Botsvāna atrodas Āfrikas Dienvidu daļā, teritoriali liela valsts, bet cilvēku mazapdzīvota. Tās teritorija ir 9 reizes lielāka kā Latvijā, bet iedzīvotāju skaits nedaudz mazāks, nepilni 2 miljoni. Šī kļuva nu jau par 60 valsti ko laimējies acīm vērot un jāsaka ka Botsvāna bija izcila, labākā dzīvnieku vērošana, kādu nācies Āfrikā piedzīvot....redzot plēsīgus un bīstamus dzīvniekus turpat degungalā. Turklāt labākais ka Botsvānas nacionālajiem parkiem neliek žogus apkārt līdzīgi kā Dienvidāfrikā un Kenijā...dzīvnieki te brīvi klīst un bieži iziet no parka teritorijas, tāpēc viesnīcā pie parka bija visur brīdinājumi lai uzmanās no krokodīliem, begemotiem un ziļoņiem kas regulāri ieklīst viesnīcas teritorijā. Nu šī ir īstā Āfika kuru meklēju....nesamaitāta...tāda kāda Āfrika ir manos priekštatos.

Botsvānā mans mērķis bija Čobes nacionālais parks, labākā vieta valstī kur vērot dzīvniekus un parks, kas lepojas ar vienu no lielākajām dzīvnieku koncentrācijām Melnajā kontinentā. Bet vislielākais parka lepnums ir ziloņi. Čobes nacionālajā parkā atrodas lielākā ziloņu populācija uz planētas...to te ir ap 120000!!! Skaitļi varbūt neko neizsaka, bet salīdzinājumam - parks ir 4 reizes lielāks par Ventspils rajonu, bet ziloņu te ir 8 reizes vairāk, tātad Čobē ziloņu ir divas reizes vairāk kā cilvēku Ventspils rajonā!!! Un to ir 20 reizes vairāk uz vienu kvadrātmetru kā slavenajā Krīgera NP (Dienvidāfrikā) un 80 reizes vairāk kā Serengeti NP (Tanzānijā). Tāpēc Čobē nav jautājums vai laimēsies ziloni redzēt, jautājums ir cik desmitus ziloņu sanāks redzēt. Turklāt jebkur valstī var ziloņus redzēt, tie mēdz ieklīst viesnīcās, pilsētās, šķērso ceļus ārpus parku teritorijas...tie iet kur grib, tie ir pilnīgi brīvi un tie ir patiesie Botsvānas valdnieki, mašīnai krustot ceļus ar ziloņu baru, nevalda labās rokas priekšrocības princips...šie giganti neapstājas un neviena ceļu nedod...mašīnai ir jāpiesargās un jādod ceļš, jo pretējā gadījumā Botsvānas valdnieki mašīnu var smagi apskādēt.

Bez ziloņiem šis parks ir slavens arī ar lauvām un citiem plēsējiem. Tā kā Dienvidāfrikā neveicās ar lauvām nekādi un ne Pilanesburgas, ne Krīgera parkā neredzēju tās, tikai Zimbabvē, tad ar lielām cerībām gaidīju randiņu ar ''zvēru karali'' un tās attaisnojas...

Un protams parkā ir arī prāvi zirafju, zebru, antilopju u.c. bari...te ir visi Āfrikas slavenie dzīvnieki, izņemtot degunradzi.

Pirmo pēcpusdienu pavadīju izbraucot ar laiviņu pa Čobes upi, kas dod citu rakursu un ļauj vairāk ar ūdeni saistītos dzīvniekus vērot (kā bildē var redzēt, ziloņu man te netrūka)

Āfrikas zilonis ir lielākais sauszemes dzīvnieks pasaulē. Tas ir jūtami lielāks kā Āzijas zilonis, kura gabarīti ir mazāki, ausis arī un ilkņu nav. Ziloņi iedalās vēl sīkāk, un tā Āfrikas zilonim ir vairākas apakšsugas. Čobes NP apdzīvo Kalahari zilonis, kas ir lielākais zilonis no visām sugām, ists gigants, kur tēviņi sasniedz pat 6,5 tonnas (!!!) Varens skats kad ieraugi ziloņu tēviņu, un te bilde sanāca iemūžināt veselu grupu vecpuišu tēviņu, no kuriem viens izrādīja zināmu neapmierinātību ar džipa klātbūtni, bet neuzbruka...aizskrēja visiem pārējiem līdzi. Vareni. Tāds milzis turpat pie džipa!!! Šie Kalahari ziloņi ir gatavās ēšanas mašīnas. Tie dienas laikā apēd 250 kg!!!! un tā kā to barība ir zāle un lapas, tad grūti aptvert kā viņi tik daudz var apēst.

Krokodīls sauļojās Čobes upes krastā.

Nīlzirgi (jeb Begemoti), to te arī netrūka. Lielākā daļa plunčājas Čobes upē, bet citi bija krastā iznākuši vai pat tālāk no upes devušies ēdienu meklēt.

Hippo pie ČOBES upes