BARSELONA

1. Pilsētas atrašanās vieta. Barselona atrodas Ibērijas pussalā, Spānijas ziemeļaustrumos Pireneju kalnu tuvumā, starp Koljserolas Torre de Collserola kalnu grēdu un Vidusjūru. Augstākā virsotne pilsētas teritorijā Tibidabu kalns 517m.. Pēc leģendas pirmo apmetnes vietu (netālu no Ljubregats (Llobregat) upes)dibinājuši kartāgiešu jūras braucēji. Barca ir otra Spānijas lielākā pilsēta, Katalonijas autonomās pavalsts galvaspilsēta. Barselonā pamatā runā katalāņu Catalan language valodā, nevis kastīliešu (spāņu), bet saprot viņi arī angļu un franču (labprātāk) valodas.

2. Platība. 100.4 km²

3. Iedzīvotāju skaits. 1 673 075 (2006); ar aglomerāciju ap 4 700 000

4. Pilsētas senākais nosaukums. Kartāgiešu/feniķiešu – Hamilcar Barca; romiešu laikos - Colonia Julia Augusta Faventia Paterna Barcino; vai vēlāk latīniski – Barcino, Barcelo.

5. Klimats

Vidējā temperatūra pa mēnešiem (ºC)

6. Transports

• Attālums no Barselonas starptautiskās lidostas El Prat Airport līdz centram 10 km. Trīs termināli A; B; C. AirBaltic ielido A terminālā. Starp termināliem kursē autobuss.
  Oficiālā mājas lapa: www.aena.es

• Transports no lidostas uz centru :

Ar vilcienu RENFE piepilsētas vilciens līnija R10 līdz Placa de Catalunya , kas ir galvenais pilsētas satiksmes mezgls. www.renfe.es/horarios/english . Var nokļūt arī uz stacijām Sants un Estacio de Franca.
Ar autobusu Nr. 46 (intervāls 25 min.) līdz Placa Espanya, kur ir vairākas metro līnijas. Vai ar privāto Aerobusu līdz Spānijas vai Katalonijas laukumiem.
Ar taksometru vairākas kompānijas visos lidostas terminālos. Cena 15 – 20 €.
Taxi-radio-movil, tālr. + 34 93 358 1111
Servi-taxi, tālr. +34 93 330 03000
Radio-taxi, + 34 93 225 0000

• Ar Ryanair lidmašīnu no Rīgas var aizlidot uz Žironas (Girona) pilsētu.

Girona-Costa Brava Airport

• Katalonijas dzelzceļa FGC informācija www.fgc.catalunya.net

• Metro serveris: www.tmb.net

Barselonā ir 3 trambaix (T1; T2; T3) un 3 trambesos (T4; T5; T6) līnijas, ka tas pats tramvajs vien ir. www.trambcn.com . Vēl ir arī “zilais” tramvajiņš - retro, kas uzved Tibidabu kalnā. Kursē tikai vasarā.

• Par autobusa maršrutiem un citiem braucamajiem: http://public-transport.net

• Maksa sabiedriskajā transportā pilsētas teritorijā ir ~ 1.30 – 1.50 €

Barselonas izzināšanai ieteicams ir Bus Turistic. Trīs līnijas; SARKANĀ (Vermella; Roja), ZILĀ (Blava; Azul) un ZAĻĀ (Ruta forum), kas nepārklājas, bet ir savienotas. Ekskursijas autobusa cena: 1 dienai – 19,- €; 2 dienām – 23,- € (2007.g.). Var vizināties no agra rīta līdz vēlam vakaram (ieteicamas arī vakara tūres0, dod vēl atlaides neskaitāmos muzejos un pat dažās ēstuvēs. Audio gids (austiņas izsniedz) septiņās valodās, tai skaitā - angļu, vācu un pat krievu.

„Bezdelīgas” Golondrinas – vēl viens izklaides transporta veids. Divklāju katamarāni, kas pusstundas vai 2 stundu ekskursijā parāda Barselonu no Vidusjūras puses. Piestātne atrodas La Ramblas avēnijas galā Kolumba kolonnas pakājē.

Izbraucienu laiki: jūnijs-septembris 11.00 – 20.00 katru dienu; oktobris-maijs 10.00 – 13.00 pirmd.-piektd., 11.00 – 17.30 sestdien un svētdien.

Maksa: ~ 9.20 €.

