ROMA

1. Pilsētas atrašanās vieta: atrodas Itālijas vidusdaļas rietumos Lacio reģionā pie Vidusjūras. Itālijas galvaspilsēta. Cauri pilsētai tek Tibras upe. Pilsētas rietumu daļā Tibras upes krastā atrodas pasaules mazākā valsts – Vatikāns.

2. Platība: 1285 km²

3. Iedzīvotāju skaits: 2 550 982 (2006)

4. Pilsētas senākais nosaukums: leģenda vēsta, ka Romu 753.gadā p.m.ē. dibinājis Romuls - viens no dvīņubrāļiem, kurus uzaudzināja vilcene. Otra brāļa vārds bija Rems. Romuls tiek uzskatīts par pirmo Romas valdnieku, no kura atvasināts pilsētas nosaukums. Pilsēta tikusi dibināta uz viena no septiņiem Romas pakalniem - Palatīna kalna.

5. Klimats: subtropisks Vidusjūras klimats. Vasaras ir karstas un sausas, vidējā jūlija temperatūra ir +26ºC, ziemas ir siltas un maigas, vidējā janvāra temperatūra ir no +8ºC līdz +10ºC.

6. Transports:

Attālums no lidostām līdz centram:
a) No Itālijas lielākās lidostas Leonardo da Vinči Fiumicino 34 km;
b) No Romas Ciampino lidostas 15 km.
Lai uzzinātu vairāk par transportu no lidostas līdz centram, tā izcenojumu un rezervēšanas iespējas, der ielūkoties mājas lapā: http://rome.airport-shuttle.com/

Ieteicamākie pārvietošanā līdzekļi : ātrākais un lētākais veids, kā pārvietoties, ir metro. Tā divas līnijas A un B pilsētas apakšzemi šķērso krustām. Orientēties ir viegli, ja vēl pa rokai ir precīza pilsētas karte.
Populāra ir autobusu satiksme, bet parasti tie ir pārpildīti. Turklāt, autobusos rosās visvairāk kabatas zagļu. Kursē arī nakts autobusi.
Ir iespēja iznomāt motorolleri, bet tad jārēķinās ar naudas izdevumiem, jo noma uz dienu maksās ap 40-50 EUR. Roma noteikti nav tā vieta, kur mācīties braukt ar motorolleru. Ir jābūt labām iemaņām.
Sīkāk par autobusu, metro un citiem transporta līdzekļu satiksmi var uzzināt:
http://www.enjoyrome.com/tourist/cityguide/public.transportation.html

Tabulā parādīts, cik ilgs laiks nepieciešams starp dažiem apskates objektiem, ja tūrists iet ar kājām, pie tam iegriežoties kādā kafejnīcā padzert kafiju. (Tabula ņemta no iepriekšminētās i-adreses. )

7. Naktsmītnes:
Dažas ** viesnīcas:

1) Hotel Giuggioli , Viale Germanico 198.
2) Hotel Gabriella , Via Palestro 88.
3) Aquarium , Piazza Manfredo Fanti 10.

Dažas *** viesnīcas centra tuvumā:

1) Prime Hotel Villa Torlonia , Via Bartolomeo Eustachio 7/A, 00161 Roma
2) Orange Hotel, Via Crescenzio 86, 00193 Roma
3) Hotel Veneto Rome , Via Piemonte 63, 00187 Roma
4) Madison Hotel , Via Marsala 60

Lieliski naktsmītņu meklētāji Romas centrā un apkaimē ir :

http://www.venere.com/search
http://www.booking.com/city/it/rome.html

8. Apskates objekti, ieejas maksas:

a) Kultūrvēsture
Ievērojamākās vietas , kuras noteikti jāredz, ja esi Romā :

