VĪNE

1. Pilsētas atrašanās vieta: atrodas Austrijas austrumu daļā pie Donavas upes. Bijusī Hābsburgu impērijas galvaspilsēta, tiek dēvēta par Eiropas mūzikas galvaspilsētu, jo bijusi daudzu slavenu mūziķu šūpulis, dzīves un darba vieta - Volfgangam Amadejam Mocartam, Jozefam Haidnam, Ludvigam Van Bēthovenam, Falco un „valšu karaļu dinastijai” - Štrausiem .

 2. Platība: 492 km²

 3. Iedzīvotāju skaits: 1 569 316; ap 2 067 652 aglomerācijā (piepilsētu rajonā)

 4. Pilsētas senākais nosaukums: ķelti to nodēvēja par Meža Strautu jeb Vindobonu, tāpat arī dēvēja romiešu leģiona apmetni, kur 180. gadā p.m.ē. mira imperators Marks Aurēlijs.

Vīnes nosaukums pirmoreiz minēts 881.gadā.

 5. Klimats:maigs un mērens. Vidējā ziemas temperatūra ir apmēram 0 ºC .

Vasaras siltas un saulainas, jūlija vidējā temperatūra ir + 19 ºC. Nokrišņiem bagātākie gadalaiki ir rudens, kad pastiprināti līst lietus, un pavasaris, kad kūst kalnu ledāji.

Vidējā temperatūra pa mēnešiem (ºC)

 6. Transports:
Attālums no lidostas līdz centram: 22 km

 Transports no lidostas uz centru
Lai nokļūtu no Vīnes lidostas, kas atrodas ārpus pilsētas robežām, uz centru, ir iespēja izvēlēties: pilsētas speciālo lidostas vilcienu (City Airport Train), lidostas Express autobusu, pilsētas vilcienu
(Schnellbahn ) vai taksi.
http://www.wien.info/article.asp?IDArticle=10263

  Pilsētas speciālais lidostas vilciens (City Airport Train-CAT)kursē katru pusstundu no lidostas uz pilsētas centru (Landstrasse/Wien Mitte) . Brauciens ilgst 16 minūtes (cena (ar speciālo atlaižu karti vienai dienai) ir 7,50 EUR; bez kartes: 9 EUR). Vilcienu var viegli atrast pēc zaļi baltajiem uzrakstiem lidostā. Sīkāka informācija: www.cityairporttrain.com/

 Lidostas Express autobuss kursē ik pēc 30 minūtēm. Brauciena ilgums 20 min. (cena no 6 EUR un atkarīga no tā, cik garu maršrutu brauksiet). Sīkāka informācija:
http://www.postbus.at/en/Regions/Vienna_-_Lower_Austria_-_Burgenland/Airport_Bus/Vienna_AirportLines/index.jsp

Pilsētas vilciens (Schnellbahn) S 7 piedāvā speciālas atlaides ar Vīnes transporta atlaižu karti (Vienna card).  Braucieniem uz vai no lidostas nepieciešams nopirkt tikai papildu “Aussenzonen” (ārpus zonas) biļeti par 2,20 EUR (1,70 EUR, ja pērkat iepriekš). Biļete jākompostrē pirms iekāpšanas vilcienā. Ja jums ir Vienna card vai, jebkura derīga biļete braukšanai Vīnes publiskajā transportā, tad piepērkot šo ārpus zonas biļeti, apzīmogojot automātā un uzlīmējot to jau esošajai, drīkstat pārvietoties ar Schnellbahn.   Bez Vienna card cenas ir 4,40 EUR vai 3,40 EUR, ja pērkat iepriekš.  Vilciens virzienā uz lidostu  rāda kādu no šiem uzrakstiem "Wolfsthal" vai "Flughafen", bet no  lidostas uz centru izvēlieties vilcienu ar uzrakstiem "Wien Mitte," "Wien Nord" vai "Floridsdorf".
Sīkāk par transportu no lidostas uz centru: http://www.wien.info/article.asp?IDArticle=10163 (par taksometriem) http://www.airportservice.at/

Ieteicamākie pārvietošanās līdzekļi pilsētā:
Vīnes apskati ērti veikt ar sabiedrisko transportu. Ja brauksiet vienā virzienā pat ar vairākiem transporta līdzekļiem, maksāsiet 1,70 EUR. Biļete jākompostrē pirmajā transporta līdzeklī, un tā ir derīga vienu stundu. Vislabāk iegādāties speciālo transporta karti, kura vienai dienai maksā 5,70 EUR. Par 18,50 EUR var iegādāties Vīnes atlaižu karti (Vienna card), ar kuru var pārvietoties gan metro, gan tramvajā, gan ar autobusu par velti 72 stundas no iegādes brīža. Piedevām karte ietver 210 dažādus kuponus, kas nodrošina atlaides muzejos, teātros, restorānos u.c. Karti var iegādāties viesnīcās, Tūrisma informācijas birojā (1,Albertinaplatz, darba laiks no 9.00 līdz 19.00 katru dienu), arī Vīnes metro līniju informācijas birojos galvenajās metro stacijās. 
Sīkāk par karti: http://www.wien.info/article.asp?IDArticle=9400
Pilsētā darbojas metro U-Bahn (6 līnijas) un ātrgaitas dzelzceļa S-Bahn līnijas, tramvaju un autobusu satiksme. Precīza metro shēma sekojošā adresē:
http://homepage.univie.ac.at/horst.prillinger/metro/m/largemap-s-wien.html