Barselonas informatīvās mājas lapas

www.bcn.es (oficiālā mērijas lapa)
www.barcelona-on-line.es
www.barcelonaturisme.com
www.gencat.es ( Katalonijas tūrisma serveris)
www.timeout.com/barcelona (viesnīcu, muzeju, restorānu, klubu cenu un laika lapa)

7. Naktsmītnes

www.hotel-barcelona.com
www.venere.com/hotels_barcelona
www.barcelona30.com lētāk
www.feelbarcelona.com apartamenti

8. Apskates objekti (pilsētas centrā)

Ievērojamākās vietas

Kolumba piemineklis – kolona. VēsturiskajāPort Vell (Vecā osta) piestātnes vietā, kas šodien saucas Miera vārtu laukums (Porta de la Pau) dižojas 60 m augstais dženoviešu jūrasbraucēja Kristofora Kolumba piemineklis (Monument a Colom). Pēc arhitekta Galjeta Buigass projekta atklāts1888.gadā par godu Vispasaules izstādei. Kādreiz tieši šajā vietā bijusi piestātne, kur Kolumbs, atgriežoties no pirmā VestIndijas atklāšanas ceļojuma 1493.gadā, izkāpa krastā kopā ar pirmajiem Karību indiāņiem, kurus turpat Barselonas katedrālē nokristīja. Tagad ar liftu (kolonas iekšpusē) var uzbraukt uz skatu laukumu.
Atvērts: jūnijā – septembrī 9.00 – 23.30 katru dienu; oktobrī – maijā 10.00 – 14.00 un 13.30 – 18.30 otrd. – svētd. Maksa: ~ 2.20 €
Turpat Kolumbam aiz muguras kādreiz nozīmīgajā Drassanes kuģu būvētavā iekārtots Jūrniecības muzejs (interesentiem).

Svētās ģimenes baznīca. Sagrada Família Droši var teikt, ka Temple Expiatori de la Sagrada Familia ir pati neparastākā baznīca Eiropā. Gan celtniecības sākums, gan nosapņotais zilacainais arhitekts (izrādījās Gaudi), gan degsme ar kādu fantastiskā “komanda”: Antonio Gaudi, Žozefs Marija Žužols (interjera darbi), Francisko Berganers i Mestresa (tēlnieks un darbu vadītājs) uc. uzsāka darbus,gan vecišķā Gaudi fanātisms, kad naudas nebija un domu biedri bija viņu pametuši - visu ir apvijuši dīvaini notikumi, nostāsti un pat mistiskas leģendas. No brīža, kad Gaudi ķērās pie darba 1883.gadā līdz pat nāves brīdim 1926.gadam, izdevās pabeigt tikai Kristus dzimšanas fasādi (1904). Tikai 1952.gadā tika atjaunoti darbi pie katedrāles celtniecības, darbi virzījās lēni, jo bija jāiztiek tikai no saziedotajiem līdzekļiem. 80.gadu nogalē pabeiz Kristus ciešanu fasādi (arh. Žuzeps Maria Subriaks). Nu beidzot spāņu, katalāņu un visas pasaules mecenāti un fondi ir sasparojušies un Sagrada Familia notiek pamatīgi darbi, kurus sola pabeigt 2026.gadā. Šodien katedrāles – celtniecības laukums arī ir apskatāms: vecās fasādes kriptā ir paša Gaudi apbedījums, pagrabstāvā ir iekārtota lieliska katedrāles celtniecības vēstures un paša Gaudi radošās darbības (citu muzeju vai ekspziciju par izcilo arhitektu gandrīz nav) ekspozīcija.
Atrodas: starp CalleProvenca un Calle Mallorca 401; metro Sagrada Familia.
Atvērta: aprīlis-augusts 9.00 – 20.00 katru dienu, marts, septembris, oktobris 9.00 – 19.00 katru dienu; novembris – februāris 9.00 – 18.00 katru dienu.
Maksa: individuāli ~8 €, grupā (ar vietējo gidu) ~5 €, lifts uz skatu laukumu tornī ~2 € (rinda un maksāšana pa labi no ieejas Kristus ciešanu fasāde), audiogids ~2 €.
www.sagradafamilia.org tālr. + 34 93 207 3031

Paejot nedaudz tālāk pa Gaudi avēniju ziemeļu virzienā var nonākt līdz Sv.Pāvila hospitālim (Hospital de Sant Pau), kas ir vēl viens modernisma arhitektūras šedevrs. Arhitekta Dumēneka i Muntanera 20.gs sākumā veidotā slimnīca arī ir UNESCO mantojumu sarakstā.
Ir iespēja pastaigāt pa haspitāļa teritoriju bez maksas