Pilsētas simbols Kolizejs jeb Flāvija amfiteātris (numerācija pēc Impro kopētā pilsētas plāna – 3)ir svaidīts ebreju vergu sviedriem, kuri cēla šo ēku. Sāka celt Vespasiāns 72.g.m.ē.,un pabeidza viņa dēls Titus 80.g. Atklāšanas ceremonija ilga 100 dienas ar svinībām, izrādēm un šai laikā nokauti tika ap 9000 plēsīgo zvēru. Saka, ka nav notikuma Romas dzīvē, kas nebūtu saistīts ar Kolizeju. Pēc normāņu uzbrukumiem no senās Romas pāri palika tikai Kolizejs, kurš tad pārvērtās par akmeņlauztuvi. Lai saglabātu to, kas palicis, Benedikts XIV iesvētīja krusta ielu un uzstādīja Kolizejā krustu. 1926.gadā krustu atkal novieto pie Kolizeja, kur tika mocīti un mira tūkstošiem kristiešu. Imperatora Nerona laikā Roma piedzīvoja šausminošas ainas. Nerons pēc Romas nodedzināšanas vainu uzvēla kristiešiem. Izcēlās plaši slaktiņi, dzīvus cilvēkus deva saplosīt zvēriem un suņiem. Pēc asinsizliešanas arēnu piepildīja ar ūdeni un rīkoja improvizētas jūras kaujas.
http://www.liis.lv/kultvest/Arhpiem/Kolizejs/teksts.htm
www.rome-museum.com
Nokļūšana: ar 75, 81, 85,117, 175, 810 autobusiem; metro stacija Colosseo.
Darba laiks: katru dienu no 9:00 - slēdz 1 stundu pirms saulrieta.

Romiešu forums (7) ir pilsētnieku satikšanās vieta. Te vienuviet bijuši gan tempļi, gan senāta ēka, gan krogi un pārtikas stendi. 2.gs. p.m.ē. Romas foruma pārtikas tirdzniecības vietas aizstāja ar tirdzniecības centriem un tiesu namiem. Savu ceremoniālo statusus forums saglabāja visu Romas impērijas laiku. Vestāliešu mājā dzīvoja priesterienes, kuras uzturēja svēto uguni Vestas templī. Uguns izdzišanu uzskatīja par Romas bojāejas priekšvēstnesi. Tita arka celta par godu Jeruzalemes iekarošanai. To cēlis mūsu ēras 81.gadā imperators Domitiāns par godu savam tēvam Vespasiānam un brālim Titam, kuri veica lielos iekarošanas darbus. Romas forumu labi var pārredzēt no Kapitolija kalna.

Kapitolija pakalns (9)ar divām virsotnēm ir bijis finiša punkts romiešu triumfa gājieniem. Senajā Romā šeit atradās Monētas Jupitera templis. 509.g.p.m.ē. tā bija galvenā Romas svētnīca, kurā glabāja visu salaupīto, un upurēja kara dieviem, sodīja ar nāvi un gāja svētku gājienos. Kā senās Romas svētākā vieta Kapitolijs savu nozīmi saglabāja līdz Romas impērijas sašķelšanās laikam. 11.gs. benediktīnieši šeit uzcēla baznīcu. Romā notikušas 161 sacelšanās, un tās visas sākās un beidzās Kapitolijā. 1536.gadā pie Kapitolija pārbūves sāka strādāt izcilais renesanses arhitekts Mikelandželo. Viņš piešķīra to izskatu, ko var redzēt arī šodien. Mūsdienās Kapitolijs ir Romas mēra rezidence un pilsētas municipalitātes atrašanās vieta. Laukuma dziļumā redzams Senatora laukums. Mikelandželo strūklakas abās pusēs redzama Tibra un Nīla un vidū Līksmojošās Romas statuja.

Venēcijas laukuma vienu daļu aizņem Viktora Emanuela II piemineklis (10), kas celts 1885.-1911.g. Tā autors ir Džuzeppe Sakoni.

Trajāna forums – Trajāna kolonna (8) atrodas Venēcijas laukuma malā, un tiek dēvēts par visambiciozāko forumu. Kādreizējā iespaidīgā foruma vietā izceļas vien Trajāna kolonna, kuras lielākā vērtība ir spirālveida lenta ar bareljefiem. Tajos izsmalcināti attēlots imperatora Ulpija Trajāna karagājiena process uz Daķiju (mūsdienu Rumāniju), un šīs zemes iekarošana. No zemes līmeņa skatoties, ir grūti saprast kara ainas, jo tās bija paredzēts aplūkot no abu foruma bibliotēku skatu platformām. Kolonna celta mūsu ēras 107.gadā, un ir 30 m augsta, un tā precīzi parāda, cik augsts bija reiz šeit esošais kalns, kuru noraka, lai uzceltu Ulpija templi.