Ja vēlaties komfortu un baudīt Vīni ar ērtībām, ir iespēja izmantot t.s. Hop on/Hop off autobusus. Vienreiz iegādāta biļete dod iespēju „ielekt” un „izlekt” no autobusa neskaitāmas reizes dienas garumā. Cenas: 1) mazā tūre vienas stundas garumā: pieaugušajiem 13EUR ; divas stundas 16 EUR, bērniem 7 EUR. 2) dienas biļete pieaugušajiem 20EUR, bērniem 7EUR.   http://www.viennasightseeing.at/

Kuģošana pa Donavu ilgst no Lieldienām līdz oktobra beigām.
Visi lielceļi (autobāņi) Austrijā ir maksas (jāmaksā nodoklis). To nokārto, iegādājoties pasta nodaļās, kioskos vai degvielas uzpildes stacijās uzlīmes, kas jāpiestiprina pie auto priekšējā stikla vai kreisā priekšējā sānstikla. Sods par braukšanu bez uzlīmes ir ap 120 EUR. Autostāvvietas iezīmētas zilā krāsā.

7. Naktsmītnes:
Viesnīcas: 
www.clickinternational.com/austria/
www.booking.com/Vienna-Hotels
www.only-apartments.com/viesnicas-vine.html (lētāk)

 8. Apskates objekti, ieejas maksas:

 a)      Kultūrvēsture
(iekavās aiz objekta nosaukuma minēts cipars „Impro ceļojumu” kopētajos plāniņos)

Ievērojamākās vietas
Iekšpilsēta jeb vecpilsēta izveidojusies apgabalā, kuru no vienas puses norobežo tagadējais Donavas kanāls, bet no pārējām trim pusēm pilsētā aizsargmūru vietā 19.gs. ierīkotais elegantais Ringstrasejeb vienkārši Lielais Rings. Ringstrases iekšpusē irslaveni vēstures pieminekļi, muzeji, šarmantas kafejnīcas un eleganti veikali. Vēl viena no iekšpilsētas īpatnībām ir neskaitāmais eju daudzums, kas savieno lielās ielas ar šķērsielām.

 1. Sv. Stefana katedrāle (Stephansdom) (1) ir pilsētas sirds un simbols, kā arī visievērojamākā gotiskā būve visā Austrijā, celta no 1137.-1147. gadam par godu kristiešu moceklim Sv. Stefanam. Pēc ugunsgrēka tika uzcelta (1360-1440) gotiskā arka. Dienvidu puses tornis jeb Steffl ir garākais no torņiem (137 m) , kas pabeigts būvēt 1433.gadā. Tas kļuvis par visas Vīnes simbolu. Ja pietiek spēka, uzkāpiet 343 pakāpienus augstajā dienvidu tornī, kur 96 m augstumā iekārtots skatu laukums. Torņa galā uz bronzas lodes uzmeties divgalvains ērglis- Habsburgu dinastijas simbols. Otrajā tornī, kurš celts renesanses stilā, atrodas lielākais Austrijas zvans Pummerins. Katedrāles lepnums ir ērģeles ar 10000 stabulēm. Doma jumts pārsegts ar 250 000 glazētām plāksnītēm. Klājumu izveidoja pēc 1945. gada aprīļa ugunsgrēka. Velvē zem altāra atrodas dažu Hābsburgu dinastijas locekļu apbedījumi. Baznīca ir gotikas meistardarbs, altāris veidots baroka stilā.
http://www.aboutvienna.org/sights/stephens_cathedral.htm

2.Iemīļota tūristu vieta ir Stefana laukums, kas ir rekonstruēts un atjaunots. Laukuma malās ir daži savdabīgi nami, piemēram, Nonsherrenhof un Erbischofliches Palci (arhibīskapa rezidence), bet 10,5 m zem zemes atrodas Sv. Virgilija kapela jeb dižciltīgo kapenes. Kapelā ir grezni altāri un ir izvietota arī antīkās keramikas kolekcija.