Katedrāle (La Catedral de Barcelona). Atrodas vietā, kur bijis vestgotu dievnams, tad neliela barokāla baznīciņa un, visbeidzot, 1298.gadā sāka būvēt baznīcu un benediktīniešu klosteri. Galveno fasādi (gotiskā stilā) pabeidz 1889.gadā, bet torņa smaili tikai 1913. Nozīmīgākās vēsturiskās vērtības ir Katalonijas grāfa Ramona Berengera I (valdījis 1018 – 1025) koka sarkofāgs ar zeltīto apmetni uz kura četras svētās asinssvītras liecina par senās neatkarīgas Katalonijas standartiem (skaitās vecākais karogs Eiropā). Pirmajā kapelā pa labi (parasti) atrodas Lepanto Kristus krucifiks (El Crist de Lepant). Krusts esot greznojis „Svētās līgas” karavadoņa Austrijas Huana flagmaņkuģi, kad viena no retajām eiropiešu savienībām pie Lepanto cīnījusies ar uzmācīgo Osmāņu impērijas floti (1571). Brīnišķīgi 15.gs. koka kora soli, kriptā zem galvenā altāra alabastra sarkofāgs ar romiešu nomocītās (4.gs) meitenes Eulālijas pīšļiem. Tagad Sv.Eulālija ir Barselonas aizgādne. Klostera daļā ievērības cienīgas gotiskās krustejas un strūklaka ar Sv.Jura (vēl viens aizgādnis Jume) statuju, kas klosterī kalpoja par dzeramā ūdens avotu. Turpat pagalmā tiek turētas zosis, pateicībā, ka reiz izglābušas Barselonu no negaidīta ienaidnieka iebrukuma (zosis esot manīgāki sargi nekā suņi), nu pilnā pansijā līdz dabīgai nāvei (nenokaujot pat uz Mārtiņiem). Katedrālē pie vienas sienas plāksne, kas apliecina, ka te kristīti tie pirmie seši Amerikas indiāņi.
Atrodas Gotiskajā rajonā Katedrāles laukumā (Placa de la Seu). Svētdienas rītos(~12.00) laukumā var redzēt katalāņu nevardabīgas neatkarības izpausmes – Sardanas deju, ko katalāņi klusējot dejojuši pat Franko diktatūras laikā.
Atvērta: katru dienu 8.00 – 13.30 un 17.00 – 19.30, maksa ~ 5 €,(svētd. pēcpusdienā ieeja ir bez maksas). Sakristejas muzejs par papildus maksu.

Guelja parks. Park Güell19.gs. 90.gados tekstilrūpnieks un kuģu īpašnieks Eusebio Gueljs pasūtīja jau sev labi pazīstamajam un iecienītajam A.Gaudi vērienīgu „gadsimta” projektu – dārza pilsētiņas projektēšanu un celtniecību. 20 h liels zemes gabals tika sadalīts neregulāros trīsstūros (kā dabiskais reljefs to noteica) un saplānots individuālai apbūvei. Diemžēl projekts izgāzās – neviens neesot gribējis dzīvot tik tālu pilsētas nomalē (tolaik) tādos dīvainos apstākļos – bez sabiedriskā transporta, bez sadzīviskām komunikācijām, arī būvniecībā bija jāievēro „dabas likumi” (Gaudi darbības galvenais princips). Tika uzbūvētas tikai trīs mājas (vienā ir neliels Gaudi muzejiņš), ciemata ieejas komplekss, publiskais tirgus un pasākumu laukums, dažas oriģinālas pastaigu takas. Kopš 1922.gada tas ir kļuvis par pilsētas publisko parku atpūtai un saviesīgu pasākumu organizēšanai. Lieliska pastaigu vieta, kur atpūsties no pilsētas karstuma (bet ne no tūristu kņadas) un pafantazēt kopā ar dižā meistara garu – „kā būtu, ja būtu”.
Atrodas: Olot rajonā, metro Lesseps un Vallcarca, autobuss nr. 24, 25, 31, 32 un 74.
Atvērts: marts-oktobris 10.00 – 20.00 katru dienu, novembris-februāris 10.00 – 18.00.
Ieeja bez maksas. Gaudi māja muzejs ~3 €.

Guelja pils. Palau Güell Pirmais lielais Antonio Gaudi darbs pilsētvidē. Grūts darbs jaunam arhitektam – jāspēj izpildīt prasīgā pasūtītāja vēlmes: iebraukšana un novietne neparastam transporta līdzeklim - automobīlim, viesu telpu funkcionāls atdalījums no dzīvojamajām istabām, arī pats Gaudi radīja dažas jaunas un savdabīgas ietaises – ēkas apsildīšanas un ventilācijas sistēma un tās oriģināla “paslēpšana” bija līdz tam kaut kas neredzēts. 1888.g. uzceltā Eusebio Guelja dzīvojamā māja, ko tiešām var saukt par pili. Iespiesta starp citām daudzstāvu ēkām Nou de la Rambla 3-5, (pāris soļi no lielā Rambla pa kreisi). Vienīgā Gaudi celtā ēka, ko var apskatīt gandrīz pilnībā, bet tikai vietējā gida uzraudzībā. 2007. gadā pabeigta restaurācija – ir vērts tam ziedot kādu stundu.
Atvērts: pirmd.-piektd. Noteiktos ekskursiju laikos no 10.00 – 13.00 un 16.00 -19.00, ieteicams nopirkt biļeti uz sev vēlamo laiku un ekskursijas valodu. www.palauguell.cat
Maksa: ~6€ (Eiropas studentiem un pensionārie ir atlaides, jāuzrāda dokuments).