Trevī strūklaka (13)lepojas ar savu krāšņumu atšķirībā no citām Romas strūklakām, un kalpo kā nama fasāde. Strūklaka pabeigta celt 1762.gadā. Tās centrālā figūra ir jūras Dievs Neptūns. Vienā no otrā stāva ciļņiem atveidota jauna meitene Trīvija, no kuras vārda, iespējams, vēlāk tika atvasināts strūklakas nosaukums. Pēc nostāstiem Trīvija bijusi pirmā, kas izslāpušajiem romiešu karavīriem parādījusi avotu. Gribi atgriezties Romā? Iemet strūklakā monētu, vēlams atmuguriski, un tad visi ceļi vedīs uz Romu!
www.romeguide.it/MONUM/STORICI/trevi/trevi.htm

Korso iela, Trevi - Spāņu kāpnes veido centrālo pilsētas ielu 1,5 km garumā. Savu nosaukumu iela ieguvusi no šeit notiekošajiem krāšņajiem skrējieniem. Ielas malās uzceltas daudzas pilis: Salveti, Šarra, Bonaparte, Dorša, Fiano, Ruspolī.

Spāņu kāpnes (14) būvētas 1726.g. pēc Frančesko de Sanktis ieceres, bet Piazza di Spagna laukumu izveidoja 17.gs. pateicoties Spānijas sūtniecību sakariem ar Vatikānu. Kāpņu virsotnē atrodas Ēģiptes obelisks, baznīca Trinita dei Monti ar 16.gs. Karlo Madernas darināto fasādi.

Panteons jeb „visu dievu templis” (11) ir īpaša romiešu arhitektūras sakrālā celtne. Tas ir klasiskākais un vispilnīgākais senās Romas varenības apliecinājums. Ēka celta 118.gadā. Tās kupola atvere jeb „Panteona acs” lielums ir 9 m diametrā, un ir vienīgā atvere, caur kuru ieplūst gaisma templī. Te dus Itālijas karaļi, Rafaēls un citi ievērojami cilvēki.
www.romanconcrete.com;
www.rome.info/.../roman-pantheon

Romas visskaistākais baroka stila laukums -Navona laukums (Piazza Navona) (12) -lepojasar trim Džovanni Lorenco Bernīni strūklakām, un ir būtiska daļa no pilsētas vizītkartes. Laukums apdzīvots jau vismaz 2000 gadu. Četru upju strūklaka simbolizē 4 pasaules dižākās upes: Donavu, Nīlu, Gangu un Rio (Platu). Kā vertikālo dominanti strūklakas statujas uz saviem pleciem tur ēģiptiešu obelisku, kurš savulaik stāvējis Maksencija cirkā. Pretim Četru upju strūklakai redzama Sv. Agneses baznīca (1652.-1675) vietā, kur tika sodīta jaunava Agnese (Anjēze) par savu ticību. Jaunajai Agnesei norāva drēbes pūļa priekšā, bet notika Dieva brīnums, un viņai izauga gari mati, apsedzot kailumu.
www.romeguide.it
www.simonho.org/Photos_Ita.htm
Ļoti izsmeļošu informāciju par apskates objektiem un atpūtas iespējām var atrast :
http://www.enjoyrome.com/tourist/cityguide/entertainment.html
http://www.odyssey-tours.com/images/mor_big.jpg

To ir vērts redzēt :

Popolo laukumu (Piazza del Popolo) ( 15) projektējis Džuzeppe Valadiera pagājušā gadsimta sākumā. Laukuma centrā atrodas imperatora Augusta atvestais obelisks (1589.g.). Šajā vietā kādreiz bijis Domiciāniešu mauzolejs. Leģenda vēsta, ka viduslaikos Nerona gars nedevis mieru šī apgabala iedzīvotājiem, tāpēc romieši nojauca mauzoleju un tajā vietā uzcēla Sv. Maria del Popolo baznīcu, kas ir vien no Romas pirmajām renesanses baznīcām.

Nokļūšana: ar 95, 117, 119, 490 autobusiem; metro stacija Flaminio. Darba laiks: pirmd.- sestd. 7:00- 12:00, 16:00- 19:00; svētd. 7:30-13:30, 16:30- 19:30.