 3. Haasa namsbija viens no visvairāk apspriestajiem celtniecības projektiem 20. gs. Vīnē. Arhitekts Hans Holleins vēlējās uzcelt betona un stikla konstrukciju pretim Svētā Stefana katedrālei, tomēr pret šo ieceri iebilda Vīnes iedzīvotāji. Haasa nams celts uz viduslaiku māju drupām. Stefana katedrāles pusē namu rotā tā stikla fasāde, katedrāles atspulgs stiklā ir fotogrāfu iecienīts tēls. 
http://www.aboutvienna.org/sights/haas_house.htm

4.Rāts nams (Rathaus) (11) uzcelts 1885.gadā uz Lielā Ringa starp Universitāti un Parlamenta ēku. Arhitekts Friedrich von Scmidt. Neogotiskā stilā ar četriem 61 m augstiem tornīšiem un centrālo torni (98 m), kura galā stāv 3 m augsts vara Rāts vīrs (Rathausman).
Ekskursija Rātsnamā: City Information Centre
Friedrich-Schmidt-Platz 1, 1010 Vienna
Phone: +43 1 525 50
Par Rātsnamu: http://www.wien.gv.at/english/cityhall/index.htm

Vecais Rātsnams (Altes Rathaus) (2)ir vecākaisrātsnams Vīnē,kurā administratīvās iestādes atradās līdz pat 1883.gadam. Rātsnama ieeju grezno burvīgi, baroka stilā ieturēti metālkalumi. Nama pagalmā atrodas Andromedas strūklaka (1741), kas ir skulptora Georga Rafaela Donnera pēdējais darbs. Mūsdienās rātsnamā izveidots Austrijas Pretošanās kustības muzejs un arhīvi. Rātsnama garākais tornis ir 98 m augsts, un tā smailē stāv Rātsnama sargs. Tas veidots no krievu vara kapeikām un ir 5,4 m garš. 
Atrodas: Wipplingerstrase 8. Atvērts: pirmd.-ceturtd. 9:00-17:00

 5. Vīnes Universitāte(12) dibināta 1365.g.- Hercogs Rūdolfs IV. Tā ir otra vecāka vācvalodīgā Universitāte pēc Prāgas (1348.g.) un viena no lielākajām centrālajā Eiropā. Augstskola piedāvā 130 studiju programmas, kuras apgūst ap 63 000 studentu. Universitātes ēku komplekss izvietojies apkārt vienam lielam un astoņiem mazākiem pagalmiem. Pagalma arkādes grezno slavenu zinātnieku statujas , starp kurām ir arī Zigmunda Freida skulptūra. Savukārt vestibilu grezno Gustava Klimta freska- triptihs Filosofija, Medicīna, Jurisprudence.
1010 Wien, Dr.-Karl-Lueger-Ring 1
  http://www.univie.ac.at/organisationshandbuch/Allgemeines/about.html

Vīnes opera (Staatsoper)(5) ir celta 1861- 1869.gadā neorenesanses stilā. Katru vakaru (izņemot jūliju un augustu) notiek operas vai baleta izrādes ar internacionālu trupu piedalīšanos. Teātrī ir 1642 sēdvietas un 567 stāvvietas. Izrādes bieži izpārdotas, tādēļ ieteicams biļetes iepriekš rakstiski pasūtīt. Dienā operas namu ir iespēja apmeklēt ekskursijā . Operas galvenās kāpnes rotā skulptūras un gleznas. Skatītāju zāle un skatuve pēc 1945. gada postījumiem atjaunota 10 gadu laikā. Skatuve izveidota divreiz lielāka nekā sākotnējā. Ēkā ir Tējas salons (Hoffestlogensalon)- tur ķeizars Francis Jozefs ielūdzis augsta ranga viesus uz šampanieti, bet pats dzēris tēju.
www.staatsoper.at
http://www.aboutvienna.org/sights/oper.htm
Koncerti: www.musicalvienna.at/ 

 6. Figarohaus (Mozarthaus Vienna)ir nams, kurā dzīvojot, Mocarts uzrakstīja operu „Figaro kāzas”. No 1784.- 1787.gadam šajā mājā dzīvoja Mocarta ģimene. Tagad te ir muzejs. Pirmajā stāvā ir kafejnīca.
Cena: Mozarthaus Vienna sadarbojoties ar Haus der Musik piedāvā kopēju biļeti par 15 EUR.
Atrodas: Domgasse 5.
 (Atvērts: otrd.- svētd., 9:00- 18:00; slēgts: 1.janv., 1.maijs, 25.dec.)
http://www.mozarthausvienna.at/

7. Hofburga (7)ir Vīnes dārgakmens un Habsburgu ziemas rezidence ar majestātisko pili, ēku kompleksiem un rūpīgi izplānotiem un apzaļumotiem laukumiem. To dēvē arī par Habsburgu labirintu. Laukumu starp Ringu un Hofburgu izmanto plašu publisku pasākumu rīkošanai. Tā ir vieta, kur 6 gadsimtus (līdz 1918g.) atradās Austrijas valdības sēdeklis un divarpus gadsimtus (līdz 1806g.)- vācu imperatora rezidence. Hofburga ietver arī Veco pili (Alte Burg), Jauno pili (Neue Burg), Albertinas pili, Augustīna baznīcu (Augustinerkirche), kurā glabājas Hābsburgu dzimtas locekļu sirdis, Spāņu Jāšanas skolu (Spanische Reitschule)un Jozefa laukumu (Jozefsplatz), kura vidū slejas imperatora Jozefa II statuja.
Atvērta- trešdien- pirmdien no 10 līdz 6. Apmeklējumam jāieplāno 2-3 stundas.
http://www.aboutvienna.org/sights/hofburg.htm