„Strīdus kvartāls”. Nepieciešamība paplašināt pilsētu, iedzīvotāju turība un Vispasaules izstāde (1888) deva iespēju izvērsties Katalonijas arhitektiem, māksliniekiem, būvniekiem un radot neskaitāmus šedevrus pilsētas ielās. Quadrat d’Or (Zelta kvadrāts) - jaunās pilsētas lepnākās dzīvojamās mājas koncentrējušas starp pāris ielām. Trīs slavenākāsatrodasviena pie otras, tā saucamajā „strīdu kvartālā” uz Passeig de Gracia:
Nr. 35, Casa Lleo Morera (1910) Lluís Domènech i Montaner;
Nr.41, Casa Amatler (1898) – šokolādes karaļa māja Josep Puig i Cadafalch. Tagad ēkas 2. stāvā atrodas Centr del Modernisme.
Nr.43, Casa Batllo (saukta par „kaulu māju”) Antoni Gaudí. Apskatei atvērta 1.stāvs, trepju telpa un jumts. Maksa: ~16 €.
Atvērta: 9.00 – 20.00, katru dienu (izņemot dažus svētkus), + 34 93216 0306; www.casabatllo.es
Aiz stūra nākošajā kvartālā vēl viena izcila Dumeneka i Muntanera ēka – tagad mākslinieka Antonio Tapesa fonds – skola (Fundacio Antonio Tapies), Arago 255; tālr. + 43 93 487 0315.

Casa Mila. Casa Milà Visnozīmīgākais un vispretrunīgākais Gaudi darbs dzīvojamo namu arhitektūrā un, reizē, pēdējais pirms pievēršanās vienīgi Sagrada Familia radīšanai. Barselona šo darbu nepieņēma. Zīmēja karikatūras (tautā iegājies nosaukums La Pedrera (akmeņlauztuves)), izsmēja anekdotēs, pat teātra intermēdijās tika „plēsti joki” un veltītas diezgan aizskarošas piezīmes arhitektam. Projektu nepieņēma arī atbildīgās instances, arhitektūras pārvalde pat šodien oficiāli nav pieņēmusi ēku, tādēļ Gaudi nav saņēmis honorāru par mūsdienu Barselonas slavenāko „pastkarti”. Arī saimnieki Milā ģimene nobijās no sabiedrības ažiotāžas un atteicās vēl no dažām Gaudi idejām. (Tas gan netraucē mantiniekiem apdzīvot ēkas 2.stāvu.) Gaudi nospļāvās un aizgāja celt savu Svētās Ģimenes baznīcu.
Atrodas: Passeig de Gracia 92, metro Diagonal.
Atvērts: 10.00 – 19.30, katru dienu, bet apskatīt var tikai vienu iekšpagalmu, trepju telpu un jumta izbūvi (skats gan varens). Bēniņstāvā neliela Gaudi darbu maketu izstāde.
Maksa: ~9.50 €, pens., stud. ~5.50 €.

To ir vērts redzēt

Barseloneta. Bijusī zvejnieku apmetnes vieta nelielā pussaliņā, kur mazos, šauros namiņos izmitināja cilvēkus, kurus “izlika” 18.gs vidū, kad cēla Citadeli. Tagad te atrodami labākie (cenas ir dažādas) zivju un citu jūras radību krodziņi. Agrā rīta stundā vietējā tirdziņā patiesi var nopirkt svaigas zivis. Barselonetā rodami lieliski (nepretenciozi) noīrējami dzīvoklīši – apartamenti www.barcelona30.com. NB! Tieši Barselonetes piekrastē ir lietojama pilsētas pludmale.
Lai nokļūtu Barselonetā jābrauc ar 4.metro līniju līdz “estasio Barceloneta”.
No pussalas gala “iet” trošu tramvajiņš uz Montžuika kalnu Torre Jaume I un Torre Sant Sebastia

Passeig de Gracia Pastaiga pa jaunās (XIX / XX gs.mija) pilsētas centrālo asi ir gan praktiska dienas laikā(daudz veikalu un kafejnīcu), gan brīnišķīga pievakarē. Gracia sākas no Katalonijas laukumam un seko līdz Avinguda Diogonal. Rajonu ap Gracia ielu vēl dēvē par “Zelta kvartālu”, jo te atrodas lielākā daļa no Barselonas modernisma stila ēku. Sekot uzrakstiem Ruta del Modernisme, brošūriņas par “modernistu takām” var dabūt jebkurā objektā vai neskaitāmajos info centros.

Las Rabmlas (kataloniski Les Rembles).Bijusī pilsētas kanalizācijas upīte, tagad lepna pastaigu avēnija, kas sākas no Kolumba kolonas pie jūras un beidzas Katalonijas laukumā Placa Catalunya. Te ir VISS – sākot ar baznīcām un teātriem līdz kabatzagļiem, prostitūtām (Placa Reial) un zālīšu tirgotājiem. Te var lieliski paēst (paella un sangria), sapirkties suvenīrus,apskatīt brīvmākslinieku gleznojumus vai savvaļas artistu priekšnesumus, nopirkt ziedus (kādai sinjoritai) vai vistu (nez-priekš kam). Aiziet uz kādu flamenco koncertu Liceu teātrī vai panašķot acis un vēderu La Boqueria tirgū. Ja gribat atgrieztie Barselonā obligāti jāpadzeras no Font de Canaletes strūklakas.