Citas vietas:

Villla Medici uzcelta 16.gs. Pinčo kalnā. Tagad te atrodas Franču akadēmija, kuru dibināja 1666.gadā, lai franču māksliniekiem būtu iespēja mācīties Romā. Regulāri veidotos dārzus rotā antīku skulptūru kopijas, un paviljonā redzamas krāšņas freskas. Uz villu var nokļūt ar 117. autobusu, un ekskursijas tikai gida pavadībā.

Vatikāns (1)

Vismazākā pasaules valsts un pasaules katolicisma centrs, pāvesta rezidence un vienīgā absolūtā monarhija Eiropā. Ap mūsu ēras 64.gadu šī vieta bijusi Sv.Pētera nāves vieta, tāpēc padarīta par svētu. Līdzās pāvesta rezidencei slejas Sv. Pētera katedrāle, Siksta kapela, muzeji.

Sv. Pētera katedrāle - katolicisma svētākā ēka, kuras sienas glabā unikālu mākslas darbu kolekciju, bet varenā kupola autors Mikelandželo pat neredzēja tā galīgo izskatu, jo tas pabeigts būvēt pēc viņa nāves. Zem kupola atrodas Dž. L. Bernīni 1624.gadā veidotais baldahīns virs Sv. Pētera kapa. Sev svētību var izlūgties, noglaudot Sv. Pētera pēdu, kas kļuvusi plāna jau kopš 13.gs. ceļotāju pieskārieniem. Slavenā Mikelandželo „Pieta” sevi slēpj aiz stikla pēc 1972.gada uzbrukuma.

Vatikāna muzeji ir iekārtoti seno pāvestu pilīs, un ietver arī Siksta kapelu un Rafaela zāles, Etrusku muzeju, Karšu galeriju, Ēģiptiešu muzeju. Muzeju kolekcijas ir patiešām apjomīgas, un tām vajadzētu atvēlēt pietiekami daudz laika. Siksta kapela atrodas ~30 minūšu gājiena attālumā no ieejas, turklāt muzejos ir noteikta vienvirziena kustība. Ir iespēja izvēlēties kādu no četriem krāsu koda maršrutiem, kuri ir dažāda satura un ilguma. Ap 2-3 stundām ilgst ātrais muzeju apmeklējums.

Darba laiks: pirmd.-piektd. 8:00-18:00 (nov.-febr. līdz 13:45), sestd. un katra mēneša pēdējā svētd. 8:45-13:45 (1,5 stundas pirms slēgšanas vairs neielaiž). Slēgts reliģiskajos un valsts svētkos. Ieejai Rafaēla lodžijā, Vatikāna bibliotēkā, Epigrāfu galerijā un Vatikāna arhīvos ir nepieciešama caurlaide.
www.vatican.va

(Par svētku un brīvdienām, kad muzeji slēgti)
http://mv.vatican.va/3_EN/pages/z-Info/MV_Info_Orario.html#calendario
http://mv.vatican.va/3_EN/pages/MV_Visite.html

Nokļūšana: ar metro līniju A līdz Ottaviano; ar 40. un 64. autobusu no Termini stacijas.

Vatikāna apkaimē Trasteverē mākslas un arhitektūras cienītājiem ieteicams apskatīt :

*) Santa Maria dievnamu, kurš, kā vēsta leģenda, uzcelts vietā, kur Kristus dzimšanas dienā no zemes izplūdusi brīnumaina naftas strūkla. Grezna apsīda mozaīka „ Marijas kronēšana”.

*) Santa Cecilia baznīcu , kura uzbūvēta par godu aristokrātes un mūzikas aizgādnes Cecīlijas) nāvei. Baznīca ir ievērojama ar apsīdas mozaīku ”Pastarā tiesa” (Pjerro Kavallini).

*) San Francesco a Ripa baznīca nosaukta par godu Sv Asīzes Franciskam, kas 1219.gadā šeit apmeties, ciemojoties Romā. Cellē saglabājies viņa akmens spilvens un krucifikss. Izcili vērts tēlniecības meistardarbs ir Bernīni mūža nogalē veidotais „ Beātes Ludovikas Albertoni ekstāze” (1674). Tas atrodas Altjeri kapelā (ceturtā pa kreisi).