8. Albertinas pilī (3)atrodas Grafiskās Mākslas kolekcija. Tajā reiz dzīvoja Saksijas – Tešenes hercogs Alberts un viņa sieva Marija Kristīne, imperatores Marijas Terēzijas mīļākā meita. Albertina lepojas ar 45000 zīmējumiem un akvareļiem, 35000 grāmatu grafikām. Tā ir lielākā šāda veida kolekcija pasaulē. 2008.g. interesantās ekspozīcijas: Paul Kee. Formen Speile; Van Gogh.Gezeichnet Bilder.Atvērta: 10:00-18:00, trešd.10:00-21:00.
Albertina;Albertinaplatz 1,1010 Vienna, T: + 43 1 534 83-0

 9.Vecā pils (Alte Burg)sākta celt Bābenbergu laikā, bet pēdējā celtne Neue Burg jeb Jaunā pils tika pabeigta 1913.gadā. Vecajā pilī ir daudz muzeju un konferenču telpas. Sudraba istabā eksponēti sudraba, zelta un porcelāna galda piederumi, kā arī oficiālajās pieņemšanās lietotie trauki. Milzīgajā iekšpagalmā atrodas liela Pompeo Markezi (1842.-1846) veidota Franča I statuja.
(Karaliskie apartamenti atvērti katru dienu no 9:00 līdz 16:30; Dārgumu glabātava: trešd.-pirmd. 10:00-18:00.) 

10. Spāniešu jāšanas skola (Spanische Hofreitschule) dibināta 1572.g. Te notiek graciozo, balto Lipicas zirgu izrādes. Šeit var vērot ne tikai zirgu jāšanas sacensības, bet arī spāņu tautas tērpus. Mūsdienās priekšnesumi notiek tikai izklaides nolūkā, un, lielā pieprasījuma dēļ, biļetes jāpasūta mēnešiem iepriekš. Izrādes notiek Jozefa E.Fišera fon Erlaha 1729.-1735.gadā celtajā ēkā (Ziemas jāšanas skolā). Izrādes mūzikas pavadījumā var vērot no otrdienas līdz sestdienai no 10:00-12:00, un cena: 17 EUR.
Atrodas: Michaellerplatz 1. Atvērts: otrd.-sestd. 9:00-17:30
  www.srs.at ; http://www.aboutvienna.org/sights/hofreitschule.htm

 11. Hoher Marktir viduslaiku Vīnes sirds- senākais laukums pilsētā. Pēc Otrā Pasaules kara zem laukuma tika atklāti romiešu leģiona Vindobonas pamati. Domājams, ka šeit m.ē. 180.gadā mira Romas imperators Marks Aurēlijs. Laukuma vidū atrodas Josephsbrunnen(1729g.), (Jāzepa strūklaka), kurā attēlota Jāzepa un Marijas saderināšanās. Tā tiek saukta arī par Kāzu strūklaku. 
 Populārs ir Anker pulkstenis virs ejas, kas ved uz Bauernmarkt. No vara un bronzas 1911. gadā to uzbūvējis Francs fon Mačs. Pulkstenī iebūvētas 12 Vīnes attīstību veicinājušās figūras, kuras visas parādās tikai pusdienlaikā, bet ik stundu parādās kāda no tām.

 12.Belvederas pili (16) būvējis Johans Lukass fon Hildebrants kā Savojas prinča Eižena vasaras rezidenci. Eižens bijis izcils armijas virspavēlnieks, kura izstrādātā stratēģija 1683.gadā palīdzēja pieveikt turkus, un tādēļ viņš kļuva par Austrijas galma favorītu un iemantoja tautas cieņu. Belveders sastāv no divām pilīm, starp kurām plešas Dominika Žirāra franču stilā veidotais parks. Pils guvusi ievērību ar slavenā mākslinieka Gustava Klimta kolekciju, ar Spoguļu zāli , kurā milzu spoguļi greznojas zeltītos ietvaros un ar Sala Terrenu jeb Augšējā Belvedera zāli, kuru grezno Santīno Busi veidojumi un Lorenco Matjelli skulptūras.
 Atvērts: apr.-okt.: otrd.-svētd. 10:00-18:00.; nov.-marts: otrd.- svētd. 10:00-17:00 www.belvedere.at