Gotiskais rajons Barri Gòtic Barselonas vecpilsēta un sirds. Imperatora Augusta (27.p.m.ē. – 14.m.ē.) valdīšanas laikā te nolemj veidot jaunu colonia (pilsētu). Ievērojamākās celtnes un vietas: Katedrāle, Palau Reial Major (Barselonas grāfu –karaļu pils) atvērts:10.00 – 14.00 un 16.00 – 20.00 otrd.-sestd.; 10.00 – 14.00 svētdien , Katalonijas autonomās valdības nams (Palau de la Generalitat) apmeklēt var tikai 23.04 ar speciālu atļauju un Barselonas mērija (Casa de la Ciudad) apmeklēt var 12.02 (Sv. Eulalijas dienā) un 23.04 (Sv.Žordi dienā), arhidiakona pils (Casa de l’Ardiaca) atvēts: septembrī – jūlijā 9.00 – 20.45 pirmd.-piektd.; 9.00 – 13.00; augustā 9.00 – 13.00 pirmd.-piektd.; Pikaso muzejs Montčadas ielā 15.

Savdabīgi

Tibidabu kalns (517 m). Velns stāvējis kalna galā un kārdinājis Kristu rādot tam uz zemi pie kājām un sakot: „tibi dabo” (latīņu valodā „es tev došu”). Patiesi fantastisks skats uz Barselonu. Arī no pilsētas var redzēt Svētās Sirds baznīcu (Temple Expiatori del Sagrat Cor), uzcelta 1911.g. pēc arhitekta Enrika Saņē projekta (atvērta katru dienu no 10.00 – 19.00). Dīvains savienojums arbaznīcas pakājē 1908.g. atklāto atrakciju parku Parc d’Atraccions, bet brauciens ar „velna ratu” ir tibidabo vērts. Nokļūšana visai sarežģīta: vispirms ar FGC elektrovilcienu līdz Avenid del Tibidabu, tad ar „zilo tramvajiņu” (vasarā katru dienu, ziemā tikai svētd.) un beigās ar Funicular de Tibidabo. Ja no Rotondas iet kājām, tad var redzēt lieliskas modernisma privātvillas (~ 30 min).
Izmaksas ceļā ap 10 € - tik pat, cik ar taksometru no Sagrada Familia.

Nuo Camp, futbola stadions. FC Barselona kluba mājvieta. 110 000 vietu, bet biļešu parasti pārdots par pāris tūkstošiem vairāk.
Atrodas: Avinguda Aristides Mailoo. FC Barcelona

Olimpiskais stadions (Estadi Olimpic Montjuic) Celts 1936. gada Olimpiādei, kuru izjauca Spānijas pilsoņu karš. 1992.gada Olimpiskajām spēlēm stadions tika paplašināts līdz 70 tūkst. vietām. Atvērts 10.00 – 18.00 katru dienu. 1992 Summer Olympics
Ievērojamākie sporta objekti, kurus ir vērts apmeklēt īstiem „faniem”.
Par pēdējām sporta aktivitātēm var paskatīt: Formula One Spanish Grand Prix

Montžuika kalns Montjuïc (Žīdu kalns).Kādreiz nocietinājuma – citadeles kalns, tagad atvēlēts sportam, mākslai un atpūtai. Te atrodas Olimpiskais stadions, pilsētas peldbaseins, tenisa korti un zirgu izjādes takas. Redzama Santjago Kalatravas veidotis TV tornis. Kultūras cienītāji var apmeklēt Huana (Juan) Miro fondu un lielo Katalonijas Nacionālo muzeju.

Kalna ZR nogāzē iekārtojies Spānijas ciemats (Poble Espanyol).Kad Barselonā norisa Starptautiskais gadatirgus 1929.g.šurp tika savesta „cita Spānija”, demonstrējot visas lielās karaļvalsts bijušo varenību un tās atšķirīgās tradīcijas, kas nāk no Andalūzijas, Galīcijas, Navarras, Basku zemes un valdnieku Kastīlijas.
Atrodas: Avinguada Marques de Comillas s/n; www.poble-espanyol.com
Atvērts: jūlijs-augusts 9.00 – 20.00; septembris-jūnijs 9.00 – 20.00
Maksa: ~ 8 €.

