KURESĀRE

1. Pilsētas atrašanās vieta. Kuresāre (Kuressaare) atrodas Igaunijas lielākās salas Sāremā (Saaremaa), kas latviešu valodā tiek dēvētā arī par Sāmsalu, dienvidaustrumu piekrastē. Sāmsala pieder pie Rietumigaunijā esošā Monzunda salu arhipelāga, kurā ietilpst vairāk nekā 500 salas. Kuresāre ir vienīgā pilsēta Sāmsalā, salas administratīvais, ekonomiskais, kultūras dzīves centrs, kā arī lielākais kūrorts. Kuresāre atrodas 48 km no Sirves. No Sirves raga līdz tuvākajam punktam Latvijas zemei pāri Irbes jūras šaurumam ir ~32 km.

 2. Platība. 15 km²

 3. Iedzīvotāju skaits. Aptuveni 15 300 iedzīvotāju (visā Sāmsalā ~36 400). Nacionālais sastāvs – 98% igauņi, 2% - citas nacionalitātes. Vasarās, atpūtas un tūrisma sezonas laikā, Kuresārē uzturas daudz lielāks skaits cilvēku.

 4. Pilsētas senākais nosaukums. Tagadējais nosaukums Kuressaare igauniski nozīmē „dzērvju sala”. Līdz 1917. gadam Kuresāri sauca par Arensburgu un šo, vācisko, pilsētas vārdu mūsdienu Kuresārē var ieraudzīt kādas viesnīcas, restorāna vai kultūras pasākuma nosaukumā, piemēram, Arensburg Boutique viesnīca un SPA. Iespējams, vāciskais pilsētas vārds nosaukumos tiek lietots tāpēc, ka tieši ar Arensburgas vārdu pilsēta bija pazīstama tad, kad 19. gs. pirmajā pusē tur aizsakās tūrisma industrijas attīstība: pirmā oficiāli zināmā ceļotāju grupa pilsētā viesojusies 1832.g. 13.augustā, turklāt ieradusies ar tvaikoni no Rīgas, bet 19. gs. pirmajā pusē pilsētas pievārtē tika atrastas ārstnieciskās dūņas un Arensburga kļuva par populāru dūņu dziedniecības kūrortu. No 1952.līdz 1988. g. pilsētas nosaukums bija Kingisepa (komunistiski noskaņotā politiskā darbinieka Viktora Kingisepa vārdā.
Atmodas laikā – 1988. g. – pilsētu oficiāli pārdēvēja tās senajā, igauniskajā vārdā: Kuresāre.

 5. Klimats. Atrašanās jūras piekrastē nosaka to, ka laiks Kuresārē nereti ir vējains, un visu gadu bieži vien ir nokrišņi - vasarā līst lietus, bet ziemā snieg sniegs un slapjš sniegs. Jūras ūdens vissiltākais (+ 18 ºC +20 ºC) mēdz būt jūlijā un augusta sākumā.
Vidējā temperatūra (ºC)
ziemā: -2ºC -4 ºC;vasarā: + 18 ºC +20 ºC

 6. Transports:

Kuresārē iespējams nokļūt:

• ar prāmi no Virtsu (Virtsu) ostas, kas atrodas Igaunijas rietumu  piekrastē (attālums no Rīgas līdz Virtsu ir 250 km; no Tallinas līdz Virtsu 140 km). Ar prāmi no Virtsu ostas var pārcelties uz  Kuivastu (Kuivastu) ostu, kas atrodas Muhu salā. (Virtsu – Kuivastu ir 7 km, prāmis brauc 30 minūtes). No Kuivastu līdz Kuresārei var nokļūt pa sauszemes autoceļu, jo Muhu salu un Sāmsalu savieno 4 km garš dambis. Attālums Kuivastu – Kuresāre ir 76 km. Šo ceļa posmu var veikt ar satiksmes autobusu, bet ērtāk būs, ja jau iepriekš būs padomāts par transporta līdzekli – automašīnu vai velosipēdu
  Informācija par prāmja kursēšanas grafiku, biļešu cenām u.c:
   www.laevakompanii.ee Tālr.: +372 452 4444

• ar prāmi no Ventspils. Prāmis aizved līdz Montu (Møntu) ostai, kas atrodas 35 km uz dienvidiem no Kuresāres, Sāmsalas Sirves (Sørve) pussalā. Tad pa sauszemes autoceļu jābrauc līdz Kuresārei. Ieteicams iepriekš apsvērt un izvēlēties variantu, kā no Montu mazapdzīvotajā Sirves pussalā nokļūt Kuresārē. Autoceļa kvalitāte šajā posmā pagaidām vēl nav tik laba kā autoceļam Kuivastu–Kuresāre.
  Informācija par prāmja kursēšanas grafiku, biļešu cenām u.c: www.laevakompanii.ee; www.sscf.lv; tālr.: +372 452 24376 un +372 452 4444 (Kuresāres birojs) un + 371 3607184 (Ventspils birojs).
  Kuresāres birojs atrodas: Kohtu 1

• ar lidmašīnu no Rīgas. Kuresāres lidosta (Kuressaare Lennujaam) nodrošina regulāru aviosatiksmi ar Rīgu (tāpat kā ar Tallinu, Helsinkiem, Stokholmu, un Roņu salu (Ruhnu)).
  Informācija par aviolidojumiem:www.eeke.ee; www.estonian-air.com ; www.airbaltic.lv
  Lidosta atrodas: Roomassaare tee 1, Kuressaare
  Tālr. +372 453 0303, + 372 453 0313 un +372 6401 160 Fakss +372 453 0320
  No Kuresāres lidostas, kas atrodas pilsētas teritorijā, bet nomalē, pilsētas centrā var nokļūt ar maršruta autobusu. Darba dienās Nr.2 (kurs;e 1x stundā), sestdien, svētdien Nr. 12 (4x dienā). Papildus informācija:
  Kuresāres TIC; tel +372 455 0550; tel/fax +372 453 3120
  e-mail: turism@kuressaare.ee

• ar satiksmes autobusu. Piemēram: Rīga-Pērnava vai jebkuru tālsatiksmes autobusu, kas brauc caur Pērnavu, tad ar autobusu Pērnava-Kuresāre tālāk.