13. Šēnbrunnas pils (Schloss Schonbrunn)ir Marijas Terēzijas valdīšanas laikācelta baroka pils-Habsburgu vasaras rezidence pēc Nikolauss Pakasi īstenotā projekta (1744-1749). Tajā ir neskaitāmas istabas- Zilais ķīniešu kabinets, apaļais ķīniešu kabinets, Zilā istaba, Spoguļzāle, Napoleona istaba, Miljonu zāle, kas izstaro gan ārišķību, gan karalisko vērienīgumu.Šēnbrunnas pils bija Habsburgu vasaras rezidence no 18.gadsimta līdz 1918.gadam. Tagad pilī izveidots karaļnama relikviju un ikdienas lietojamo priekšmetu un telpu muzejs. Pili ieskauj pasakains dārzs ar strūklakām un iekoptiem sinhronajiem stādījumiem. Šēnbrunnas vārti , Gloriette (ķeizarienes tējas namiņš) celti 1775.gadā un tajā izveidotā skatu platforma tikusi izmantota kā skatu laukums 19.gadsimta sākumā, un simbolizē Marijas Terēzes armijas uzvaru par prūšiem 1757.g.  Iegādājoties Schonbrunn Pass, ar vienu biļeti var apmeklēt gan pili, gan Glorietas skatu laukumu, gan labirintu, gan vērot, kā pils ceptuvē pēc senām tradīcijām top ābolu strūdele.
Atvērta: aprīlis-jūn., sept., okt.: 8:30-17:00; jūl., aug.: 8:30-18:00; nov.-marts: 8:30-16:30
Cenas: lielā tūre ar audio gidu maksā 11,40 EUR (ar Vienna card) un 12,90 EUR bez kartes.
http://www.wien.info/article.asp?IDArticle=3098
http://www.aboutvienna.org/sights/schoenbrunn_palace.htm

14. Pils parks un Mocarta piemineklis (6) ir izcils franču stila apstādījumu paraugs. Galvenais parka lepnums - lielais puķu dārzs, kurš ietver Neptūna strūklaku. Dārzā aiz Jaunās pils, atrodas piemineklis Mocartam, kurš Vīnē pirmo reizi nonāca 6 gadu vecumā. Jau 12 gadu vecumā viņš komponēja šeit tik pazīstamo “Waisenhausmesse”.

15. Hundertvasera nams (Hundertwasserhaus)- vieta, kur krustojas Lowengasse un Kegelgasse. Ļoti oriģinālas arhitektūras nams, kura būvniecībā arhitekts Frīdensreihs Hundertvasers gandrīz nav izmantojis taisnas līnijas. Māja projektēta 1983.g. un ir pašvaldības daudzdzīvokļu nams.
http://www.kunsthauswien.com/deutsch/hwh.htm
http://www.hundertwasserhaus.at/1st.html

16. Parlamenta ēka (10) kurā atrodas gan Bundesrat, gan Nationalrat  būvēta neoklasicisma stilā pēc holandiešu arhitekta Teofila Hansena projekta un pabeigta 1883.gadā. Galvenais portiks izveidots pēc grieķu tempļa parauga. Portika priekšā slejas 1902.gadā uzslietā strūklaka ar gudrības dievieti Atēnu Pallādu. To apņem alegoriski tēli, kas simbolizē likuma spēku un likumdošanu.
http://www.virtourist.com/europe/vienna/17.htm
http://www.planet-vienna.com/spots/Parlament/parlament.htm

Savdabīgi
17. Pilsētas parks (Stadtpark)atklāts 1862.gadā, ir iecienīts tūristu vidū. Parka daļā, kas atrodas pie Weihburggase, ir viens no visvairāk fotografētajiem pilsētas objektiem - apzeltītais „Valšu karaļa” Johana Štrausa piemineklis. To agrā franču romantisma stilā (1920) veidojis E. Helmers.
http://www.wien.gv.at/ma42/parks/stadtp.htm

18. Kārļa baznīca (Karlskirche)(14) celta 1715.gadā un ir lielākā baroka stila baznīca uz ziemeļiem no Alpiem. Tās autors ir arhitekts Johans Bernhards Fišers fon Erlahs. Mēra epidēmijas laikā Vīnē 1713.gadā imperators Kārlis VI svinīgi apsolīja, ka tiklīdz sērga atstās pilsētu, viņš uzbūvēs mēra slimnieku aizbildnim Sv.Karlo Borromeo (1538-1584) veltītu baznīcu. Tagad tā ir augstākā barokālā baznīca Vīnē- 72 m augsta. Abas minaretiem līdzīgās kolonnas darinātas pēc Romā esošās Trajāna kolonnas parauga.
  http://www.aboutvienna.org/sights/karlskirche.htm

19. Austrijas Lietišķās mākslas muzejs jeb MAK (MQ) – muzeju kvartāls.Dibināts 1864.gadā un ir pirmais tāda veida muzejs, kas būtiski ietekmēja lietišķās mākslas attīstību. 1993.gadā muzejs tika pilnībā atjaunots. Katru no muzeja telpām darinājis cits mākslinieks, radot lielisku fonu eksponātiem. Kolekcijā ir stikla, keramikas, porcelāna izstrādājumi, metālmākslas un juveliermākslas darbi, tekstilijas un Austrumu paklāji.
Atrodas: Messe platz. Atvērts: otrd. 10:00-24:00, trešd. -svētd. 10:00-18:00.
  www.mak.at http://;    www.mak.at/e/jetzt/f_jetzt.htm

20. Kapuciešu baznīcas (Habsburgu) kapenes (Kapuziergruft) (4)1618. gadā kā Habsburgu nama centrālo apbedījumu vietu dibinājusi ķeizariene Anna un ķeizars Matiass. Šeit atrodas ķeizarienes Marijas Terēzijas un viņas dzīvesbiedra Franča Stefana von Lotringena dubultsarkofāgs.Vēl 139 metāla sarkofāgi, to skaitā 12 ķeizaru un 17 ķeizarieņu atdusas vietas. 1989.gada 1.aprīlī kā pēdējā Habsburgu dzimtas pārstāve apbedīta ķeizariene Zita.
Atrodas: Neuer Markt.