Aišample. Eixample (ekspansija, paplašinājums). 1854.gadā nolemj nojaukt pilsētas viduslaiku aizsargmūrus. Jaunajai ekspansijai tika izvēlēts inženiera Ilfonsa Serda i Sune projekts, kas paredzēja regulāru taisnstūra ielu plānojumu. Ielu krustojumos māju stūri tika nošķelti, lai būtu labāka redzamība kučieriem un autobraucējiem. No putna lidojuma Eixample izskatās kā tāds astoņstūrainu kvartālu režģojums. Pāris dienas ir “jāpiešaujas” pie ielu iekārtojuma, braukšanas stila un Barselonas satiksmes noteikumiem, bet galvenos objektus un braukšanas virzienus viegli var atrast pēc lieliskajām norādēm. Populārākie tūristu objekti ir Sagrada Familia un “Zelta kvartāla” ēkas. Vēl daži objekti, kas atrodami šajos rajonos, tos itin labi var saniegt ar Bus Turistic. Keramikas muzejs,Guelja paviljons, Casa Visens, Huana Miro parks

Izklaide nopietnā

Operas teātris ( Gran Teatre del Liceu). Vairāk kārt cietis postījumos, pēdējais ugunsgrēks 1994.g. Pēc atjaunošanas ieguvis agrāko buržuāziski izsmalcināto skatuves veidolu un modernu tehnisko nodrošinājumu. Tūrisma sezonas laikā sniedz daudz un dažādus koncertiestudējumus. Dažādi festivāli, flamenco, džezs un etnofolks ir skatāmi uz vienas skatuves. Var pat īpaši nesasprindzināties meklējot kas un kur notiksies – jāpastaigā tik pa Ramblu un tur jau reklāmas aģenti „iekšārāvēji” jūs sameklēs.
Tiem, kas plāno brīvdienas iepriekš, jāieskatās: www.liceubarcelona.com
Atrodas: La Rambla 51-59, metro Liceu, tālr. + 34 94 485 9900.

Katalonijas mūzikas pils. Vienreizēja koncertzāle (pabeigta 1908.g.) – Katalonijas modernisma viens no krāšņākajiem ziediem (iekļauts UNESCO kultūras mantojumu sarakstā). Arhitekts Ljuiss Dumēneks i Montanera pārbūvējot bijušo klosteri izrotājis ēku gan ar pasaulslavenu komponistu krūšutēliem, gan ar alegoriskiem tēlu skulptūrām, bet mūzas grezno skatuvi. Krāšņais griestu kupols–vitrāža rada vienreizējas gaismas spēles vakara koncertu laikā. 1891.gadā dibinātās nacionālās (katalāņu) kordziedāšanas biedrības Orfeo Catala vēsture, Mūzikas pils repertuārs un cenas: Palau de la Música Catalana . Dienas laikā apaļās stundās notiek ekskursijas dažādās valodās (biļetes var rezervēt internetā : www.palaumusica.org );
Catalan: 10.30 and 12.30 a.m.
Spanish: 9.30 a.m., 11.30 a.m., 1.30, 2.30 and 3.30 p.m. (4.30 and 5.30 p.m.)
English: 9.00, 10.00, 11.00, 12 noon, 1.00, 2.00 and 3.00 p.m. (4.00, 5.00 and 6.00 p.m.)
Ieejas maksa ~10 €.
Atrodas: Sant Fransesc de Palau 2, metro Urquinaoma; tālr.+ 93 310 7035

Koncertu, izrāžu, kino uc. biļešu servisa tīkli:
Servi-Caixa www.serviticket.com ; Tel-entrada www.caixacat.es

Pikaso muzejs. Pablo Picasso Iekārtojies viduslaikupilī. Nav atrodami miljonu vērtie darbi, kas tagad sagūluši privātkolekcijās, bet laba agrīno grafiku kolekcija un lieliski iekārtotas „zilā”, „rozā” periodu un pašradītā kubisma zāles. Laba ekspozīcija, tiem kas grib iepazīt Pikaso, sakārtot savas virspusējās zināšanas, arī skolnieki un glezniecības studenti ir bieži viesi muzejā. Daudz apmeklētāju ir arī no Japānas un līdzīgās Āzijas, jo pasaulē jau laikam visatpazīstamākais Barselonas „brends” ir Malagā dzimušais, Parīzē slavu guvušais „Miera baloža” autors Pablo Pikaso. Labs, profesionāls veikals un sakarīga mājas lapa: www.museupicasso.bcn.es
Atrodas: Montcada 15-23, 08003 Barcelona, tālr. +34 93 256 30 00, museupicasso@bcn.cat
Maksa: ~9 €.

Miro Fonds (Fundacio Joan Miro). Uzbūvēts 1975.gadā pēc mākslinieka draugs arhitekta Žuzepa Ljuisa Serta projekta. Izvietotas Miro grafiku, gleznu, skulptūru, keramikas un gobelēnu patstāvīgā izstāde. Periodiski notiek citu modernistu izstādes. Lielisks informācijas centrs un bagātīgs veikals.
Atrodas: Parc de Montjuic Placa Neptu (ar autobusu nr.5 no Spānijas lauk.) Fundació Joan Miró
Atvērts: jūlijā-septembrī 10.00 – 20.00, okt.-jūn. 10.00 – 19.00 katru dienu, ceturtdien – 21.30.
Maksa: ~ 8 €.