*) Mazais templis jeb Tempietto San Pietroatrodas Montorio pagalmā. Tas uzcelts pēc Donato Bramantes projekta vietā, kas kļūdaini tika uzskatīta par Sv. Pētera krustā sišanas vietu Nerona arēnā.

*) Villu Farnesina cēlis turīgais baņķieris Agostīno Kidži greznu banketu vajadzībām. Te izklaidējušies prinči, kardināli, dzejnieki, mākslinieku un pat pāvesti. Tā ir viena no pirmajām renesanses laika īstajām villām ar slaveno Rafaēla „Trīs grācijas” gleznojumu uz Amora un Psīhes lodžijas. Stāsta, ka iedvesmu māksliniekam devusi kurtizāne Impērija, kas uzturējusies šajā villā.

*) Korsīni pils (Palazzo Corsini un Galleria Nazionalle d’Arte Antica) celta no 1510.-1512.gadam, ir uzņēmusi tādus viesus kā Mikelandželo, Roterdamas Erasmu, Donato Bramanti un Napoelona māti, šeit 1689. gadā mirusi Zviedrijas karaliene Kristīna. Īpašās vērtības ir gleznas: Karavadžo „ Sv. Jānis Kristītājs”, Gvido Reni „ Salome”, J. van Egmonta gleznotais karalienes Kristīnes portrets dievietes Diānas izskatā.

b) Izklaide nopietnā :

Warner Village Modernoir lielākais un modernākaiskinoteātris, kurš piedāvā vienu zāli angliski katru dienu. Biļetes cena 7,50 EUR. Atrašanās: Republikas laukumā 45. Nokļūšana ar A metro līniju līdz Republikas laukumam.

Cinema Pasquino Trastevere rajonā ir viens no retajiem kinoteātriem, kur funkcionē tāda senā tradīcija kā noņemamais jumts. Vasaras vakaros var skatīties kino zem zvaigžņotām Romas debesīm.

Teatro dell'Operareizēm ir pieejamas lētas biļetes (12 EUR). Atrašanās: Piazza Beniamino Gigli. Nokļūšana ar A metro līniju līdz Republikas laukumam.

Oratorio del Caravitazālē ir iespēja klausīties klasisko mūziku. Atrašanās:
Via del Collegio Romano, 3. Nokļūšana: ar autobusiem- 40 (ekspresis), 170, vai 64 līdz Venēcijas laukumam.

c) Izklaide nenopietnā:

*) Aquapiperakvaparks. Via Maremmana Inferiore 354, ( www.aquapiper.it/)
*) Disko zāleLaser City, Via Emanuele Filiberto, 105(www.lasercity.it/)
*) Disko zāle Stereosound , Via Della Minerva, 10

9. Kur paēst

a) Lēti un ātri

*) Picērija Roma Sparita S.R.L.Piazza Di S. Cecilia, 24
*) Picērija Da Vittorio Di Martino Enzo,Via Di S. Cosimato, 14,
*) L'Isola Della Pizza, Via Degli Scipioni, 43 isola-della-pizza.metropolino.com
*) Picērija Nuovo Mondo Di Di Francesco, Via Vespucci Amerigo, 15
*) Rosati Piazza Del Popolo Srl ,Popolo laukums 4/5

b) Vietējā virtuve.