• ar jahtu, jo Kuresārē ir moderna, labiekārtota  jahtu osta.
  Atrodas: Tori 4,
  no 1.maija līdz 15.septembrim; tālr. +372 4533450
  no 16.septembra līdz 30.aprīlim; tālr. +372 4533588 (Karli Valt)
  www.kressaare.ee  (arī latviešu valodā)

Ieteicamākie pārvietošanās līdzekļi pilsētā:
Kuresāre ir neliela pilsēta, un tās centrālo daļu var ērti izstaigāt kājām. Lai nokļūtu  no pilsētas attālākajiem kvartāliem centrā, var izmantot autobusu satiksmi. Ja nepieciešams pa pilsētu pārvietoties vēlu vakarā vai naktī, var izmantot taksometru pakalpojumus.
 Informācija par autobusu kustību Sāmsalā: www.saarebussijaam.ee
Kuresāres autoosta
 Atrodas: Pihtla tee 2 Biļešu kases tālr. +372 45 31 660

 Taksometru pakalpojumi

• Arensburgi Takso; tālr. +372 454 5333

• Kuressaare Takso; tālr. +372 453 0000

• Saare Takso; tālr. +372 453 3333; +372 514 7134 

Pa pilsētu var pārvietoties arī ar velosipēdu, turklāt velotūrisms ir ļoti populārs Kuresārē un visā Sāmsalā.

 Velosipēdu noma
Atrodas: Tallina tee 26; tālr. +372 45 57 118; www.bivarix.ee

 Lai apskatītu ne tikai Kuresāri, bet arī pilsētas apkārtni, var iznomāt automašīnu.

Autonoma

• Alme Auto
  Atrodas: Aia tee 59; tālr. +372 453 8608; +372 507 3103;  +372 517 5766

•  Avis
  Atrodas: Tallinna tee 8; tālr. +372 454 5059; www.avis.ee

• PolarRent 
  Atrodas: Tallinna tee 9; tālr. +372 453 3660; +372 513 36 702;  www.hertz.ee  

7. Naktsmītnes: informāciju par naktsmītnēm var meklēt: www.kuressaare.ee; www.saaremaa.ee; www.visitestonia.com. Ceļojuma laikā par pieejamajām nakstmītnēm var interesēties arī Kuresāres Tūrisma informācijas centrā.
 Atrodas: Tallina 2 (pie Kuresāres centrālā laukuma) Tālr. + 372 453 3120,
+ 372 453 3766 E-pasts: turism@kuressaare.ee vai kuressaare@visitestonia.com

Kuresārē darbojas ļoti daudzas viesnīcas, atpūtas centri un SPA hoteļi, kā arī nelielas privātas viesu mājas. Arī pilsētas apkārtnē atrodas liels skaits viesu māju un ir vairāki kempingi. Dodoties uz Kuresāri sezonas laikā – no maija līdz oktobrim – noteikti ieteicams naktsmītnes rezervāciju veikt pirms ceļojuma, jo atpūtnieku skaits vasarās Kuresārē ir ļoti liels, un naktsmītnēs brīvu vietu var nebūt. Daudzās Kuresāres naktsmītnēs ir ziemas cenas un vasaras cenas, bet dažas apmešanās vietas ziemas sezonā var būt slēgtas.

 Viena no populārākajām, elitārajām viesnīcām Kuresārē ir:

• Ekesparre Residents Hotell, no kuras paveras skaists skats uz Kuresāres pili.
  Atrodas:Lossi 27; tālr. + 372 453 3633 e-pasts: ekespaarre@ekesparre.ee

 Pēdējos gados ļoti populāri kļuvuši Kuresāres SPA hoteļi:

• Georg Ots SPA Hotell
  Atrodas: Tori 2; tālr. + 372 455 0101; www.gospa.ee

• Saaremaa SPA Hotel Rüütli
  Atrodas Pargi 12; tālr. +372 454 8100; www.sanatoorium.ee 

• Saaremaa SPA Hotel Meri tuvu pie jahtu ostas, krastmalas un pils.
  Atrodas: Pargi 16; tālr. +372 452 2100; www.sanatoorium.ee 

 Atpūtas un sporta iespējas, ka arī telpas konferenču rīkošanai piedavā:

• Saaremaa SPA Hotel
  Atrodas: Kastani 20; tālr. +372 452 7100; www.sanatoorium.ee 

Populāras vidēja līmeņa viesnīcas Kuresārē ir, piemēram:

• Hotell Arabella
  Atrodas: Torni 12; tālr. + 372 455 5885; www.arabella.ee  

• Hotel Mardi
  Atrodas: Vallimaa 5A; tālr. + 372 452 4 633; www.hotelmardi.ee

 Daudzas viesu mājas atrodas klusās, skaistās Kuresāres ieliņās. Piemēram, netālu no pils un jūras, ir:

• Staadioni
  Atrodas: Staadioni 4; tālr. + 372 453 3556; www.staadionihotell.ee

 Ja meklē naktsmītni tā dēvētajā „B&B” kategorijā, uzmanību var pievērst:

• Villa Helene 
  Atrodas: Tuule 27; tālr. + 372 453 1800; www.saaremaa.ee/helene_villa

 Ceļotāju iecienīts kempings netālu no Kuresāres, Sirves pussalas virzienā ir:

• Mändjala 
  Atrodas: starp Kuresāres-Sirves autoceļu un jūru. www.mandjala.ee

• Tehumardi
  Atrodas: starp Kuresāres-Sirves autoceļu un jūru. 15 km no Kuresāres; www.tehumardi.ee

 8. Apskates objekti, ieejas maksas:

 Kultūrvēsture

Svētku un atceres dienas 

Igaunijā valsts noteiktajās svētku dienās  muzeji un apskates objekti var būt slēgti, tāpēc nebūtu vēlams ieplānot to apmeklējumu kādā no sekojošajiem datumiem:

