Hījumā zeme

Latvijā to ir tikai nedaudz, tās visas atrodas ezeros vai upēs, bet Latvijas ziemeļu kaimiņiem igauņiem to ir vairāk par 1520. Kas tas ir? Atbilde vienkārša: salas. Visi zina, kas ir Sāmsala (Sāremā), bet, minot Hījumā, cilvēki parasti ieslīgst dziļās pārdomās: kur atrodas tāda zeme? 

Otra lielākā Igaunijas sala Hījumā atrodas sešus kilometrus uz ziemeļiem no Sāmsalas, un tur ir labas iespējas atpūsties — klusumā pie dabas, pie reizes apskatot arī dažādus ar kultūru un vēsturi saistītus objektus.
Igaunijas rietumdaļa un arī salas vēl joprojām izjūt ledāja ietekmi, kas klāja Baltiju un Skandināviju pirms desmit divpadsmit tūkstošiem gadu: šī Igaunijas daļa joprojām ceļas uz augšu, savukārt zeme ap Peipusa ezeru grimst. Prāmju kursēšanas līnijā uz Hījumā ik pa laikam tiek padziļināts jūras dibens. Padomju gados pat Igaunijas iedzīvotājiem bija problemātiski nokļūt uz salas, jo tā skaitījās slēgtā zona, bet, pateicoties tieši šim režīmam, tika saglabāta floras un faunas unikalitāte. 
No Hījumā pa autoceļu var nokļūt Kasāres salā — abas salas savā starpā savieno tilti. Tur ir unikāla kadiķiem apaugusi zemes strēle, kas divus kilometrus ievirzās jūrā. Tik kompakta kadiķu audze nav pat izdaudzinātajā kadiķu zemē Sāmsalā. 66% no Hījumā salas klāj meži, bet tajos ir ļoti daudz kaitēkļu. Ja nekas netiks darīts, tad drīz mežs iznīks, kā tas notika viduslaikos. 16. gadsimtā salas rietumos pēc Hanzas savienības lūguma uzcēla Kopu bāku, kura šobrīd ir trešā vecākā strādājošā bāka pasaulē. Sākotnēji bākā uguni uzturēja, uz tās platformas kurinot ugunskuru, bet labuma bija maz, jo uguni dzēsa nost vēji. 19. gadsimta sākumā sāka dedzināt eļļu. Bāku cēla tāpēc, ka salas tuvumā atrodas ļoti daudz sēkļu, uz kuriem regulāri uzskrēja kuģi. Piedevām vēl vietējie iedzīvotāji nodarbojās ar pirātismu, aplaupot jūrniekus un par atlīdzību kuģus ceļot nost no sēkļa. Laupījumu sadalīja trijās daļās: baznīcai, salas pārvaldniekam un pašiem laupītājiem. Līdz ar grāfa Ungernštenberga izsūtīšanu uz Sibīriju 1803. gadā, salinieki ar šāda veida rūpalu vairs nenodarbojās — bez salas pārvaldnieka atbalsta tas nebija iespējams. 
Vidēji vienas nakts pavadīšana viesu mājā vai kempingā izmaksā ap astoņiem latiem plus vēl brokastis ap latu (naktsmītnes gan jāpiesaka iepriekš — daudzas vietas aizņemtas jau pavasarī). Salas vecākajām mājām ir raksturīgi augsti sliekšņi — pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, tas ir tāpēc, lai blusas netiktu iekšā.
Hījumā salas ziemeļos pie Tahkunas bākas atrodas vistuvākā vieta uz sauszemes no prāmja “Estonia” nogrimšanas vietas. Šim traģiskajam notikumam par piemiņu tur ir uzstādīta piemiņas zīme zvana veidā. Zvans skan brīžos, kad ir tikpat stipra vētra, kāda bija nelaimīgajā 1994. gada 28. septembra naktī. Blakus piemineklim piekrastē atrodas cilvēku veidota akmeņu spirāle. Neviens nemāk nezina, kas to sācis veidot, bet cilvēkiem, uz šo vietu atnākot, vienmēr rodoties vēlme nolikt kādu akmeni spirāles galā. To, ka Hījumā sala bija un joprojām ir militāri stratēģiski svarīgs punkts Baltijas jūrā, liecina Otrā pasaules kara padomju armijas veidotie ierakumi un bunkuri netālu no Tahkunas bākas. Sarkanā armija 1941. gadā gaidīja, ka vācu karaspēks uzbruks salai no ziemeļiem, un izveidoja šos ierakumus, bet vācieši uzbruka no dienvidiem un bez lielām problēmām sakāva sarkanarmiešus. Vācieši gūstā saņēma vairāk nekā 2000 padomju karavīru. Savukārt pēc PSRS oficiālās versijas visi cīnījušies līdz pēdējam vīram un pēdējais kareivis Nikolajs Čižs uzkāpis 42 metru augstajā bākā, kur izšāvis visu munīciju un nolēcis zemē, lai nebūtu jāpadodas gūstā.
Ceļā uz salas lielāko pilsētu Kerdlu atrodas Krusta kalns. Šajā kalnā tāpat kā Lietuvā pie Šauļiem tiek likti krusti, kas ir veidoti no dabīgā materiāla (zariem, akmeņiem, zāles u. c.), ko atrod turpat uz vietas. Šajā kalnā 1781. gadā notika atvadu dievkalpojums zviedriem, kurus pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II dekrēta deportēja uz Ukrainu. 
Pirms 450 miljoniem gadu uz salas nokritis meteorīts. Tā izsistās bedres malā atrodas Kerdlas pilsēta ar 4500 iedzīvotājiem. Tūristiem tur ir iespēja labi paēst, izmantot medicīnas, bankas, policijas pakalpojumus. Uz salas ir droši — pēdējos divus gadus Hījumā atzīta par visdrošāko Igaunijas reģionu. 
Hījumā iedzīvotāji mīl daudz stāstīt (rakstisko liecību par salu saglabājies maz) un, iespējams, daļā gadījumu viņi nav pilnīgi patiesi, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka viņi jums nestāstīs arī patiesību. Tā saglabājies stāsts par salas pēdējo vilku, kas nobeidzies kaut kad 70. gados. Vietējie vīri aizgājuši pie pašvaldības amatpersonām un teikuši, ka biedrs vilks esot nomiris, vajagot kārtīgas bēres uztaisīt. Varas vīri nemaz nepajautājuši, kas tas par biedru, nodomājuši, ka tas ir cilvēks, un naudu piešķīruši. Tā vīri varējuši kādu laiciņu kārtīgi dzert vilka bēres, bet par nabaga dzīvnieku arī neaizmirsuši un izrakuši tam lielu bedri.

Zintis Varts

	IGAUNIJAS SALU TŪRE Muhu, Sāremā, Hījumā
	Cena: Ls 88 Izbraukšana: 2013. Jūnijs 7 Jūlijs 26 Augusts 16 Papildu informācija Sāmsalas lakstīgalu un paegļu valstībā> Kadiķa, dolomīta un vējdzirnavu zeme> Igaunijas salu tūre> (foto)Sāremā sala (albūms)> Hījumā zeme>
Ceļojuma apraksts