 21. Votivbaznīca (13) celta vietā, kur 1853.gadā kāds psihiski nelīdzsvarots cilvēks mēģināja nogalināt Franci Jozefu I, un pēc 26 gadiem kā pateicība par imperatora dzīvības glābšanu tika uzcelta franču neogotikas baznīca ar diviem akmens mežģīnēs rotātiem, 99 m augstiem torņiem. Iekšienē ir flāmu kokgriezēju meistardarbs-altāris ar Kristus ciešanu ainām.
Atrodas: Rooseveltplatz 8. Atvērta: otrd.-sestd.: 9:00-13:00, 16:00-18:30; svētd.: 9:00-13:00

22. Dabas Vēstures un Mākslas vēstures muzejs (8;9) katrs atrodas vienā no divām pilnīgi vienādajām celtnēm, kas tika būvētas tieši muzeju vajadzībām.
Atrodas: Burgring 7. Atvērts: ceturd.-pirmd. :9:00-18:30, trešd.:9:00-21:00. Slēgts otrdienās!
www.nhm-wien.ac.at

b) Izklaide nopietnā

Burgtheater (Nacionālais teātris), ko pazīst arī kā “Burg” vai “Haus am Ring” ( Ringstrase) atrodas Vīnes pirmajā rajonā.1741. gadā imperatore Marija Terēze nodeva neizmantotu deju salonu Sellier teātra trupas rīcībā. Kopš tā brīža ēka tika izmantota kā teātra nams. Ēkas fasāde ir rotāta ar dažādu dramaturgu statujām, kā arī ar alegoriskām figūrām, kas simbolizē mīlu un naidu. http://www.burgtheater.at/Content.Node2/

Šēnbrunnas Zoo ir vecākais un vienīgais baroka stila zoodārzs pasaulē. Tas celts 1760.gadā. 2003.gadā tas kļuva slavens, jo šeit ieradās pāris Lielo Ķīnas pandu. Savukārt, 2007.gadā zoodārzā bija īsts mazuļu bums: tie bija gan žirafēm, gan skudrulāčiem, gan pandām (un tas ir tikai otrais gadījums pasaulē, kad nebrīvē dzimst pandas).
Atrodas: Maxingstrasse 113. Transports: U4 (metro), pietura Station Hietzing; tramvajs 10, 58, 60; autobuss 15A, 51A, 56B, 156B
http://www.aboutvienna.org/sights/tiergarten.htm

c) Izklaide nenopietnā

Prāters- atpūtas un atrakciju parks Donavas krastā atrodas netālu no pilsētas centra. 1897. gadā tajā izveidots lielais, 64 m augstais Ferris rats par godu imperatora Franča Jozefa I valdīšanas 50. gadskārtai. Lielais rats ir Prātera simbols, no kura redzama visa Vīne. Prāters piedāvā arī zirgu skriešanās trasi, stadionu (futbolam un vieglatlētikai, publisko peldbaseinu, arī Liliputu dzelzceļu (Liliputbahn), kas ir 2,6 jūdzes garš.
Atrodas: Praterverband 728 05 16. Transports: metro U1;  tramvajs 0, 5, 21;
www.wiener-prater.at 

Klubi:
Volksgarten (Burgring 1) ir greznākais Vīnes klubs, atvērts 23:00-2:00.
Havanna (Copa Cagrana – Donauinsel) atvērts katru dienu no 16:00 līdz pēdējam apmeklētājam. Brīvdabas, latino mūzika, salsa partijas ar instruktoriem;
Flex ( Donaukanal/Augartenbrücke 1) ir apakšzemes bārs/klubs pašā kanālmalā.