•  1.janvāris- Jaunā gada diena

• 24.februāris – Neatkarības diena, Igaunijas Republikas proklamēšanas diena

• Lielajā Piektdienā

• Pirmajās Lieldienās

• 1.maijs- Pavasara svētki 

• 23. jūnijs- Uzvaras svētki

• 24. jūnijs – Jāņu diena

• 20. augusts – Neatkarības atjaunošanas diena

• 24.-26. decembris Ziemassvētki

 Ievērojamākās vietas

  Kuresāre ir pilsēta ar senu vēsturi. Pilsētas simbols, vēstures spilgtākā liecība un ievērojamākais apskates objekts ir Kuresāres pils. Apskates vērta ir arī:  pilsētas centra apbūve, kurā dominē ēkas no vietējā kaļķak­mens un dolomīta – Sāmsalas marmora unir ieraugāmi gan baroka, gan klasicisma arhitektūras paraugi; senā centrālā iela – Lossi (tulk. Pils iela), kas ved uz pili; kā arī ainaviski pievilcīgā piekraste un krastmalas promenāde.

 Kuresāres pils kā jau pilsētas simbols un visievērojamākā celtne Kuresārē ir attēlota arī Kuresāres ģerbonī. Apmeklētājiem pils ir interesanta gan ar savu arhitektūru, gan vēsturi, kas cieši saistīta ar Kuresāres pilsētas un visas Sāmsalas vēsturi, gan arī tādēļ, ka pilī atrodas plaša Sāmsalas muzeja ekspozīcija, bet no pils torņa un āra galerijas paveras brīnišķīga panorāma.

  Arhitektūra. Kuresāres pils ir savā oriģinālajā veidolā vislabāk saglabājusies viduslaiku pils Baltijas valstīs. Tā tika uzcelta 14. gs. 3. ceturksnī. Pils būvēta kā konventa tipa cietokšņa ansamblis, tai ir kvadrātveida plānojums (42,5x42,5 m). Pils būvniecībai tika izmantots vietējais Sāmsalas dolomīts. Pilij ir divi torņi – pa labi no ieejas pils pagalmā ir tā dēvētais Lielgabalu tornis jeb Šturvolta tornis, bet pa kreisi - Sargtornis, kas saukts par “Garo Hermani”. Sienu maksimālais biezums sasniedz 3 m, sienu augstums pārsniedz 20 m. 15.–16.gs., kad parādījās šaujamieroči, pils kompleksu papildināja,  uzbūvējot aizsargasienu ar torņiem. Līdz mūsdienām ir saglabājusies pils aizsargrāvju sistēma, ko ierīkoja 16.–19.gs. Pāri kādreizējiem aizsarggrāvjiem tagad ved gleznaini tiltiņi.

Pils vēsture. Kuresāres pils tika uzbūvēta kā Sāres-Lēnes (Ösel-Wiek – vācu val.) bīskapijas bīskapa rezidence, jo Kuresāre ietilpa Sāres-Lēnes bīskapijas administratīvajā teritorijā (tāpat kā citas Monzunda arhipelāga salas un Igaunijas rietumu daļa). (Bīskapija bija izveidota pēc tam, kad Sāmsalu iekaroja vācu krustneši un sala tika sadalīta bīskapijas teritorijā un Livonijas ordeņa īpašumā). Sāmsalas iedzīvotāju pretošanās iekarotājiem ilga no 13. gs. sākuma līdz pat 14. gs. 40. gadiem). Kuresāres pils bija bīskapa rezidence līdz 1560.gadam.  Pēdējais bīskaps - Johans fon Minhauzens  savas tiesības uz Kuresāri pārdeva Dānijai (Dānijas princis Magnuss, Dānijas  karaļa  Frederika II brālis,  Kuresārei 1563. g. piešķīra   pilsētas tiesības.) 1645.g. Kuresāre nonāca Zviedrijas teritorijas sastāvā, bet 18.gs. sākumā Ziemeļu kara rezultātā - Krievijas sastāvā. Karadarbībā Kuresāres pils būtiski necieta.  Neilgu laiku pilī bija cietums. Vēlāk iespaidīgajā un vēsturiski nozīmīgajā ēkā vietējā muižniecība ierīkoja savu reprezentācijas jeb bruņniecības namu. Pēc tam pilī tika iekārtots Sāmsalas Novadpētniecības muzejs, kas tur atrodas arī mūsdienās. 

Novadpētniecības muzejs.  Sāmsalas Novadpētniecības muzejs tika dibināts jau 1865.g.  Pils pagrabstāvā  ir aplūkojama daudzpusīga ekspozīcija par Sāmsalas dabu. Pils otrajā stāvā apskatāms aizgājušo gadsimtu vēsturiskais interjers un ekspozīcija par Kuresāres un Sāmsalas vēsturi – sākot no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām. 2005.g. tika atklāta ekspozīcijas daļa, kas ataino padomju laiku notikumus Sāmsalā.

Pils leģenda. Uz dažādiem pilī nopērkamiem suvenīriem un informatīvajiem materiāliem tiek attēlots Kuresāres pils noslēpumainais iemītnieks – pils sienās iemūrēts bruņinieks. Ir zināms, ka 1785.g., veicot Kuresāres pils pagrabu sakārtošanu, nejauši tika atrasta neliela, aizmūrēta niša, tā tika atlauzta, un tajā tika atrasts krēslā sēdošs skelets - bruņinieks, kas, visticamāk, iemūrēts Kuresāres pils sienā. Viena, romantiskā versija, – par bruņinieku, kurš iemīlējies mūķenē, atteicās no katoļu ticības un tādēļ tika iemūrēts pils mūros. Otra, politiskā versija, par kādu varas pārstavi, kurš 16.gs. atsūtīts nodrošināt mieru un kārtību Kuresārē, bet, vietējie, uzskatot viņa rīkojumus par netaisniem, atsūtīto varas pārstāvi iemūrējuši pils sienā.
Atrodas:     Loosihoov; tālr. +37245 57542.
Atvērts: no 1. maija līdz 31. augustam: pirmdien – sestdien 11.00-18.00 (kase)  pils apskate līdz 19.00; svētdien10.00-18.00 (kase),  pils apskate līdz 19.00.
1.sept.–1.maijs: trešdien-svētdien 11.00-18.00.
Informāciju par darba laikiem var meklēt:
www.castles.info/estonia/kuressare
www.saaremaamuuseum.ee/eng 

