaugušajiem ~80 DKK.

Helsingēra (Helsingør) 16. gadsimtā ir bijusi otrā lielākā Dānijas pilsēta pēc Kopenhāgenas, mūsdienās tajā dzīvo aptuveni 61 300 iedzīvotāju. Helsingēra arī atrodas Ēresuna jūras šauruma piekrastē. No tās uz Zviedrijas ostas pilsētu ar visai līdzīgo nosaukumu – Helsingborga (Helsingborg) – kursē prāmis, ar kuru iespējams nokļūt no viena Ēresuna šauruma krasta otrā aptuveni 30 minūšu laikā. Helsingēras vecpilsēta ir ainaviski pievilcīga un saglabājusi viduslaiku noskaņu.

Helsingērā atrodas slavenā Kronborgas  pils (Kronborg Slot)   pazīstama arī kā Hamleta pils. Par pasaulslavenās, teātru ļoti iemīļotās lugas „Hamlets” galvenā varoņa Hamleta prototipu tiek uzskatīts vikingu laika princis Amlets no Jitlandes. Mūsdienās  Kronborgas pils saistību ar  lugu „Hamlets” stiprina pilī regulāri rīkotie teātra svētki.  Kronborgas pils, sākotnēji, Krongen cietokšņa, pamatakmens likts Dānijas karaļa Pomerānijas Ērika valdīšanas laikā, kas aizsākās 1397. - Kalmāras ūnijas noslēgšanas - gadā. Oficiālā Dānijas karaļa rezidence Kronborgas pils bija Frederika II valdīšanas laikā (1559-1588). 16. gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados tika veikti vērienīgi pils pārbūves darbi. 1629. gadā pils nopietni cieta ugunsgrēkā. Pili atjaunoja karalis Kristiāns IV (1588-1648). No 1785. līdz 1923. gadam pilī saimniekoja militārpersonas. Vēlāk pils tika atvērta apskatei un tajā iemitinājās arī Jūrniecības muzejs. Pils apakšzemes kazemāti ļauj iejusties viduslaiku gaisotnē un ieraudzīt dāņu leģendu varoņa, vikingu valdnieka Holgera Dāņa skulptūru. Leģenda vēsta, ka Holgers mierīgi dus, ja Dānija ir drošībā, bet viņš modīsies un modinās tautu, ja Dānijai draudēs briesmas. Pils kapela lepojas ar Ziemeļvalstu dievnamos reti sastopami greznu un daudzkrāsainu interjeru, kas veidots 18. gadsimta sākumā, it īpaši uzmanību vērts pievērst unikālajiem ozolkoka rotājumiem. Pilij ir vairāki torņi – iespaidīgākais ir Karaļa tornis, kas uzbūvēts 16. gadsimta nogalē, pilij ir arī īpašs Baložu tornis – tajā esot mituši pasta baloži, kuriem tikusi uzticēta svarīgu vēstuļu nogādāšana. 2000. gadā Kronborgas pils tika iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Atrodas: Kronborgvej, Helsingēra; www.kronborg.dk
Atvērta: maijs- septembris: katru dienu no 10.30. līdz 17. Jūnijs un oktobris: otrd.-svētd. 11.-16. Ieejas maksa no 60 DKK.

 12. Tuvākās Latvijas vēstniecības vai pārstāvniecības adreses

Latvijas  Republikas vēstniecība Dānijas karalistē
Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Andris Razāns

Adrese: 17 Rosbaeksvej, 2100 Kopenhāgena;
Tālr.: + 45 39 276 000, + 45 39 276 168;
Fakss: + 45 39 276 173;
E-pasts: embassy.denmark@mfa.gov.lv
Mājas lapa: http://www.am.gov.lv/copenhagen

Atpakaļ