 9. Kur paēst

Vietējā virtuve
Austrijas nacionālā virtuve apvieno Itālijas, Ungārijas, Spānijas un pat Turcijas kulinārijas tradīcijas.
Pateicoties austriešiem plaši pasaulē pazīstami kļuva cepumi, ruletes un slavenā ābolu strūdele jeb ābolu pīrāgs. Vīnē jāēd kūkas un jādzer kafija, kura ir ļoti dažāda. Piemēram, tā saucamā Vīnes kafija tiek pasniegta komplektā ar glāzi ūdens. Izsmalcināts stils skaitās pie kafijas ēst "Demel" kūkas (Demel kūku veikaliņš Kohlmarkt 14). Tās savulaik bija iecienījusi austriešu ķeizara Franča Jozefa sieva Elizabete, ko tautā dēvēja par Sisī.
Vīnes kafejnīcas ir vistiešākās “baudīšanas” vietas. Izplatītākie našķi: Strudel - salds pīrāgs ar ābolu, riekstu vai salda siera pildījumu; Beugel - maziņš kruasāns ar riekstiem; Golatschen – “pufīga” kūka ar siera vai ievārījuma pildījumu; Rehrücken - šokolādes kūka; Zimtshnecke - spirālveida kūka ar riekstu pildījumu un pūdercukuru.
Dažas no “smalkajām” kafejnīcām: Café Mozart (Albertinerplatz 2), atvērta 8.00-24.00; Café Tirolerhof (Führichgasse 8), atvērta otrd.-sestd. 7.00-2.00, svētd. 7.00-24.00.
Plašākā bāru izvēle ir tā dēvētajā Bermudu trīsstūrī Rabensteig un Seitenstettengasse rajonā. “Ja piektdienas vakarā cilvēks tur nokļūst, tad ir labi, ja pirmdienas rītā viņš atrodas,” tāds ir pašu vīniešu novērojums. Vairāk par piedāvājumu konkrētai dienai var uzzināt mājaslapā: www.bermudadrieckwien.at
Noteikti Vīnē vajadzētu nogaršot "Sacher" kūku: tās recepte joprojām ir firmas noslēpums, daudzi to neveiksmīgi mēģinājuši atdarināt. Īsto "Sacher" kūku var baudīt tikai iepretim Vīnes operai Kertnera ielā, kur ir "Sacher" restorāns un viesnīca.
Tipiski Vīnes restorāni ir Beisln ( http://b2b.wien.info/data/restaur.pdf), kā arī Plachutta (Wollzeile 38), Figlmueller (Wollzeile 5).
„Heuriger” vīna pagrabiņiir populāri vīna mīļotāju vidū, jo tur var nobaudīt gan šī gada vīnus, gan iepriekšējo gadu vīna krājumus. Pie galdiņa pasūta tikai dzērienus, bet ēdienus iet pirkt bufetē. Grincingas rajonā (Grinzing)- vīndaru ciematiņā tie ir visizplatītākie, un tajos skan īsta krogus mūzika. Izvēloties vīna pagrabiņu (Heuriger), kas Vīnes apciemojuma laikā arī būtu ieteicams pasākums, vēlams neiestigt pārpildītajā Grincingā, lieliski vīna pagrabi atrodami arī Sīveringā, Potzleinsdorfā vai otrā Donavas krastā Štammersdorfā. Visaugstāko kvalitāti apliecina zaļa izkārtne ar klasiskās heuriger glāzes attēlu.
http://heuriger-reinprecht.at/
http://www.heuriger.com/
„Rozenberger” (Impro plānā „R”) ir mūsu "Lido" tipa krodziņi, kur var paēst par aptuveni 5 - 7 latiem (bez gaļas un vīna). Atrodas centrā netālu no Albertinas laukuma.
Atrast piemērotu maltītes vietu Vīnē ir vienkārši. Ja pavadāt laiku, iepērkoties uz Kärntner Strasse, Graben un Kohlmarkt vai Mariahilfer Strasse demokrātiskas pusdienu vietas ir daudzās konditorejas un sviestmaižu veikali.
Siebensternbrau (Siebensterngasse 19) ir alus darītava ar lielisku vecās Vīnes ēdienkarti. No plkst. 11:30-17:30 pie milzīgas porcijas var tikt par nieka 5,30 EUR. Tepat ir iespēja apskatīt alus darītavu, kurā top sešu šķirņu alus, viens no tiem- ar čilli piedevu. http://lokaltipp.at/lokale/homepage
Graben ielā ir daudz dažādu kafejnīcu, arī sviestmaižu ēstuve. Tajā tiek piedāvātas visdažādākās sviestmaizes un alus par demokrātiskām cenām.

 10. Iepirkšanās

Veikalu ielas un rajoni
Galvenajos iepirkšanās rajonos transporta kustība nav atļauta, tāpēc tūristi var netraucēti pastaigāties un iepirkties. Elegantākie veikali atrodas Ringa apkaimē.
Populārākās iepirkšanās ielas ir Kärntner Strasse, Graben un Kohlmarkt (dizaineru veikali, suvenīri, māksla, juvelierizstrādājumi) . Lielākais iepirkšanās centrs ir SCS, līdz kuram var nokļūt pa dienvidu autostrādi vai ar vilcienu.
Veikalu pasāžā, kas savieno Kärntner Strasse un Weihburggasse, ierīkotie veikali ir dārgi, bet turpat atrodas arī mazāki un lētāki veikali. Tie piedāvā kvalitatīvas preces (apģērbu, stikla un porcelāna izstrādājumus, greznumlietas, konditorejas izstrādājumus).
Iecienīta iepirkšanās vieta ir arī gar Mariahilfer Strasse, kur sastopamas tādu starptautiski zināmu veikalu izkārtnes kā C&A, H&M, Mango, kā arī apavu, kancelejas preču un grāmatu veikali.
Lētāki veikali atrodas uz Meidlinger Strasse un Favoritenstrasse.
Našķu tirgus jebNaschmarkt (Impro kartē burts T)ir unikāls austriešu tradīciju un austrumnieku tirgotāju sintēze. Tas atrodas starp Linke Wienzeile un Rechte Wienzeile ielām, un ir Vīnes rosīgākais tirgus, un lieliska vieta, kur nopirkt dažādus sīkumus, kā arī ieturēt pusdienas kādā no daudzajiem kioskiem, kafijas veikaliem vai restorāniem. Sestdienās šeit notiek galvenais Vīnes krāmu tirgus, kurā var nopirkt visu – sākot no dažādiem krāmiem, beidzot ar senlietām.