 Vēsturiskais Rātsnams ir viena no vecākajām akmens  celtnēm pilsētā. Kuresāres Rātsnams būvēts 1654. –1670.g. Ziemeļvalstīm raksturīgajā  baroka stilā pēc Zviedrijas grāfa Magnusa Gabriela De la Gardija rīkojuma. Rātsnams stipri cieta Ziemeļu kara laikā (18. gs. sākumā), bet pēc tam tika atjaunots.  Arī 20.gs. 60. un 70.gados Rātsnams tika vērienīgi restaurēts. Rātsnama zāles griestos ir iestrādāts lielākais, Igaunijā zināmais linu audekla griestu gleznojums (5,5 x 7,5 m). Mūsdienās Rātsnamā ir iekārtota  mākslas galerija un Tūrisma informācijas centrs, bet nama pagrabā ir viens no jau daudzus gadus desmitus slavenākajiem Kuresāres restorāniem  Rātes pagrabs.
Atrodas: Tallina tee 2
Mākslas galerija: www.kultuurivara.ee

 Vēsturiskais ugunsdzēsēju depo tika uzbūvēts 1870. gadā, vēlāk namam piebūvēja koka torni un ierīkoja pulksteni. Pēc pārbūves 1911. gadā ēka ieguva savu pašreizējo veidolu.
Atrodas:  Tallinas ielā, līdzās vēsturiskajam Rātsnamam

 Svaru nams celts  17. gadsimta 60. gados baroka stilā. Tam bija liela nozīme tālaika pilsētas ekonomiskajā dzīvē un tirdzniecības norisē, jo ēkā atradās precīzi, oficiāli kontrolēti un sistemātiski uzraudzīti svari. Kuresāres Svaru nams ir vienīgais šāda veida nams, kas saglabājies mūsdienu Igaunijā. 
Atrodas: Tallinna tee 3

 Brīvības cīņās kritušo piemineklis  veltīts 1918.-1920. Brīvības cīņās par Igaunijas neatkarību kritušajiem. Pirmo reiz piemineklis tika atklāts 1928. gadā, svinot Igaunijas Republikas pastāvēšanas desmitgadi. Pieminekļa autors bija slavenais igauņu mākslinieks A. Adamsons (A. Adamson). Padomju varas laikā, 1940. g. piemineklis tika nogāzts, 1942.g. atjaunots, bet 1945.g. pavasarī, pēc padomju varas atgriešanās Kuresārē, pieminekli iznīcināja otro reiz. Igaunijai atgūstot neatkarību, pieminekli atkal atjaunoja (aut. Mati Varik) un 1990. g. 23. jūnijā, Uzvaras svētkos atklāja tā vēsturiskajā vietā.
Atrodas: Lossi ielā netālu no centrālā laukuma pils virzienā

 Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca ir būvēta 18. gadsimta beigās agrīnā klasicisma stilā un ir vecākā šāda stila būve ne tikai Kuresārē, bet arī visā Sāmsalā. Pēc tam, kad Kuresāre Ziemeļu kara rezultātā 18. gs. sāk. tika iekļauta Krievijas teritorijā, lielu nozīmi ieguva pareizticība kā valsts oficiālā reliģija, bet   plaša pareizticības izplatība Sāmsalā notika 19. gs. vidū.
Atrodas: Lossi tee 8

 Senais Bruņniecības nams uzbūvēts 18. gadsimta nogalē, arī mūsdienās ir viens no skaistākajiem namiem Kuresārē. Nama fasādi rotā par Sāmsalas marmoru sauktā dolomīta kolonnas un mākslinieciski vīta dzelzs balustrāde.   Namā kopš 1920.g. un arī mūsdienās atrodas Sāmsalas apgabala (Saare maakond) pašvaldība. 
Atrodas: Lossi tee 1

 Kūrmāja - viens no Kuresāres simboliem. Tā tika uzbūvēta 1861. g., kad aizsākās kūrorta un atpūtas industrijas attīstība Kuresārē. 1988.g. Kūrmāja tika vērienīgi rekonstruēta. Mūsdienās Kūrmājā atrodas koncertzāle, bet laukumā pie Kūrmājas vasarās bieži notiek āra koncerti. 
Atrodas: Pargi ielā, Kuresāres pils parka teritorijā.

 Kādreizējais Tiesas nams ir spilgts agrīnā klasicisma arhitektūras stila paraugs. Nams uzbūvēts 18. gadsimta otrajā pusē, kad pilsēta tika atjaunota pēc Ziemeļu kara postījumiem. Projektēšanā ieguldījumu sniedzis Johans Fr. Etingers (Johann Fr. Oettinger) no Rīgas. Mūsdienās ēkā iekārtota Kuresāres muitas nodaļa un Sāmsalas apgabala (maakond) robežsardzes nodaļa.
Atrodas: Tallinna tee 19  

 Āviku (Aavik) muzejs  vēsta par ievērojamu, intelektuālu personību darbu un ieguldījumu zinātnē un kultūras dzīvē. Johaness Āviks (Johannes Aavik) bija nozīmīgs 20. gadsimta lingvists un valodnieks, bet viņa radinieks Jozefs Āviks (Joosep Aavik, ) bija ievērojams mūzikas skolotājs, ērģelnieks, diriģents un komponists.
Atrodas: Vallimaa tee 7

 Kuresāres pilsētas teātris. Kuresārē teātra mākslai  ir senas tradīcijas – pilsētas igauņu tautības iedzīvotāju daļa  savu teātri nodibināja jau 1886.gadā. 1999.g. pilsētas teātris vēra durvis vērienīgi atjaunotā namā. Ar izrādēm teātrī uzstājas gan Kuresāres aktieri, gan viesi.
Atrodas: Tallinna tee 20

 Kudjape kapsēta. Ievērību pelna daudzi no dolomīta jeb Sāmsalas marmora izgatavotie, mākslinieciskie augstvērtīgie kapu pieminekļi, kapličas, kā arī metālkalumi. Kapsētā ir apglabāti daudzi ievērojami Kuresāres iedzīvotāji. Senākais apbedījums kapsētā veikts jau 1787.g.
Atrodas: apm 3 km no pilsētas centra Kuivastu virzienā.

