Mans ceļojums uz divām Centrālamerikas valstīm, Kostariku un Panamu iesākās ar Kostarikas Klusā okeāna puses apskati. Mazā, bet diezgan attīstīta Latīņamerikas zeme ir iespiesta starp Kluso okeānu un Atlantijas okeānu, jeb Karību jūru. Valsts nosaukumu devis pats Kristofors Kolumbs, kas piestājot mūsdienu Kostarikas krastos, ieraudzījis zaļojošo un bagāto veģetāciju, krāšņos putnus un zelta rotājumus vietējiem indiāņiem, nosaucis šo zemi par Costa Rica, no spāņu valodas kas tulkojas kā Bagātais Krasts. Vēlāk gan izrādījās ka zelta šeit nemaz nav tik daudz, bet zeme pie daudzsološā vārda tika.

Kostarika tiek dēvēta par Kafijas un vulkānu zemi. Un nudien vulkāni šķiet ir redzamākā šīs valstiņas iezīme. Pāri valstij plešas vulkānu grēda ar vairākiem ''uguns kalniem'' kas savulaik un arī mūsdienās sagādā galvassāpes vietējiem. Bet tūristiem tie gan nekaitē un ir ļoti simpātiski, pateicoties daudzajiem krāsainiem krāteru ezeriem, kas vērojami vulkānu virsotnēs. Foto: Irazu vulkāna galvenais krātera ezers

Tāpat valsts visā pasaulē slavena ar saviem lietusmežiem un ekotūrismu. Kostarikā sastopami visdažādāko veidu džungļi, gan mitrie lietusmeži, gan sausie, gan mākoņu lietusmeži (augstkalnu džungļi, kas atrodas mākoņainā klimata joslā), gan arī piekrastes lietusmeži. Foto: Monteverede Cloud Forest mākoņu lietusmežs

Kostarikas ekotūrisma simbols un vizītkarte ir šī mazā, simpātiskā Zaļā koka varde, kas rotā daudzu brošūru un grāmatu vākus. Foto tapis Tortuguero nacionālā parka piekrastes džungļos. Zaļās koka vardes pieķertas ļoti intīmā brīdī. Tēviņš ir mazāks par mātīti

Dzīvnieku pasaule Kostarikā ir īpaši bagāta. Reti kur tropu valsts var lepoties ar tik krāšņu un daudzveidīgu dzīvnieku pasauli. Pat slavenajos Amazones džungļos dzīvnieki daudz retāk ir sastopami. Ceļojuma laikā sanāca redzēt šķiet visus slavenākos faunas pārstāvjus, izņemot ļoti reto Jaguāru. Foto: bļauru tēviņš koka galotni nomainījis pret elektrības vadiem, atpūšas un dižojas ar savu ''mantību''

Viens no simpātiskākajiem Kostarikas dzīvnieku pasaules iemītniekiem ir šie āpšveidīgie dzīvnieciņi, ko sauc par koatiem jeb degunlācīšiem. Tie parasti staigā ar saceltām astēm gaisā.

Putnu valsts pat ir vēl krāšņāka par dzīvnieku. Putni, te manāmi visās varavīksnes krāsās, bet mani favorīti bija tukāni, aras papagaiļi un Centrālamerikas lielākā trofeja, par Paradīzes putnu un vienu no skaistākajiem putniem dēvētais Quetzal (Kuetcals) Foto: Krāsainas tukāns uz nekrāsaino zaru fona.

Ceļojums iesākās ar Orosi ieleju un tās apkārtni. Rīta stundā ieleja vel bija daļēji paslēpusies miglas mākoņos.

Apkārtnes lielais magnēts ir Irazu vulkāns (3432 m vjl) - augstākais Kostarikā. Tā kā amerikāņi galvenokārt ceļo uz Kostariku, tad tiem pa godu vietējie iekārtojuši izcilu infrastruktūru un galvenajos vulkānos var mierīgi uzbraukt ar auto, tā vietā lai svīstu daudzas stundas pa takām, kā tas ir citur. Irazu vulkāns ir īpašs ar to ka 1963. gadā tas sagaidīja ASV prezidenta Kenedija ierašanos valstī ar iespaidīgu dūmu un uguņošanas šovu, laikam jau vulkānam ASV prezidenti neiet pie sirds. Irazu vulkāna augšā atrodas trīs krāteri, kuros atrodas ezeri dažādās krāsās - zaļā, melnā un zilā (dzidrā). Šeit foto redzams galvenais ezers, kas pateicoties sera iegulām ieguvis izteikti zaļu nokrāsu.