Noteikti karstajās vasaras dienās nogaršojiet itāļu gelato jeb burvīgi krēmīgu saldējumu!
Tas būs tā vērts! Saka, tā īpašo garšu piešķir Romas mazliet saldenais ūdens, kas bijis lepnums jau no seniem laikiem.
Gardākās picas ir mazajos krodziņos un kafejnīcās ielas malā. To varētu dēvēt par mīlestībā gatavotu ēdienu.
Rudenī vērts nogaršot sēnes, pavasarī- artišokus. Daudzi no romiešu ēdieniem tiek bagātīgi papildināti ar sīpoliem, ķiplokiem, rozmarīnu, salviju un lauru lapām. Suppli di Riso ir ceptas, ar mozarella sieru pildītas rīsu kotletes un ir tipisks romiešu ēdiens.
Noteikti nogaršojiet itāļu kafiju, kas pārspēj pat vīnus romiešu dzīvē. Espresso būs pavisam mazā krūzītē īpaši stipra, Cappucino un Caffelate – kafijas dzērienu karalienes.
Campo de' Fiorilaukums ar tam piegulošajām ielām piedāvā daudz lētu ēstuvīšu, picēriju, bāru un krogu. Šeit var satikt daudz tūristu, ceļotāju, studentu un atrast sev sarunu biedru. Vasarās laukumu piepilda cilvēki, vienkārši vērojot vai ieplūstot dzīvīgajā atmosfērā.
Navona laukums: slavenākais un teatrālākais no Romas laukumiem, kur var vērot „ielas” māksliniekus un izbaudīt slaveno itāļu gelato saldējumu.
Via del Governo Vecchio, kas atrodas laukuma rietumu malā, ir bagātīga iela ar visai lētiem restorāniem un picērijām. Bet mazas pastaigas attālumā uz austrumiem līdz Panteonam varēs iegriezties vislabākajā gelaterias jeb saldējuma tirgotavā.
Trastevereir mazliet attālāk no Romas centra pie Tibras upes ar maziem ģimenes restorāniem, kafejnīcām un bāriem, kuri piedāvā tipiskus romiešu ēdienus. Klubos populāra ir dzīvā mūzika.
Via Vittorio Veneto ir viena no vietām, kur 1960. gadā tika filmēta Fellīni „Saldā dzīve". Fellīni iecienītākā kafejnīca bijusi "Caffè de Paris", kas atrodama Via Vittorio Veneto 90.
Protams, ka vēsturiskā centra tuvumā cenas ir mazliet augstākas, bet tur jūs maksājat arī par atmosfēru, kas ir tā vērts!

10. Iepirkšanās

Lielveikali :

*) CONAD Clodio- diennakts veikals.Atrodas: Via Golametto 4A, pie Piazzale Clodio, apmēram 10 minūšu gājiena attālumā no Vatikāna.
*) GS- vienīgais lielveikals Romas vēsturiskajā centrā! Atrašanās : Via Monte di Farina (starp Campo de' Fiori un Largo Argentina).
Pirmd.- sestd. 9:00-20:00. Autobusi: 40 ekspresis, 64, 62 vai 492 līdz Largo Argentina.
*) Vatikāna teritorijā: Via Cola di Rienzo, 173 (COIN universālveikalā). Metro līnija A: Lepanto vai Ottaviano.

Augļu un dārzeņu tirgi:

*) Vittorio laukuma ziemeļu daļa (10 minūšu gājienā no Termini piestātnes). Tirgus ietver interesantu parku.
*) Testaccio ir autentisks tirgus, kurā Romu uzreiz iemīl tūristi.Metro līnija B: Piramide, un tad maza pastaiga līdz Via Marmorata.

Veikalu ielas:

*) Via del Corso – iemīļota iepirkšanās veikalu iela ar lieliskiem apavu veikaliem.
*) Via Nazionale
*) Castel Romano Designer Outlet- ārpus Romas, un uz turieni ved speciāls autobuss no Republikas laukuma.
*) Castel Romano Designer Outlet - ārpus Romas. Speciāls autobuss kursē no Barberini laukuma 
(jāpiesaka pa tālr. .+39 06 3234705 ) Ceļazīmes cena turp un atpakaļ 21 EUR/pers. 
Par autobusa kursēšanas laikiem skat.: http://www.mcarthurglen.it/castelromano/tourism/tourism_services.php

Ieteikumu vācelīte: Esot šai antīkajā pilsētā, jārēķinās ar garām rindām apskates objektos visas dienas garumā, izņemot agri no rīta. Piemēram, Vatikāna muzeju no rīta ver vaļā pulksten 8:45, un tad vislabāk sākt apskati, jo cilvēku maz, un var palaimēties vientulībā izjust slavenos mākslas darbus.
Populārākie apskates objekti atrodas kompakti Romas centrā. Uz Kolizeju ērtāk doties ar metro. Lai izstaigātu septiņu pakalnu pilsētu vairākas stundas ar kājām, pie tam lielā karstumā, tas prasīs lielu spēku piepūli un pārbaudījumu kāju muskuļiem.
Suvenīrus ieteicams pirkt ap Vatikānu, jo tur tie ir lētāki, savukārt, tieši Sv. Pētera bazilikā tie ir dārgāki.
Ar atsegtiem pleciem katoļu baznīcās nedrīkst ieiet. Tāpēc, ieteikums sievietēm paņemt kādu plānu lakatu, ar ko varēs apsegt plecus baznīcā, bet uz ielas- apsiet galvu. Vīriešiem ieteicams valkāt kreklu ar apsegtiem pleciem.
Lai arī Roma ir droša pilsēta, nepieciešams sargāt savus dokumentus, rokassomiņas, it īpaši pārpildītajos pilsētas autobusos.