 Akmens tilts pār Pøduste upīti. Šis tilts ir vecākais un garākais akmens tilts Igaunijā. Tas tika uzbūvēts jau 18. gs., bet 20. gs. 90. gados vērienīgi restaurēts. Tilta konstrukcijā ietilpst daudzas, dažāda augstuma lokveida arkas.
Atrodas: braucot ārā no pilsētas Kihelkonnas virzienā, pa labi no ceļa.

 To ir vērts redzēt

 Kuresāres pilsētas parks izveidots 1861.g., parka veidošanas idejas autors ir bijis toreizējais pilsētas mērs Hugo fon Borgs. Vienmēr tajos gados, kad Kuresāre ir bijusi kūrortpilsēta - gan laika perioda līdz Pirmajam pasaules karam, gan 20. gs. 20.-30. gados, gan arī tagad, parks ir ļoti populāra pilsētas viesu atpūtas vieta. Mūsdienās parka teritorija pārsniedz 17 hektārus. Parka teritorijā ir kafejnīca un estrāde, kurā notiek dažādi kultūras pasākumi.

2002. gadā aizsākās tradīcija, ka jaunākajā parka daļā (Romasaare virzienā) augsta līmeņa valsts amatpersonas, kuras viesojas Kuresārē, iestāda savu koku. Pirmo ozolu tur ir iestādījusi toreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Atrodas: pie Kuresāres pils.

 Sv. Siona baznīca apliecina mūsdienu cilvēka izpratni par šodien vēlamo sakrālo arhitektūru un ir viena no modernākajām baznīcām Igaunijā. Baznīca uzbūvēta 1993.g. un līdz šim ir vienīgā baznīca Kuresārē, kas celta laika  perioda pēc Otra pasaules kara. Aplūkošanas vērts ir arī baznīcas mākslinieciskais, ultramodernais interjers.
Atrodas: Tallinas un Hariduses ielu stūrī.

 Skulptūra Lielas Tells un Pireta. Dzīvespriecīgā, vitalitāti izstarojošā skulptūra, kurā attēloti  Sāmsalas teiku varoņi, ir kļuvusi par atdzimušās, mūsdienīgās kūrortpilsētas Kuresāres simbolu.  Skulptūras autors ir mākslinieksTauno Kangro (Tauno Kangro).
 Atrodas: Kuresāres krastmalas promenādē, pie Pargi ielas.

 Holandes tipa vējdzirnavas pilsētas centrā. Iespaidīgās Holandes tipa vējdzirnavas (konusveida būve, ko vainago dzirnavu cepurīte, kurai piestiprināti spārni, un kuru  pagrieza atbilstoši vēja virzienam) tika uzbūvētas 1899.g. un līdz Otrajam pasaules karam arī darbojās kā vējdzirnavas. Vēlāk dzirnavu ēkā tika iekārtots restorāns, kas ar nosaukumu Veski Trahter darbojas arī tagad.
Atrodas: Pärna tee 19

 Citas vietas

 Tervisepark – veselības, dabas un atpūtas parks. Parkā, kura platība ir ~36 hektāri, izveidotas vairākas interesantas dažāda garuma (700 m, 1 km, 2 km) pastaigu takas.
Atrodas: Kuresāres dienvidrietumdaļā, starp Uus-Roomassaare un Kaevu ielām.

 Viduslaiku smēde. Kuresāres pils pagalmā darbojas viduslaiku smēde, kurā katrs interesents var mēģināt izgatavot pats savu metālkalumu, piemēram, naglu.
Atrodas:     Loosihoov 
www.sepad.ee

 Izklaide nopietnā

 Vasarās Kuresārē norit spilgta, daudzveidīga kultūras dzīve, pilsētā notiek daudzi dažādi kultūras un izklaides pasākumi. To vidū:

• Kuresāres pilsētas 445. dzimšanas dienas svētki  - 2008. gadā: 07.-11.05. www.kuressaare.ee  

• Festivāls Sāmsalas Valsis – 2008.gadā: 27. -28.06. www.saremaavalss.ee

• Kuresāres Pils dienas 2008.gadā: 04. -06.07. www.saaremaamuuseum.ee  

• Sāmsalas operas dienas 2008.gadā: 21. -27.07.  

• Kuresāres Kamermūzikas dienas 05. - 09.08. www.kammerfest.ee

• augusta pirmā sestdiena svētdiena – Jūras dienas

• oktobra otrā nedēļas nogale – Kuresāres rallijs

Vairāk informācijas par kultūras pasākumiem Kuresārē: www.kultuur.info

 Pilsētā ir arī vairākas nozīmīgas mākslas galerijas, piemēram,

• Rātsnama mākslas galerija
  Atrodas: Tallina 2
  www.kultuurivara.ee

• Haamer mākslas galerija
  Atrodas: Vallimaa 15; tālr. + 372 452 1979

 Izklaide nenopietnā

 Kuresārē sezonas laikā darbojas vairāki muzikāli klubi, to vidū:

• Džeza klubs Kuresāres kultūras centrā
  Atrodas: Tallina tee 6; tālr. +372 452 0703
  www.jazzdelmar.net, www.kultuurivara.ee

• NaktsklubsPRIVILEGE
  Atrodas: Tallinna 10 
  www.privilege.ee

Mūzikas koncerti mēdz skanēt arī restorānā MARINE 
Atrodas: Pargi tee 16; tālr. +372 452 2195  
 Atvērts: 12.00 - 24.00

 Vasarās Kuresārē ir arodami daudzi bāri, ko apzīmē ar angļu valodas vārdu Pub - krogs. Daži populārākie pabi meklējami centrālā laukuma apkārtnē, piemēram: 

• VAEKOJA
   Atrodas: Tallinna tee 3; tālr. +372 453 3020  
   Atvērts: 10.00 - ...  