Katalonijas Nacionālais muzejs (Museu Nacional d’Arte de Catalunia). Lieliska romānikas laika kolekcija, oriģinālas freskas no daudzām Katalonijas baznīcām, renesanses un baroka laiku pārstāv El Greko, Velaskezs, Goija, Surbarans. National Museum of Art of Catalonia
Atrodas: Palau Nacional, Parc de Montjuic; metro Espanya.
Atvērts: otrdien – sestdien 10.30 – 19.00, svētd. un svētkos 9.30 – 14.30.
Maksa: ~ 8.50 €.

Modernās mākslas muzejs MACBA Barcelona Museum of Contemporary Art
Par muzejiem: www.gencat.es

Izklaide nenopietnā

Akvārijs (Aquarium de Barcelona). Viens no lielākajiem un interesantākajiem akvārijiem Eiropā. 4,5 tūkstoši litru jūras ūdens (zivis dzīvo pilnīgi dabīgos apstākļos), vairāk kā 20 baseinu, starp kuriem viens ar īstām haizivīm starp kurām var pastaigāt bez baiļu.
Atrodas: Moll d”EspanyaVecajā ostā, tālr. + 43 93 221 7474, www.aquariumbc.es
Atvērts: maijs – septembris 9.30 – 23.00 katru dienu; ziemā 9.30 – 21.00 katru dienu.
Maksa: ~ 14.50 €, bērniem ~ 9.50€.

Strūklaku gaismas un mūzikas šovs. Uz 1929.g. izstādes norisi Montžuika kalna ziemeļu nogāzē Spānijas laukuma virzienā tika izveidota jauna iela Avinguad de la Reina Maria Cristina, gar kuru pacēlās milzīgie izstāžu paviljoni. Avēnijas vidū izbūvēja Maģiskās strūklakas (Font Magica). 1929.gadā arhitekts Carlos Buigass. Avēnijas galā kalna nogāzē uzcēla izstādes galveno ēku Palau Nacional, kur tagad iekārtojies Katalonijas nacionālais muzejs.
Strūklaku izrādes notiek: maijs-septembris, ceturtd. – svētd. katru pusstundu no 20.00 – 23.00; rudenī – pavasarī piektd. – sestd. 19.30 – 21.00. Bezmaksas pasākums.

Citadeles parks un ZOO dārzs. 30 h lielā parka vietā no 1720.gada līdz 1878.g. te atradusies masīva zvaigžņveida citadele. Neslavu šai celtnei devis gan Napoleons sava iebrukuma laikā, gan Spānijas varas karaspēks, kas ne vienu reizi vien izmantojis nocietinājumu cīņās ar vietējiem liberāļiem. Pēc Citadeles nojaukšanas te notikusi 1888.g Vispasaules izstāde. Pēc 1932.g teritoriju labiekārto un izveido gan atpūtas parku, gan zoodārzu. Šobrīd teritorijā atrodas Zooloģijas muzejs iekārtojies Castell dels Tres Dragons, Ģeoloģijas muzejs, neliels ezeriņš, kur var pavizināties ar laivām un skaista strūklaku kaskāde (savu roku pielicis arī A.Gaudi). Gar parku ejošajā ielā Paseig dePicaso, atrodas Antonio Tapesa „Veltījums Pikaso”.

9. Kur paēst

• La Rambla – visvienkāršākais variants. Laba paelja un garšīga, vēsa sangrija tur būs vienmēr. Daudziem avēnijas malā esošajiem restorāniņiem gājēju ielas vidū ir galdiņi, pie tiem „bilžu” ēdienkarte. Cenas: paeljs panna ~10 – 15 €, litrs sangrijas ~6 €.

Orientējoši tādas cenas būs visur. Jāatceras, ka pie bāra letes un iekštelpās ir viena cena, ārā – nedaudz dārgāk. Dzeramnaudas – tradicionāli 10-15%.

• Modernistu bohēmas vieta „Els Quatre cats”(4 kaķi) . Šodien par senajiem „ziedu” laikiem liecina tikai bildes pie sienām, ēdienkarte un „dzīvā” mūzika vakaros. Darba dienas vidū var lētāk paēst pēc „dienas kartes” (~ 20 € par diviem ēdieniem un vīna glāzi).

• Barri de la Ribera parasts, var teikt, strādnieku rajons otrpus Via Laietenaielai no Barri Gotic, bet labākā nakts izklaide atrodama tieši tur. Neskaitāmi krodziņi vislieliskākajā „gaiļa astē”. Klasiskais tapas krodziņš līdzās Hi-tehno pagrabam, vienkārša mājas vīna bodega, kuras apmeklētāji, vietu trūkuma dēļ, stāv pārdesmit metrus ap šo vīna bāru (kā savulaik Rīgā ap „Malvīni”), nākošais var būt Jazz club vai kāda ķīniešu „ieskrietuve”. Visām gaumēm un maciņiem, ļoti komunikabla un draudzīga vide, ja vien kaut kur tuvumā nedzer daudz „vodkas”, bet to jau var sadzirdēt.

