Nāvi mēs nīstam ikviens, lai nāktu kā nākdama viņa.
Odiseja

Slaveno itāļu režisoru Pjetro Džermi un Vitorio de Sikas nemirstīgās filmas "Kā šķiras itālieši" un "Kā precas itālieši" ar Marčello Mastrojāni un citām nepārspētām kinozvaigznēm visai pasaulei parādīja, cik kaislīgi un vienlaikus jautri prot dzīvot šī tauta. Bet kā viņi mirst, vai, precīzāk jautājot, apglabā savus aizgājējus? 
… Uz simts metrus augstas kraujas klints, zem kuras trako jūra, pašas stāvā kalnā celtās gleznainās Bonifačo pilsētiņas visaugstākajā vietā itāliskajā franču Korsikā kā milzīgs akmens kempings slejas spodri sakopta kapsēta, kur telšu vietā sarindotas gandrīz vienādas kapenes. Katrā namiņā aptuveni divos kvadrātmetros plauktiņos cits citam virsū salikti pat desmit radinieki, un pie ieejas stikla biķerī vientuļi gailē svecīte, vējā čabinās mākslīgo ziedu vītne. Ekonomiski, glīti un vasaras karstumā nav nemitīgi jālaista puķes. Bet uz plāksnēm lielākoties nav rakstīti nelaiķu dzimšanas gadi, bet, piemēram: Džirolamo Sandrelli, mūsu mīļais tēvs, miris 68 gadu vecumā 1991. gada 4. martā…
Savukārt kapucīniešu klosterī Palermo sicīlieši līdz pat 1912. gadam ar mūkiem varēja nolīgt par savu radinieku iebalzamēšanu, un šā izdevīgā darījuma augļus lāga vīri kapucīņi plūc vēl šobaltdien, izrādot iespaidīgo līķu kolekciju visas pasaules tūristiem. 
Par nieka 80 santīmiem nu ikviens var šausmināties vai iegrimt pārdomās par dzīves niecību. Lai cik necik saglabātu šīs pasaules kārtību arī mirušo valstībā, godprātīgie mūki līķus klasificējuši savdabīgās nodaļās: zinātnieki, garīdznieki, bērni utt. Taču mēs visi, no nabagiem līdz augstmaņiem, izrādāmies tik līdzīgi, kad nāve nodzēš lepnu augstprātību vai glaimīgu pazemību sejās, kad izbālē un izirst zelta diegi smalkajos apmetņos.
Sic transit gloria mundi — tā paiet pasaules godība. To par iegaumēšanas cienīgu atzinusi pat varenā katoļu baznīca, jo ar šiem vārdiem svinīgi uzrunā katru jaunievēlētu Romas pāvestu. Un tajā brīdī viņa priekšā sadedzina pakulu vīkšķi, atgādinot, cik šķietama un patiesībā gaistoša ir varenība virs zemes. 
(26 — 31 A) Akmens telšu pilsētiņa ceļotājiem mūžībā — kapsēta ar skatu uz bezgalīgo jūru Bonifačo. 
(22 — 28 A vai 31 A) Ieskatieties nāvei sejā. Klostera kapenēs Palermo, starp citu, fotografēt aizliegts. 

Ivars Andiņš