• VANA KONN 
   Atrodas: Kauba tee 6, tālr. +372 455 3240 
   Atvērts: Pirmd.-ceturtd. 11.00 - 24.00, piektd., sestd. 11.00 - 02.00, svētd. 14.00 - 19.00  

Savukārt Kuresāres pils tuvumā ir:

• JOHN BULL
   Atrodas: Pargi tee 4; tālr. +372505 6216  
  Atvērts: no aprīļa līdz septembrim 11.00 - 02.00  

9. Kur paēst : vasarās, tūrisma un atpūtas sezonas laikā, Kuresārē, kā jau tipiskā kūrortpilsētā, darbojas daudzi restorāni, bāri un kafejnīcas; lielākā daļa atrodas pils un centrālā laukuma apkārtnē. Ne-sezonā (praktiski no oktobra līdz aprīlim) daudzas paēšanas vietas strādā atkarībā no apstākļiem  un var arī būt slēgtas. Cenas dažādās paēšanas vietās mēdz būt ļoti atšķirīgas, piemēram, otrais ēdiens var maksāt 50 -75 EEK ( ~2-3 LVL) vai arī 500 EEK (~20 LVL).

Pilsētas ģeogrāfiskā atrašanās vieta jūras piekrastē, uz salas, kurā ir arī vairāki ezeri, nosaka to, ka Kuresāres raksturīgie ēdieni ir zivju ēdieni: ceptas zivis (zivs – kala ig. val.) ar kartupeļiem (kartupeļi – kartul) un krējumu (krējums – koor); salāti ar zivi, zivju zupa (zupa – supp), kā arī zivis marinādē un sālītas zivis. Bet pilsētas restorānos un kafejnīcās  bez problēmām ir iespējams paēst arī gaļas (gaļa – lina) ēdienus.  Paēšanas vietās nereti tiek piedāvāti ēdienu un dzērienu  daudzuma varianti: lielā  (suur) vai mazā (väike) zupas porcija, kafijas krūze u.c.

Populāra uzkoda ir sātīgas sviestmaizes (maize – leib) ar zivi, gaļu vai sieru (siers – juust).

Iecienītākais deserts ir starptautiski plaši izplatītais saldējums (saldējums – jäätis) ar dažādam piedevām (šokolādi, augļiem, riekstiem u.c.) un, tāpat kā Igaunijas cietzemes daļā, arī Kuresārē iespējams nobaudīt dažādus konditorejas izstrādājumus – ābolkūku, ievārījuma maizītes, biezpiena plāceņus utml.

Kuresāres iedzīvotāji ir kaislīgi kafijas (kafija – kohv) cienītāji, turklāt kafijas baudīšana kādā no pilsētas daudzajām kafejnīcām (kohvik) ir plaši izplatīts rituāls,kas tiek apvienots ar sarunām vai laikrakstu lasīšanu. Praktiski visur tiek piedāvātas arī dažādas zāļu tējas un melnā tēja (tēja – tee).

 Lai iedzertu kafiju un paēstu, var izvēlēties kādu no Kuresāres kafejnīcām, piemēram:

• CAFÉ CLASSIC  
  Atrodas: Lossi tee 9; tālr. +372 455 4786  
   Atvērts:   pirmd. Ceturtd. 8.30-20.00; piektd. 8.30-21.00; sestd.  09.00-21.00; svētd.  09.00-20.00  

• TAREKE 
   Atrodas: Kauba tee 5; tālr.+372 453 3788  
    Atvērts:   pirmd.-sestd. 9.00-23.00, svētd.  11.00-23.00  

• ÕUEMAJA
   Atrodas: Uus tee 20a; tālr.+372 453 3423  
   Atvērts:    pirmd. -ceturtd. 10.00-22.00; piekd., sestd. 10.00-02.00; svētd.  14.00-19.00.  

 Kuresāres restorānu, kas gan nav pārak lēti, bet piedāvā gan paēšanas iespējas, gan arī oriģinālu interjeru un relaksējošu atmosfēru, vidū ir:

• KUURORT 
   Atrodas: Kastani tee 20; tālr. +372 452 7125 
  Atvērts:  pirmd.-piektd. 12.00-24.00

• NAUTICA 
   Atrodas: Pargi tee 12; tālr. +372 454 8125  
   Atvērts:  12.00 - 24.00  

• ARENSBURG  
    Atrodas: Lossi tee 15; tālr. +372 452 4728
    Atvērts:  12.00-24.00 

• GEORG OTS  
   Atrodas: Tori 2 Tālr. +372 455 0000
  Atvērts:   12.00-23.00 

   Lai paēstu samērā lēti un ātri, var doties uz:

• RUUNI PIZZA 
  Atrodas: Kohtu tee 1; tālr.+372 453 3575  
   Atvērts:   pirmd.-ceturtd. 9.00-21.00, piektd., sestd. – visu diennakti  
  svētd. 10.00-20.00  

• PIZZA & BURGER  
   Atrodas: Turu tee 4; tālr. +372 539 26 634  
     Atvērts:   08.00-24.00  

• KODULINNA 
   Atrodas: Tallinna tee 11; tālr. +372 453 1178  
   Atvērts: svētd.-ceturtd 12.00 - 02.00; piektd.-sestd. 12.00 - 06.00  

 10. Iepirkšanās

Lielākā daļa Kuresāres veikalu atrodas uz Lossi un Tallinna ielām, kā arī centrālā laukuma apkārtnē.