11. Apkārtne

Villa Borgeze projektēta 1605.gadā, cēlis holandietis Bans Zans 1613.gadā. Celta kardinālam Šipionem Borgēzem, kas bija pāvesta Pāvila V brāļadēls. Viņš apkopoja un izveidoja vienu no lielākajām Eiropas senlietu, skulptūru un citu mākslas darbu kolekcijām. Pie villas esošais parks bija viens no pirmajiem Romā, kur ar statujām papildinātos apstādījumus atdalīja avēnijas. Te bijis arī joku krēsls, kurš nelaida vaļā tos, kas tajā apsēdās. Uz salas ezerā ir sengrieķu ārstniecības dievam Asklēpijam veltīta joniska tempļa atdarinājums.
Nokļūšana: ar 52, 53, 88, 95, 116 , 490 autobusu; ar 3, 19 funikulieri
Darba laiks: katru dienu 9:30- 18:00 (nov.-febr. līdz 17:00)

Villa Giulia celta kā pāvesta Jūlija III vasarnīca, un bijusi paredzēta Vatikāna viesu uzņemšanai, nevis dzīvošanai. Pie projekta izstrādes piedalījušies arī Mikelandželo un Džordžo Vazāri. Villā uzturējusies arī Zviedrijas karaliene Kristīna. Agrāk te bijusi izcila skulptūru kolekcija, bet pēc pāvesta nāves 1555. gadā to aizveda uz Vatikānu. Kopš 1889.gada villā atrodas Nacionālais Etrusku muzejs ar bagātīgu pirmsromiešu senlietu kolekciju.
Nokļūšana: ar 52, 95 autobusu; ar 3 ,19 funikulieri
Darba laiks: otrd.-svētd. 8:30- 19:00, ir kafejnīca, veikals

Via Appia jeb Apija Ciprešu ceļu sāka celt Apijs Klaudijas Aklais 312.g.p.m.ē. Pa ceļu reiz virzījušās diktatora Sullas un imperatora Augusta bēru procesijas, kā arī mūsu ēras 56.gadā pa šo ceļu kā cietumnieks ticis vests Sv. Pāvils. Uz ceļa, bēgdams no Romas , Sv.Pāvils saticis Kristu. Šo vietu iezīmē Domine Quo Vadis baznīca.
Nokļūšana: ar 118, 218, 760 autobusu

Romas dienvidu priekšpilsētu, kuras nosaukums zināms kā Esposizione Universale di Roma (EUR) uzcēla starptautiskajai izstādei, kam bija jānotiek 1942.gadā. II Pasaules kara dēļ, izstāde nenotika. Pompozās ēkas bija paredzētas fašisma slavināšanai. Ierodoties Romā no Fjumičīno lidostas, kā savdabīgs orientieris kalpo kantainā, sešstāvu arkveida lokiem, rotātā Palazzo della Civilta del Lavoro jeb „četrstūrainais Kolizejs”. Priekšpilsētas rajonā atrodas daudzas valsts iestādes un muzeju zāles. Iespaidīgākais muzejs ir Museo della Civilta Romana, kurā atrodas Trajāna kolonnas ciļņu atlējumi un milzīgo Romas modeli. EUR dienvidu pusē plešas ezers un arēna Palazzo dello Sport, kas būvēta 1960.gada Olimpiskajām spēlēm un ir pārsegta ar kupolu.
Nokļūšana: ar 170, 671, 714 autobusu
Metro pieturas: EUR Fermi, EUR Palasport
Muzeja darba laiks: otrd.-sestd. 9:00-18:15, svētd. 9:00-13:00

12. Tuvākā Latvijas vēstniecības vai pārstāvniecības adrese:

Viale Liegi 42
00198 Roma
Telefoni :
(39) 0 688 41 229
(39) 0 688 41 227
(39) 0 688 41 237 (Konsulārā nodaļa)
e-pasts: Embassy.Italy@mfa.gov.lv

Atpakaļ