 Ko vērts pirkt: Vīnu, īpaši baltvīnu, kas nāk no Kremsas ielejas vai Neusiedlersee apkārtnes; ķirbju eļļu;austriešu piparkūkas (Lebkuchen) un Donavas saldos akmentiņus; mini Sachertorte  interesantajā iepakojumā un Mocarta konfektes; Vīnes kafiju; austrijas stikla izstrādājumi.
Demel kūku veikaliņš (Kohlmarkt 14) savulaik piegādāja našķus galmam.

Padomi: Vīne sava arhitektoniskā apjoma un bagātās vēstures dēļ ir tik plaša, ka tās pilnīgai izbaudīšanai būs vajadzīgas vismaz 3 dienas.

            (!)Svētku un atceres dienas Austrijā:

Lai izvairītos no vilšanās, ka kāds muzejs vai apskates objekts ir slēgts svētku un atceres dienu dēļ, lūdzams ieskatīties sekojošajā sarakstā (mainās vienīgi Lieldienu brīvdienas- tām sekot līdzi katru gadu):

• 1. janvāris- Jaunā gada diena **

• 6.janvāris –Zvaigznes diena

• 1.maijs- Darba svētki **

• 15. augusts- Marijas Debesbraukšanas diena

• 26. oktobris- Austrijas Valsts svētki

• 1.novembris- Visu Svēto diena

• 8.decembris- Šķīstās Ieņemšanas diena

• 25.decembris- Ziemassvētki **

• 26.decembris- Sv. Stefana diena

Tajās dienās, kas apzīmētas ar ** , visi muzeji un daudzi restorāni ir slēgti, var tikt izmainīta arī sabiedriskā transporta sistēma. Austrijā kopā ir 13 valsts svētki. 10 no tiem ir reliģiskie svētki un tie tiek svinēti pēc katoļu pasaulē pieņemtā Gregoriāņu kalendāra.

 11. Apkārtne

Rehrerwuseir 380 m augsts kalns, no kurienes ceļš ved lejup uz kādreizējo vīna audzētāju ciematiņu Sievering. Līdz Vīnei ir tikai 7 km.
Leopoldsberg - Vīnvaldes tālākais austrumu punkts uz ziemeļiem no Vīnes ir 423m augsts kalns (Leopolda kalns). Te kādreiz atradās markgrāfa Leopolda, kurš valdīja Austrijā 12.gs., rezidence. No kalna vērojama fantastiska apkārtnes panorāma. Pa ceļam uz Leopoldsbergu var iegriezties mazā ciematiņā Heiligenstadt, kur Bēthovens parasti pavadīja vasaras. Vēl var apmeklēt Klosternbergu, tās interesanto abatiju, un no turienes atgriezties Vīnē (12 km).
Otrs kalns (484 m) Vīnes meža malā ir Kahlenberg (Kālenbergs), uz kura atrodas TV tornis un vīd baltas baznīcas aprises. Tas ir augstākais kalns Vīnē, un tieši no šejienes 1683.gada 12.septembrī Polijas karalis Jans Sobeskis veda savu karaspēku kaujā, lai atbrīvotu turku aplenkto pilsētu. Atjaunoto Sv.Jāzepa baznīcu mūsdienās pārvalda poļu mūki. Netālu aiz baznīcas atrodas skatu terase un restorāns. Pasakainie skati uz vīna dārziem un pilsētu, pievelk daudz atpūtnieku, tāpēc tā ir iecienīta brīvdienu pavadīšanas vieta.
http://www.wien-konkret.at/kultur/sehenswuerdigkeiten/kahlenberg/
Grinzing irviena no Vīnes populārākajām atpūtas vietām, kas izstaro  Vīnes vīnaudzētāju vēsturi un arī šodienu. Te ir mazas krāšņas mājiņas, vienlaicīgi jautri krogi  un atpūtas vietas. Te var baudīt kalnos audzēto vīnogu vīnu ( Heuriger) un ieturēt maltīti tradicionālā austriešu gaumē ar mūziku un karstām desiņām. Grinzing ir vieta, kura patīk gan viesiem, gan pašiem vīniešiem.
http://www.wien-vienna.at/blickpunkte.php?ID=527

12. Tuvākā Latvijas vēstniecības vai pārstāvniecības adrese, telefoni

Adrese: Stefan Esders Platz 4, A-1190 Vienna, Austria
Tālr.+43 1 403 31 12 vai +43 1 403 31 12 40, 
  fakss: +43 1 403 31 12 27,
e-pasts: embassy.austria@mfa.gov.lv

Atpakaļ