Plašs tirdzniecības centrs ir Selver. Iebraucot Kuresārē no Kuivastu, Selver ir bez grūtībām pamanāms Tallinas ielas labajā pusē. Tirdzniecības centri izvietojušies arī pašā pilsētas centrā Raekoja 1 un Raekoja 10.

Iepretī Tūrisma informācijas centram, līdzās Svaru namam, atrodas Kuresāres tirgus, kurā iespējams iegādāties gan pārtikas produktus, gan ikdienas preces, gan arī dažādus suvenīrus.

Specializētie suvenīru veikaliņi atrodami gan ejot pa Lossi ielu pils virzienā, gan arī Kauba ielā3 un Kauba ielā12.

 Ko vērts pirkt:

1)      Kuresārei un Sāmsalai visraksturīgakie suvenīri ir dažādi no vietējā augstvērtīgā dolomīta jeb Sāmsalas marmora darināti interjera priekšmeti – vāzes, svečturi, trauki un no dolomīta gatavotas, visai eksotiskas rotaslietas. (Specializētais dolomīta suvenīru veikals atrodas Kauba 5, www.dolomiitmeene.ee).

2)      Kuresārei un Sāmsalai tipiski suvenīri ir arī dažādi darinājumi no kadiķkoka – sviesta nazīši, virtuves dēlīši, trauki, kausi u.c.;

3)      ir vērts pirkt arī adījumus no vilnas dzijas ar Kuresāres reģionam raksturīgiem, krāšņiem, spilgtiem rakstiem. Adījumi gan nemaksā lēti, bet parasti ir kvalitatīvi, oriģināli un gaumīgi;

4)      ja ir vēlēšanās iegādāties ko patiesi etnogrāfisku, tad var izvēlēties suvenīru veikalos plaši piedāvātos tautiskos apavus –  melnas sieviešu kurpītes ar krāšņiem, spilgtiem izšūtiem ziediem; šādi apavi ir igauņu sieviešu svētku tautastērpa sastāvdaļa;

5)      Kuresāres reģionam raksturīgo keramiku (specializētā tirgotava atrodas: Kauba tee 3, www.keraamika.ee );

6)      vējdzirnaviņas, kas izgatavotas no kadiķkoka,  – visas Sāmsalas simbolu;

7)      no ēdamajiem suvenīriem – Sāmsalas  maizi, kas cepta uz salas esošajās ceptuvēs Saare Leib, Karja Pagariari vai Nasva Pagar, piemēram maizi Terviseleib, ko cep Karja Pagariari.

8)      no dzeramajiem suvenīriem – Sāmsalas  džinu ar kadiķogu garšu  un uz etiķetes attēlotu kadiķa zariņu, kā arī Sāmsalā ražotu alu un kvasu.

 Padomi: 

Norēķini valūtā Kuresārē: igauņu kronās (EKK) un centos. Daudzviet iespējams norēķināties ar maksājumu karti, bet pilnībā paļauties tikai uz beskaidras naudas norēķiniem nevajadzētu.

Valūtas maiņa:

• EESTI ÜHISPANK
  Atrodas: Kauba 2
  Klientu serviss: tālr. + 372 665 8807,
  Atvērts: pirmd.-piektd. 9.00-18.00, sestd.9.00-15.00

• HANSAPANK
  Atrodas: Tallinnas 16;t ālr: + 372 631 0310
  Atvērts: pirmd.-piektd 9.00-18.00, sestd. 9.00-15.00

• EESTI KREDIIDIPANK 
  Tallinna 8; tālr:  + 372 456 1691
  Atvērts: pirmd.-piektd 9.00-18.00, sestd. 9.00-14.00

Bankomāti ir izvietoti un brīvi pieejami daudzviet pilsētā.

Saziņas svešvalodas Kuresārē: angļu, krievu, vācu, somu, un, ņemot vērā lielo viesu skaitu, kas regulāri ierodas Kuresārē no Latvijas, nereti izdodas sazināties arī latviešu valodā.

Palīdzība ārkārtas gadījumos: tālr. 112

Policija: tālr.110

Palīdzība autotransporta problēmu risināšanā: 1888 (maksas tālr.).

Izziņu dienesta tālrunis: 1182, 1188 ( www.1182.ee; www.1188.ee )

Starptautiskais tālruņa kods: +372

 11. Apkārtne

Kuresāres apkārtnē atrodas daudzas ievērojamas, redzēšanas vērtas vietas, kas ir ērti sasniedzamas gan ar visa veida autotransportu (automašīnu, autobusu), gan arī ar velosipēdu.

 No Kuresāres Kuivastu virzienā

Kāli (Kaali) meteorīta krāteris - viens no visiespaidīgākajiem, slavenākajiem un unikālākajiem apskates objektiem Sāmsalā. Kāli krāteris tiek ierindots astotajā vietā pasaulē pazīstamāko lielo krāteru sarakstā, turklāt ir ērti pieejams apskatei. Krātera diametrs  ir ~110 m, dziļums ~22 m, to 3 m augstumā apliec iespaidīgs valnis. Krāterī ir izveidojies zaļgans dīķis (tā diametrs, atkarībā no laika apstākļiem, ir 30-60 m, dziļums līdz 6 m). Tas, ka piltuvveida padziļinājums zemes virskārtā, ir meteorīta krāteris, zinātniski pierādīts tika 1937.g., kad inženieris Ivans Rein­valds, veicot krātera apkārtnes ģeoloģisko izpēti, atrada liecības par meteorītu - lauskas,kuru sastāvā bijis dzelzs (91.5 %) un niķeļis (8.3 %). Tiek pieļauts, ka meteorīts tuvojies zemei ar ātrumu 10–20 km/s. Meteorīta masa, iespējams, bijusi 400 līdz 10 000 tonnas. 5–10 km augstumā meteorīts sasprādzis gabalos, kas nokrītot veidojuši lielo Kāli meteorīta krāteri un 8 mazo krāteru grupu 1 km² platībā (mazie krāteri pagaidām nav tik ērti pieejami kā lielais krāteris). Lielo krāteri izveidojušais gabals varētu būt svēris ~1000 t. Nav zināms precīzi, kad meteorīts nokritis, tiek pieļauts, ka, tas varēru būt noticis pirms ~4000 gadiem, zinātniskie pētījumi ļauj domāt, ka meteorīta krišanas laikā Sāmsala jau bijusi apdzīvota. Krātera apskatei ir iekārtots skatu laukums, un ir iespējams arī nokāpt līdz krātera ezera ūdens līmenim.
Atrodas: no Kuresāres braucot pa Kuivastu ceļu, Kāli (Kaali) ciemā, pie ciema pamatskolas.