Modes restorāni: Aqua, Passeig Maritim de la Barceloneta 30; Citrus Restaurantus, Passeig de Gracia 44; Tragaluz, Passatge de la Concepcio 5.

Zivju restorāni: Cal Pep, Placa de les Olles 8; Can Costa, Passeig Joan de Borbo 70; Can Majo, Almiral Aixada 23; Els Pescadors, Placa Prim 1.

Katalāņu virtuve: Can Travi Nou, Jorge Manrique s/n; La Venta, Placa Doctor Andreu s/n; Les Set Portes, Passeig IsabelII 14.

Basku virtuve: (neskatoties ne uz ko, baski skaitās labākie kulināri Spānijā) Beltxenea, Mallorca 275; Botafumeiro, Grand e Gracia 81.

www.barcelonarestaurant.com

10. Iepirkšanās

Tirgi. La Bogueria – atrodas uz Ramblas 100. Ceturtdienās – Pi laukumā antīko lietu tirgus. Svētdienas rītos Reial laukumā monētu, pastmarku un grāmatu kolekcijas. Pilsētas sīkumtirgus Els Encants.

Lielveikali. Šobrīd populārākais ir El Corte Ingles tīkls, viens ir centrā Katalonijas laukumā. Bulevard Rosi divas filiāles atrodas Passeig de Gracia 55 un Avinguada Diagonal. La Illa liels tirdzniecības konglomerāts Avinguada Diagonal 557.

Iecienīts Barseloniešu vidū kļuvis Villa Roca outlet, kas atrodas 60 km no pilsētas pie Rocas ciemata.

Vēl daži īpaši veikali:

La Caixa de Fong – keramika, Carerr Freneria 1.

L’Estanc – viss smēķēšanai, Via Laietena 4.

Cerreia Subira – vecākais pilsētas veikals tagad tirgo sveces, Carerr d’Avinyio 7.

BD-Ediciones de Diseño – mēbeles un aksesuāri.Veikals – mākslas galerija, kas tirgo mēbeles pēc Gaudi un Čārlza Renī Makintoša skicēm. Atrodas lieliskā modernisma ēkā, ko projektējis Dumēneks i Montanera, Carerr del Mallorca 291.

11. Apkārtne

Monseratas Klosteris kalnos.
Dali muzejs Figueresā.
Kūrortpolsētiņa Sitges

• Svarīgi un interesanti

UNESCO World Heritage Sites Pasaules kultūras mantojuma sarakstos iekļautie objekti Barselonā:

• Arhitekta Lluís Domènech i Montaner darbi Palau de la Música Catalana un Hospital de Sant Pau, iekļauti sarakstā 1997.

• Arhitekta Antoni Gaudí, to skaitā Park Güell, Palau Güell, Casa Milà, (iekļautas kopš 1984.g.) Casa Vicens, Sagrada Família (Kristus dzimšanas fasāde un kripta), Casa Batlló, Guelja strādnieku kolonijas kripta (kopš 2005.g.).

1992.gadā pieci mākslinieki dibināja Antonio Gaudi Beatifikācijas biedrību, lai panāktu Gaudi iecelšanu svēto kārtā.

Ņujorkas viesnīcas debesskrāpja (kas būs Pasaules tirdzniecības centra vietā) projektā tiks izmantotas Gaudi idejas.

Valsts svētku dienas (muzeji, apskates objekti var būt slēgti) :

• 1. janvāris- Jaunā gada diena

• 6. janvāris -

• Lielā Piektdiena

• Pirmās Lieldienas

• 1.maijs- Darba svētki

• 24. jūnijs- diena (Saulgrieži)

• 15.augusts – Marijas debesīs braukšanas diena

• 11.septembris – Katalonijas “nacionālā” diena (separātistu demonstrācijas !!!)

• nedēļa ap 24.septembri – Žēlastības Dievmātes (Barselonas aizgādne) diena

• 12.oktobris – (Vis)Spānijas diena

• 1.novembris – visu svēto diena

• 6.decembris – Konstitūcijas (Spānijas) diena

• 8.decembris – Nevainīgās ieņemšanas diena

• 25.decembris- Ziemassvētki

• 26.decembris- Svētā Stefana diena

• 31.decembris – vienkārši brīvdiena

Nevajadzētu arī aizmirst par SIESTU – dienas vidū ~ no 13.00. līdz~ 16.30 (īpaši vasarā) daudzas iestādes (arī valsts), veikali, muzeji var būt slēgti.

12. Latvijas vēstniecības adrese, telefoni:

SPĀNIJAS KARALISTE
VĒSTNIECĪBA MADRIDĒ
MĀRTIŅŠ PETERS, Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Adrese: c/Alfonso XII 52–1, 28014 Madrid, Spain
Telefons: + 34 91 369 1362
+ 34 91 369 1383
Fakss: + 34 91 369 0020
E-pasts: lespan@telefonica.net

Atpakaļ