 Pie labiekārtota stāvlaukuma ir Apmeklētaju centrs, kurā darbojas:

• Meteorīta muzejs.Atvērts: no maija līdz septembrim pirmdien – svētdien 9.00-20.00; 

• naktsmītne un konferenču zāle.
  Tālr: +372 459 1182

 Valjalas pilskalns. Visai neparasts pilskalns – līdzenā vietā mākslīgi veidots 5–8 m augsts apļveida krāvums – aizsargvalnis no akmeņiem, kaļķakmens gabaliem un smilts. 12.–13.gs. vaļņa iekšpusē bijusi apdzīvota pilskalna sēta. Līdz 13. gs. pirmajai pusei Valjalas pilskalns ir bijis viens no spēcīgākajiem militārajiem nocietinājumiem reģionā un tā aizstāvji bija veiksmīgi atvairījuši daudzus ienaidnieku uzbrukumus, tomēr 1227.g. Valjalas nocietinājumu izdevās nopostīt vācu krustnešiem un pilskalna militāri stratēģiskā nozīme zuda.
Atrodas: No Kuresāres Kuivastu virzienā; jābrauc līdz Valjalai, tad cauri Valjalas centram, garam baznīcai līdz norādei uz pilskalnu (maalinn).

 Valjalas baznīca. Domājams, ka šī baznīca ir vecākā mūra celtne Sāmsalā. To sāka būvēt tūlīt pēc Valjalas pilskalna iekarošanas 1227.g. Baznīca sākotnēji pildīja gan sakrālas, gan militāras celtnes funkcijas. 17.gs. tika piebūvēts baznīcas tornis. Vērts pievērst uzmanību baznīcas senatnīgi askētiskajam interjeram, nesen atjaunotajām, spilgtajām, krāšņajām vitrāžām un Sāmsalai raksturīgajam akmens žogam ap baznīcu.  (Tādi žogi tika būvēti daudzviet salā, vienlaikus attīrot aramzemi no akmeņiem un iegūstot materiālu – akmeņus) žogu būvēšanai). Pie baznīcas atrodas piemineklis Brīvības cīņu dalībniekiem.
Atrodas: No Kuresares Kuivastu virzienā līdz Valjalai, pašā Valjalas centrā.

 No Kuresāres Sirves virzienā

Lodes mežs Loode tammik (tamm- ozols). Piejūras mežā dominējošā augošo koku suga ir ozols. Lodes ozolu vidējais vecums ir ~150 gadu, bet tur redzami arī daudz vecāki, ļoti iespaidīgi ozoli. 
Atrodas: ~1 km uz dienvidiem aiz Kuresāres robežas, pa kreisi no autoceļa uz jūras pusi.

 No Kursāres ziemeļu virzienā

Kārmas dolomīta raktuves  “SAARE DOLOMIIT, kur tiek iegūts augstvērtīgais būvmateriāls un apdares materiāls – Sāmsalas marmors. Raktuves funkcionē arī mūsdienās.
Atrodas: netālu no Kārmas un Astes ciemiem.
Tālr.: +372 452 0450
www.kaarma.ee

 Pangas klintis Panga pank ir augstākās klintis Sāmsalā. Pie Pangas klintīm paveras viena no visskaistākajām, gleznainākajām ainavām visā Baltijā. Pelēkās klintis, kas aptver Pangas zemesraga ziemeļu un ziemeļrietumu piekrasti, ir 2,5 km garas un vidēji 10–15 m augstas, pašā augstākajā vietā sasniedzot 21 m. Klintis ir iespējams izpētīt, pastaigājot pa šauro akmeņaino taciņu, kas stiepjas gar klinšu pakāji un jūras malu.
Atrodas: 6 km uz ziemeļiem no Vihmu (Võhmu) ciema.

 Anglas vējdzirnavas ir unikālas ar to, ka tur līdzās atrodas piecas vējdzirnavas (senāk bijušās pat  deviņas) – četras ir angļu  jeb stabu tipa, bet vienas – holandiešu tipa vējdzirnavas. Šīs, piecas mūsdienās apskatāmās vējdzirnavas Anglā tika uzbūvētas 20. gs. sākumā. Holandiešu tipa vējdzirnavās ir iekārtota suvenīru tirgotava, kā arī var iepazīties ar dzirnavu darbības mehānismiem.
Atrodas: no Kuresāres Leisi virzienā, Anglas ciemā, autoceļa Kuresāre - Leisi malā. 
Atvērts: Sezonas laikā pirmdien – svētdien 10.00-18.00

 12. Tuvākā Latvijas vēstniecības vai pārstāvniecības adrese

 Latvijas Republikas vēstniecība Igaunijā

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kārlis Eihenbaums

 Adrese: 10 Tõnismägi, 10119 Tallinn 
Tālr.:      +372 627 78 50
               +372 627 78 66 (Konsulārā nodaļa)
Fakss:     +372 627 78 55
E-pasts: embassy.estonia@mfa.gov.lv   consulate.estonia@mfa.gov.lv

 Ceļojuma norisei būtisko informāciju var precizēt:

• sazinoties ar Kuresāres Tūrisma informācijas centru
  pa tālr. + 372 453 3120, + 372 453 3766 vai E-pastu: turism@kuressaare.ee vai kuressaare@visitestonia.com

• internetā: www.kuressare.ee ; www.saarema.ee  ; www.visitestonia.com

Atpakaļ